Šīs pārmaiņas piespieda mainīt esošos biznesa modeļus un radīja konverģenci nozarē. Šobrīd klienti pieprasa ne vien pieslēgumu internetam, bet arī nodrošināt tā ātrumu, lai varētu pilnībā izmantot visas tehnoloģiskās iespējas un piedāvāto satura dažādību.
Attiecīgi infrastruktūru komercsabiedrības ir ieinteresētas rast iespējas apjoma un administratīviem ietaupījumiem, kas iespējami apvienošanās rezultātā, lai varētu ieguldīt arvien jaudīgākas infrastruktūras izbūvē. Arī mobilās telefonijas pakalpojumu kompāniju peļņa ir zem arvien pieaugoša spiediena, tā kā vairums tirgu ir tik nobrieduši, ka paplašināšanās iespējama vien apvienošanās ceļā.
Iespējams tāpēc telekomunikāciju nozarē 2013.gads iezīmējās kā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu gads. Tiek lēsts, ka pasaules mērogā 2013.gada vidū bija paziņoti vai notikuši telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanas darījumi ar kopējo vērtību vairāk kā 80 miljardi USD apmērā, tādējādi gada griezumā šis skaitlis varētu pat dubultoties.[1]
Pasaulē valdošām tendencēm seko arī Latvijas telekomunikāciju industrijas uzņēmumi. Aprīlī Konkurences padomes labvēlību saņēma BALTCOM TV un IZZI COM ilgi plānotā apvienošanās. Tāpat aizvien biežāk publiskajā telpā pagājušajā gadā tika apspriesta Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom faktiska apvienošanās vai iespējamā sinerģija.
Šīs publikācijas ietvaros piedāvāju īsu ieskatu tendencēs, kas vērojamas telekomunikāciju nozarē Eiropā, tajā skaitā akcentējot arī dažādu telekomunikācijas nozaru uzņēmumu apvienošanās iespējamās priekšrocības gan pašiem uzņēmumiem, gan to klientiem un sadarbības partneriem.
Apvienošanās tendences telekomunikāciju nozarē
Telekomunikāciju nozarē, kur konkurences vidi jo īpaši raksturo nepārtrauktas inovācijas un tehnoloģiskā konverģence, meklējumi pēc jauna piedāvājuma, kas varētu sniegt līdera priekšrocības, joprojām ir viens no galvenajiem apvienošanās iemesliem. Vēl 1991.gadā pieņemtajās Pamatnostādnēs par Eiropas Ekonomiskās kopienas konkurences noteikumu piemērošanu telekomunikāciju nozarē Eiropas Komisija (Komisija) atzina, ka pārstrukturēšanas pasākumi principā ir labvēlīgi Eiropas telekomunikāciju nozarei, tā kā tie var nodrošināt uzņēmumu racionalizāciju un kritiskās masas sasniegšanu, kas nepieciešama, lai iegūtu apjoma radītus ietaupījumus nozīmīgu investīciju veikšanai pētniecībā un turpmākā attīstībā, kas savukārt ir priekšnoteikums jaunu tehnoloģiju izstrādei un konkurences saglabāšanai pasaules tirgū.
Attiecībā uz konglomerāciju (apvienošanās starp uzņēmumiem, kuru attiecības nav ne skaidri horizontālas (kā konkurentiem vienā tirgū), ne vertikālas (kā piegādātājam un klientam)), praksē uzmanība tiek koncentrēta uz apvienošanos starp uzņēmumiem, kas ir aktīvi cieši saistītos tirgos (piemēram, apvienošanās, kurā iesaistīti savstarpēji papildinošu ražojumu vai tādu ražojumu ražotāji, kas pieder pie izstrādājumu klāsta, ko parasti iegādājas vieni un tie paši klienti vienam un tam pašam izmantojumam). Lai gan tiek atzīts, ka konglomerācija vairumā apstākļu neizraisa konkurences problēmas, noteiktos specifiskos gadījumos kaitējums konkurencei var tikt nodarīts. Veicot novērtējumu, Komisija ņem vērā gan iespējamo pret konkurenci vērsto ietekmi, ko izraisa konglomerāta izveidošanās,[2] gan arī konkurencei labvēlīgo ietekmi, kas balstīta uz pušu pamatoto efektivitātes pieaugumu.[3]
Apvienošanās ceļā uzņēmumi ir mēģinājušas nodrošināt gan unikālu ģeogrāfisko pārklājumu (piemēram, Vodafone/Mannesmmann mobilie pakalpojumi Eiropā), gan unikāli plašu dažādu telekomunikācijas pakalpojumu klāstu (tālsarunas, vietējie telefonsakari, interneta pieslēgums, kabeļtelevīzija), kas varētu tikt tālāk iekļauti vienotā piedāvājumā (piemēram, AT&T/TCI vai Qwest/US West).[4]
Arī pavisam nesenā Komisijas prakse liecina, ka, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, viena no tendencēm fiksēto un mobilo telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju vidū ir tieši uzņēmumu apvienošanās vai vismaz ciešāka sadarbība.
Pēdējo pāris gadu laikā telekomunikāciju sektors piedzīvojis strauju "divi vienā" un "trīs vienā" jeb pakalpojumu pakešu attīstību, kad viens uzņēmums par vienu samaksu un uz viena līguma pamata piedāvā vairākus telekomunikāciju pakalpojumus - fiksētās telefonijas un fiksētās interneta piekļuves, kā arī televīzijas pakalpojumus, turklāt arvien biežāk parādās arī četru pakalpojumu pakete, kur papildus ierastajiem tiek piedāvāti arī mobilie sakari.
Komisija ir norādījusi, ka platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumi un balss telefonijas pakalpojumi ir atsevišķi nacionālie tirgi. Komisija turklāt ir iedalījusi balss telefonijas pakalpojumu divos atsevišķos tirgos, proti, fiksētās telefonijas un mobilās telefonijas (sakaru) tirgos.[5] Neraugoties uz to, Komisija ir atstājusi atvērtu jautājumu, vai eksistē atsevišķs tirgus pakalpojumu paketēm.[6]
Tomēr dažas nacionālās konkurences iestādes jau ir pētījušas šo jautājumu, ievērojot straujo pakalpojumu pakešu piedāvājumu attīstību un pieaugumu. Piemēram, Francijā "trīs vienā" pakalpojumu paketes parādījās jau 1998.gadā, bet pirmā "četri vienā" pakalpojumu pakete tika piedāvāta 2005.gadā. Kā liecina prakse, šādu pakalpojumu pakešu parādīšanās tirgū visvairāk ietekmē fiksētos tirgus (pēc šo pakalpojumu pakešu piedāvājuma daudzveidošanās France Telecom platjoslas tirgus daļa 2009.gadā dramatiski samazinājās). Francijas konkurences iestāde ir uzskatījusi, ka pastāv atsevišķs tirgus pakalpojumu paketēm. Līdzīgi arī Portugāles konkurences iestāde ir atzinusi, ka eksistē atsevišķs pakalpojumu pakešu tirgus, turklāt aizvien vairāk un vairāk mājsaimniecību izvēlas tieši pakalpojumu pakešu piedāvājumu, nevis atsevišķus pakalpojumus. Arī Francijas konkurences iestāde ir norādījusi, ka Francijā pastāv virzība uz "universālo operatora modeli", proti, vienu operatoru, kurš piedāvā telefonijas, interneta, televīzijas un mobilo sakaru pakalpojumus.[7]
Iepriekš minētais liek domāt, ka pakalpojumu pakešu piedāvājumu attīstība telekomunikāciju sektorā ir aizvien pieaugoša tendence Eiropas Savienībā.
Fiksēto un mobilo telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju apvienošanās
Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka Komisijas praksē fiksēto telefonsakaru un mobilo telefonsakaru tirgi tiek nodalīti kā atsevišķi tirgi.[8]
Tā, piemēram, 2012.gada jūlijā Komisija atļāva Vodafone un Cable&Wireless Worldwide Plc (CWW) apvienošanos, tā kā Komisija secināja, ka darījums nerada bažas attiecībā uz konkurenci, jo abu uzņēmu darbība lielā mērā papildinās viena otru: CWW pamatdarbība ir saistīta ar fiksētajām telekomunikācijām, bet Vodafone galvenokārt darbojas mobilo telekomunikāciju tirgū. Komisija secināja, ka, lai gan Vodafone un CWW darbība pārklājas vairākos fiksēto un mobilo telekomunikāciju tirgos Apvienotajā Karalistē, tomēr darījuma ietekme uz šiem tirgiem visdrīzāk būs neliela, jo apvienotais uzņēmums turpinās saskarties ar konkurenci no citiem tirgus dalībniekiem arī pēc apvienošanās.
Pavisam nesen, 2013.gada septembrī Komisija atļāva Vodafone apvienoties ar Kabel Deutschland Holding AG (Kabel). Izvērtējot šo apvienošanos tika konstatēts, ka jau šobrīd vairāki uzņēmumi piedāvā pakalpojumu paketes, kurās bez ierastajiem televīzijas, fiksētās telefonijas un interneta piekļuves pakalpojumiem, dažādās kombinācijās tiek piedāvāti arī mobilie sakari, turklāt vēl vairāki uzņēmumi plāno šādas paketes piedāvāt jau vistuvākajā nākotnē. Vācijā visizplatītākās ir 2 veidu "trīs vienā" pakalpojumu paketes - fiksētā telefonija, televīzija un fiksētais internets vai arī fiksētā telefonija, fiksētais internets un mobilie sakari[9].
Arī šīs apvienošanās izpēte apstiprināja, ka šādu dažādu nozaru telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju apvienošanās rezultātā to darbības sfēras galvenokārt papildina viena otru. Kabel galvenokārt piedāvā kabeļtelevīzijas, fiksētās telefonijas un interneta piekļuves pakalpojumus, savukārt Vodafone pamatdarbība ir mobilo sakaru pakalpojumi. Neraugoties uz to, gan Vodafone, gan Kabel piedāvā arī pakalpojumu paketes: Vodafone piedāvā fiksētās telefonijas, fiksētā interneta un mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī pavisam nelielam klientu skaitam pakalpojumu paku "četri vienā", kurā papildus iepriekš nosauktajiem bija iekļauta arī televīzija. Arī Kabel piedāvā pakalpojumu paketi, kurā apvienoti fiksētā telefonija un internets, vienlaicīgi mobilos sakarus un televīziju piedāvājot tikai katru atsevišķi - bez iekļaušanas kādā no pakalpojumu paketēm. Jāpiebilst, ka abi uzņēmumi pakalpojumu paketes pirms apvienošanās varēja piedāvāt tikai izmantojot piekļuvi citu komercsabiedrību infrastruktūrai, jo Vodafone ir tikai savs mobilo sakaru tīkls, bet nav fiksētās telefonijas un platjoslas tīkla, savukārt Kabel nav sava mobilo sakaru tīkla.
Neraugoties uz to, Komisijas secināja, ka, lai arī zināmā mērā uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi pārklājas, šajos tirgos apvienošanās rezultātā paredzamais tirgus daļas pieaugums būs nenozīmīgs un tādēļ nevarēs ievērojami ietekmēt konkurenci. Tieši pretēji - Komisija uzskatīja, ka apvienotajam uzņēmumam būs iespēja piedāvāt klientiem vēl pievilcīgākas pakalpojumu paketes, pamatojoties uz jauniegūto apvienoto infrastruktūru, tādējādi veicinot konkurenci.
Līdzīgi piemēri attiecībā uz fiksētās un mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzēju apvienošanos, tikai nedaudz senākā pagātnē, atrodami arī tepat kaimiņos. Lietuvas Konkurences padome jau 10 gadus atpakaļ atļāva TeliaSonera apvienošanos ar Omnitel (tās meitasuzņēmumam Amber Mobile Teleholding iegūstot izšķirošu ietekmi (90% kapitāldaļu) pār Omnitel).[10]
Ieguvumi no apvienošanās
Kādi tad galu galā var būt ieguvumi no uzņēmumu apvienošanas?
Pirmkārt, ieguvēji ir paši uzņēmumi, kas nolemj apvienoties. Divu uzņēmumu apvienošanas parasti rada papildus ieguvumu (sinerģijas vērtību) no izdevumu samazināšanās, ieņēmumu palielināšanās un mazākām kapitāla izmaksām atšķirībā no situācijas, ja divi uzņēmumi turpinātu veikt komercdarbību neatkarīgi viens no otra.
Otrkārt, izmaksu ietaupījumi ražošanā vai realizācijā var nodrošināt apvienošanās rezultātā izveidotajai struktūrai iespēju un stimulu pazemināt cenas vai ieguldīti līdzekļus jaunu inovatīvu tehnoloģiju vai pakalpojumu izstrādē, tādējādi radot labumu patērētājiem.
Savukārt ar kontrolējošo iestāžu palīdzību apvienošanās rezultātā paredzamos ieguvumus parasti cenšas sabalansēt, ņemot vērā ekonomisko situāciju konkrētajā tirgū, patērētāju labklājību un iespējamos ieguvumu, kā arī labumu uzņēmumiem, kas iesaistās apvienošanās darījumā.
[1] Telecom Industry Could See Biggest Merger Spree Since '06, http://www.businessweek.com/news/2013-06-19/softbank-to-vodafone-seek-growth-as-deals-top-80-billion-tech; Wave of M&A predicted for telecoms and technology sectors, Financial Times, available: http://www.ft.com/intl/cms/s/0/ac8f35e2-4c7f-11e3-958f-00144feabdc0.html#axzz2pYCxBeF5
[2] Komisija, pirmkārt, izskata, vai apvienotais uzņēmums spēs norobežot savus konkurentus, otrkārt, vai tam būs ekonomisks stimuls to darīt, un treškārt, vai norobežošanas stratēģijai būs būtiska negatīva ietekme uz konkurenci, kas nodarīs kaitējumu patērētājiem. Pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, 2008/C 265/07, 94.punkts.
Attiecībā uz šādas konglomerāta ietekmes pierādīšanu judikatūrā ir noteikts, ka Komisijas iesniegto pierādījumu kvalitāte ir īpaši svarīga, lai noteiktu vajadzību pieņemt lēmumu, ar kuru darījums tiek atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu. Vispārējās tiesas 2013. 11.decembra spriedums lietā T‑79/12 Cisco Systems un Messagenet/Komisija.
[3] Pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, 2008/C 265/07, 91.-92.punkts.
[4] Merger Control and Remedies Policy in the E.U and U.S:the case of Telecommunications Mergers, http://www.cerna.ensmp.fr/Documents/GLB-TelecomMergerRemedies.pdf
[5] Competition issues in television and broadcasting, European Commission, Directorate-General for Competition, 2013. 12.februāris, pieejams: http://ec.europa.eu/competition/international/multilateral/2013_feb_television_en.pdf
[6] 2013.gada 20.septembra Komisijas lēmums lietā Nr. COMP/M.6990 par Vodafone un Kabel Deutschland apvienošanos, pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6990_20130920_20310_3307840_EN.pdf
[7] Competition issues in television and broadcasting, European Commission, Directorate-General for Competition, 2013. 12.februāris, pieejams: http://ec.europa.eu/competition/international/multilateral/2013_feb_television_en.pdf
[8] Competition issues in television and broadcasting, European Commission, Directorate-General for Competition, 2013. 12.februāris, pieejams: http://ec.europa.eu/competition/international/multilateral/2013_feb_television_en.pdf
[9] 2013.gada 20.septembra Komisijas lēmums lietā Nr. COMP/M.6990 par Vodafone un Kabel Deutschland apvienošanos, pieejams: http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6990_20130920_20310_3307840_EN.pdf
[10] "Teliasonera ab" authorised to acquire up to 90 per cent interest in uab "omnitel" subject to conditions, pieejams: http://kt.gov.lt/en/index.php?show=news_view&pr_id=269