Šie notikumi ļāva mums vēlreiz pārliecināties, cik augsta latiņa 20 gadu laikā pacelta Latvijas monētu mākslas jomā, un pēc iestāšanās eiro zonā cilvēku interese par Latvijas Bankas kaltajām monētām nav mazinājusies, bet tieši pretēji - pieaugusi. Turklāt tagad par mūsu naudu arvien lielāku interesi izrāda ārvalstnieki, un Latvijas monētas kalpo par mūsu identitātes vēstnešiem pasaulē.
Kolekcijas monētu (dārgmetāla monētas, kas pēc būtības ir mākslas darbi un kuras iepriekš saucām par jubilejas un piemiņas monētām) tradīcijas Latvijā ir koptas daudzu gadu garumā. Šīs monētas apliecina, ka naudaszīmes var būt mākslas priekšmeti, kuri stāsta par mūsu valsti, tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un citām jomām.
Kopumā Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 99 kolekcijas monētas, kuru veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku. Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, tai skaitā Teodora Zaļkalna izstrādātā "Latvijas monēta" 2010. gadā kļuva par Pasaules gada monētu.
Vēl viena monētu mākslas joma ir īpašā dizaina apgrozības nauda. Īpašās apgrozības vienlatnieki (ar dažādiem tautā iemīļotiem motīviem, piemēram, skudru, stārķi, kokli utml.) bija tautā iemīļoti, un daudzi veidoja šo monētu kolekcijas, par kurām priecāties pašiem un atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm. Pēc Latvijas iestāšanās eiro zonā naudas mākslas tradīcijas neizzudīs. Latvijas Banka turpinās izlaist gan kolekcijas, gan īpašās apgrozības monētas, par ko sīkāk šajā rakstā.
Kolekcijas monētas, īpašās apgrozības monētas
Nedaudz sīkāk par eiro kolekcijas un īpašās apgrozības monētām.
Kolekcijas monētas ir oficiāls maksāšanas līdzeklis tikai valstī, kurā tās izlaistas. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas nonāks brīvā apgrozībā - pēc būtības tās ir mākslas darbi un, visticamāk, būs īpaši pieprasītas starp monētu kolekcionāriem jeb numismātiem, kā arī citiem interesentiem. Eiro kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, ar 5 vai 10 eiro nominālu). Kolekcijas monētu specifikācijas - krāsa, diametrs, svars, materiāls utt. - būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.
Katru gadu katra eiro zonas dalībvalsts var izlaist divas īpaša dizaina 2 eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus - visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Īpašajām apgrozības monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām 2 eiro monētām. Taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots atšķirīgs piemiņas motīvs. Īpašā dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.
Kolekcijas monētas 2014. un 2015. gadā
Latvijas Bankas padomē šā gada sākumā tika apstiprināta Eiro kolekcijas monētu izlaides programma 2014. un 2015. gadam.
Jau iepriekš medijos izskanēja un tagad arī oficiāli apstiprināts - šogad numismātu un citu interesentu vērtējumam tiks nodotas sešas kolekcijas monētas, tostarp pirmā - Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai veltītā monēta - jau prezentēta plašākai sabiedrībai.
Vēl šogad plānots laist klajā Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai", Vecā Stendera 300 gadu jubilejai, Kurzemes barokam, Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītas monētas, kā arī netradicionāla mākslinieciskā, tehniskā vai tematiskā risinājuma monētu, kuras sižets tiks atklāts tuvāk klajā laišanas brīdim.
Līdzīgs monētu skaits varētu tikt laists klajā arī 2015. gadā.
Pirmā īpašā 2 € apgrozības monēta - jau šā gada otrajā pusē
Paredzēts, ka savu stāstu turpinās arī piemiņas monētas - īpašās apgrozības vienlatnieku nomainīs īpašā dizaina 2 eiro monētas. Pirmā klājā nāks 2014. gada nogalē, bet 2015. gadā tiks izlaistas divas šādas monētas.
Šajās monētās centīsimies ielikt Latvijai un visai Eiropai nozīmīgās lietas, stāstīsim par mūsu tradīcijām, vēsturi, kultūru un citām jomām. Pirmā īpašā 2 eiro monēta veltīta šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai - Rīgai.
Kā tiek izvēlēti sižeti kolekcijas un īpašajām apgrozības monētām
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētu tapšanā nozīmīgākā loma ir īpaši izveidotajai Monētu dizaina komisijai (sākotnēji - Monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra.
Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki, zinātnieki. Komisija iesaka jaunu monētu un to programmu tēmas, ierosina monētu izstrādes veidus, izvēlas māksliniekus monētu dizaina izstrādes konkursiem, novērtē mākslinieku izpildīto darbu, novērtē monētu kalumu paraugus.
Monētu tēmas tiek izvēlētas dažādos veidos. Viena no iespējām ir izvēlēties kādas monētas tēmu, ņemot vērā nākamajā gadā plānotos nozīmīgos notikumus - jubilejas utml. Otrs monētu sižetu meklēšanas ceļš ir dažādu drosmīgu ideju apspriešana Monētu dizaina komisijā. Ir gadījumi, kad monētas tiek veidotas, reaģējot uz sabiedrības ierosinājumiem un dažādu institūciju iesūtītām idejām. Sastādot monētu programmas, tiek ņemts vērā, ka Latvijā monētas iegādājas ne tikai kolekcionāri, kā tas ir daudzviet pasaulē. Liela sabiedrības daļa tās bieži izmanto kā dāvanas, piemiņas veltes. Varbūt tāpēc vislielāko popularitāti vienmēr guvušas mūsu "filozofiskās monētas" - tās, kuras veltītas vispārcilvēciskajām vērtībām.
Atsevišķas kolekcijas monētas tiek veidotas starptautisko programmu ietvaros. Tāda bija, piemēram, Hanzas savienības pilsētām veltīto monētu programma.
Vērtējot Latvijas Bankas 20 gadu laikā izlaistās kolekcijas monētas, redzams plašs un detalizēts stāsts par mūsu valsts notikumiem, vērtībām, personībām.
Konkurss "Latvijas gada monēta 2013"
Kopš 2004. gada Latvijas Banka rīko sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta", kas kā monētu mākslas gada notikums ļauj izcelt mākslinieku ieguldījumu šai mākslas žanrā iepriekšējā gadā un noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā, kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet pievilcīgākie. Par 2012. gada monētu tika atzīts atkārtoti nokaltais mākslinieka Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks".
2013. gads bija ražīgs Latvijas monētu mākslā. Kopumā tika laistas klajā 7 dažādas jubilejas un piemiņas monētas - "Sudraba lasis", "Šūpuļa monēta", monēta "Ak, svētā Lestene!", "365", Rūdolfam Blaumanim, Rihardam Vāgneram un Jāzepam Vītolam veltītās monētas.
Arī Jūs, cienījamie portāla "Delfi" lasītāji, esat aicināti nobalsot par savu iecienītāko pagājušā gada kolekcijas monētu. To var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
