Neskatoties uz to, atsevišķi valdības pārstāvji šā gada sākumā nesteidzās paziņot, ka Latvijā ekonomika veiksmīgi pretojās ārējām tendencēm, un, ka pagājušā gada inflācija 2,5% apmērā ir liela, un valsts ekonomika bez maz tuvojas pārkaršanai Tajā pašā laikā netika pateikts, ka arī pārāk zema inflācija nebūt neliecina par strauju ekonomikas izaugsmi, turklāt Latvija ir uzskatāms piemērs, kur administratīvi regulējamās cenas pieaug ievērojami straujāk, savukārt cenas, kuras regulē tirgus vairākus gadus gandrīz stāv gandrīz uz vietas. Tas neļauj uzņēmējiem pelnīt un maksāt darbiniekiem lielākas algas, veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un galu galā cietējs ir gan valsts IKP, gan budžets.
Iepriekšējos divos gados notikušais naftas cenu pieaugums pasaulē ļāva palielināties naftas tranzīta apjomam caur Latvijas ostām. Turklāt pieaugušās naftas cenas palielināja valūtas rezerves Krievijā, radot papildu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, ļaujot palielināt arī Latvijas preču, sevišķi, pārtikas eksportu. Latvijas ražotājiem izdevās iespraukties Eiropas valstu tirgos, kur ekonomikas pieaugumam faktiski tuvojoties nullei radās, pieprasījums pēc lētākām precēm.
Tajā pašā laikā Latvijas Banka ir paziņojusi valsts tekošā konta datus, kas nebūt nav sevišķi iepriecinoši un faktiski rada ievērojamu pamatu satraukumam. Pagājušā gada beigās Latvijas tekošā konta negatīvais saldo jeb vienkāršā valodā runājot, deficīts sasniedza 10,1% no valsts IKP, lai gan iepriekšējā gadā tas bija 6,9% no IKP.
Pieaugums ir visai iespaidīgs, taču, ko darīt lai situāciju uzlabotu, valdība klusē. Šajā gadījumā der atcerēties Āzijas tīģeru – Indonēzijas, Taizemes, Malaizijas un citu šī reģiona valstu likteni. Deviņdesmitajos gados to ekonomikas piedzīvoja strauju izrāvienu. 1997.gada rudenī šo valstu finansu tirgi sabruka kā kāršu namiņi, valūtas tika devalvētas, kam par cēloni bija ne tikai liels šaubīgu kredītu portfelis valstu iekšienē, bet arī visai iespaidīgs tekošā konta deficīts.
Ārējās tirdzniecības bilance liecina, ka valsts importa struktūrā uz ārvalstu investīciju rēķina liels īpatsvars ir tehnoloģiskajām iekārtām, līdz ar to tuvākajos gados varētu uzlaboties eksporta struktūra, tas ir uz ārvalstīm tiks izvestas preces un pakalpojumi ar lielāku pievienoto vērtību, taču šajā sakarā jāatceras jau minēto Dienvidaustrumu Āzijas valstu pieredzi, kuras arī importēja tehnoloģiskās iekārtas taču valūtas nācās devalvēt šā vai tā.
Statistikas dati liecina, ka situācija ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz pasliktinājusies, kas izskaidrojama Eiropas valstu ekonomisko stagnāciju, kā rezultātā pieaugums eksportā ir kļuvis lēnāks nekā importā. Janvārī eksporta apjomi, salīdzinot ar analogu laika periodu pagājušajā gadā, bija palielinājušies par 5%, savukārt importa apjoms bija pieaudzis par 12,7%. Pagājušā gada vidū pieauguma tempi bija gandrīz vienādi, nelielam pārsvaram esot importa pusē..
Situācija ārējās tirdzniecības bilancē uzskatāmi korelē ar tendencēm rūpniecības produkcijas ražošanas apjomu izmaiņām. Rūpniecības produkcijas izlaides apjomi gada pēdējā mēnesī, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, palielinājās par 1,6%. Apstrādes rūpniecībā, kam ir liela nozīmē valsts kopējā ekonomikas izaugsmē, izlaides apjomi ir samazinājušies par 3,1%. Salīdzinoši jūlijā, kad tika sasniegti vislabākie rādītāji, kopējā rūpniecības izlaide, salīdzinot ar iepriekšējo gadu bija palielinājušies par 10,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā – par 11,3%.
Ekonomikas dati uzskatāmi liecina, ka valdībām būtu aktīvi jāstrādā pie preču un pakalpojumu eksporta atbalsta. Patlaban šajā ziņā vērojama pat pretēja situācija, kad pagājušā gada beigās vairākiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem tika atņemtas tiesības eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm. Pie daudzām neveiksmēm varētu pieskaitīt arī reģionālās attīstības politiku, kas, maigi sakot, stipri pieklibo.
Lai veicinātu ekonomisko attīstību kopumā, ne tikai IKP palielināšanos, bet arī maksājuma bilances uzlabošanos, valsts institūcijām būtu jāstrādā pie pētījumiem kādas preces un pakalpojumus uz katru konkrētu reģionu varētu eksportēt. Patlaban ir maz tādu uzņēmumu kā “Rīgas piensaimnieks” , “Liepājas metalurgs” vai “Valmieras stikla šķiedra” kuru saražotā produkcija iekarojusi ne tikai Eiropas, bet arī Āzijas un Amerikas tirgus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
