Tas nav noticis pēkšņi un negaidīti, vienas dienas laikā, taču pasaules rallija čempionāts (WRC) ir pilnībā mainījies. Tiesa, ne automātiski, bet ar iepriekšēju nodomu un plānošanu.
Tehniskie noteikumi ir kļuvuši stingrāki, automašīnu un to svarīgāko detaļu izmantošana sezonas laikā ir skaitliski stipri limitēta, tāpat kā sezonas laikā pieļaujamo modifikāciju skaits, kas bremzē attīstību. Daži ierobežojumi gan ir labprātīgi, piemēram, kā vienošanās starp "Volkswagen", "Citroen" un "M-Sport" komandām neizmantot attīstības priekšrocības, ko dod 2014.gada WRC automašīnu tehniskie noteikumi. Taču visiem šiem iemesliem ir ekonomisks pamats, tie palīdz komandām saglabāt savu vietu pasaules rallija čempionātā.
Ātri caurskatot WRC dalībnieku sarakstu, aina kļūst pilnīgi skaidra. Piemēram, Austrālijas rallijs - no WRC klases automašīnām tikai Miko Hirvonena "Citroen WRC DS3" un, protams, visi trīs "Volkswagen Polo WRC" automobiļi bija jauni. Ar Krisa Mīkes "Citroen DS3 WRC" jau 2011.gadā brauca Ožjērs (un avarēja Austrālijas rallijā, būdams sacensību līderis), 2012.gadā - Hirvonens un 2013. gadā arī Dani Sordo. Ar Halīda al Kasimi "Citroen WRC DS3" 2011.gadā brauca Kimi Raikonens. Pieteikumu "veterāns" bija "Škoda Fabia S2000", kas pirmoreiz sacensībās tika redzēta 2010.gadā Ipras rallijā Beļģijā ar Frediju Loiksu pie stūres. Es apzināti caurskatīju tikai specifiskus auto, jo informācija par N4 klases automašīnu "vēsturi" nav pārāk plaša, tomēr divi "Mitsubishi Lancer Evo X", ko Austrālijā apkalpoja "Motorsport Italia" komanda, šķita redzēti - tos izmantoja 2010.gada "Pirelli Star Driver" seriālā.
Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) mēģinājumi samazināt izmaksas var būt ir ekonomiski efektīvi, taču tie ir kardināli mainījuši to, kas notiek servisa parkā. Varbūt es esmu palaidis garām kaut ko būtisku, taču šīs WRC sezonas galvenā tehniskā intriga ir ap to, vai "Volkswagen" izmantos pneimatisko vai hidraulisko rokasbremzes sistēmu. Nemaz ne tik sen pirmsstarta pastaigā caur servisa parku varēja sakrāt pilnu bloknotu ar pierakstiem. Tādas sacensības kā Safari rallija Kenijā bija inženieriska bauda. Tajā laikā rūpnīcu komandas kā "Lancia" un "Subaru" būvēja automašīnas pēc iespējas lielākā skaitā, lai pēc tam vienreiz vai divreiz izmantotās mašīnas pārdotu citiem sacensību klientiem, bet dažreiz pat muzejiem. Komandas kā "Ford" būvēja īpašas vieglas automašīnas asfalta rallijiem un smagākas grants rallijiem. Tas jau sen vairs nenotiek. Vienas un tās pašas "M-Sport" mašīnas tiek brauktas visās sacensībās uz visiem segumiem. Daži WRC automobiļi šodien ir nobraukuši 20 vai pat vairāk rallijus, pirms tiek pārdoti.
Viens no svarīgākajiem jaunievedumiem WRC līmeņa rallijā bija 1,6 litru dzinēja ieviešana 2011.gadā. Tas nozīmēja, ka visām WRC automašīnām bija jābūt jaunām, jo vecās divlitru mašīnas vairs neatbilda starptautisko sacensību noteikumiem. Un vēl svarīgi bij tas, ka pirmo reizi WRC mašīnas varēja būvēt RRC ("Regional Rally Car") versijā. Tobrīd gan tas šķita esam galvenais apgrūtinājums, ko WRC komandas atrisināja viltīgā veidā - uzbūvējot WRC mašīnu un tad to "pazeminot" aprīkojumā līdz RRC, lai saņemtu homologāciju. Varbūt tas bija apgrūtinājums inženieriem, taču komerciālā ziņā tas bija izdevīgi, jo brīdī, kad komandām vajadzēja pārdot "pensionētās" WRC mašīnas, viņi tās varēja "aplasīt" un pārdot kā RRC auto. FIA šo praksi patiesībā atbalstīja, atsakoties homoloģēt S2000 klases automašīnas, kas vairākus gadus dominēja reģionālo čempionātu pasaulē. Un kad kļuva skaidrs, ka RRC mašīnas ir efektīvākas par S2000 mašīnām ar divu litru atmosfēriskajiem dzinējiem, bagātākie klienti izvēlējās tās. "Bagātākie"? Tā īstenībā bija problēma, jo RRC maksā tikpat, cik WRC mašīna.
Tad notika vēl divas lietas. Vispirms FIA mainīja homologācijas procedūru WRC automašīnām, tās vairs obligāti nebija savietojamas ar RRC konstrukcijām, kas pārvilka svītru šim "second hand" tirgum. Un tad uz skatuves iznāca R5 klase. Pēkšņi tā kļuva par reālu draudu RRC mašīnām, izmaksājot krietni mazāk gan pašas, gan to uzturēšana. Pasūtījumu sāka birt kā no pilnības raga, atstājot WRC/RRC mašīnas stagnēt. Pagaidām gan ir pāragri spriest par to, kā šī situācija attīstīsies rallija automašīnu tirgū, taču viens ir skaidrs - servisa parki atkal kļūs interesanti. Tikai "smaguma centrs" būs pārvietojies pilnīgi citā virzienā.
