Zīmīgi, ka eksportspēju sekmējusi valstiskās medicīnas sistēmas nesakārtotība – šāda vide bijusi auglīga privāto uzņēmēju pakalpojumu attīstībai, jo pakalpojumi, ko nespēja sniegt valsts ārstniecības iestādes, bija pieprasīti un vajadzīgi. Patlaban mums ir laba privātā maksas medicīna – gan kvalitātes, gan pacientu apkalpošanas ziņā, ar labiem speciālistiem.
Jāatzīst, ka īsti nav izdevies sekmēt valstij piederošā medicīnas sektora vēlēšanos strādāt ar ārzemju pacientiem, vienīgais izņēmums – Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Jāredz gan arī situācijas gaišā puse – iespējams, tas ir pat ļoti labi, jo nav nepieciešamības ārzemniekiem rādīt tos ne sevišķi iepriecinošos apstākļus, kas valda daudzās valsts slimnīcās.
Diemžēl 2016. gadā parādījās nelāga tendence mēģināt pārdalīt medicīnas pakalpojumu tirgu, ar administratīviem līdzekļiem ierobežot valsts apmaksātās medicīnas pieejamību privātās slimnīcās un piespiest pacientiem vērsties valsts slimnīcās. Tas rada masu neērtību pacientiem ne vien no atrašanās vietas un pieejamības skatpunkta, bet arī kvalitātes pasliktināšanas ziņā. Pēc būtības tas ir interešu konflikts un negodīga konkurence, no kuras pacients neko neiegūst.
Ja reiz valsts apmaksā medicīnas pakalpojumu pacientam, tad viņam jābūt tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju līdzīgi principam izglītības jomā – nauda seko studentam. Var saprast mēģinājumu šādi atbalstīt valsts kapitāla sabiedrības, taču jebkuru pacientu vispirms interesē ārstēšanas pieejamība, kvalitāte un attieksme.
Privātie spēlētāji ir ieguldījuši milzu līdzekļus, lai ieviestu pavisam citus kvalitātes standartus, ieviesuši modernas tehnoloģijas, ieguldījuši infrastruktūrā un saviem spēkiem ir spējuši pierādīt, ka esam pasaules līmeņa spēlētāji (VC4, Globālā Viroterapijas vēža klīnika, Siguldas slimnīca, stereotaktiskās radioķirurģijas centrs "Sigulda" u.c.).
Tirgus ekonomikas apstākļos privātie uzņēmēji neizvēlas nekompetentus ārstus, tāpēc notiek sacensība, kurš spēs piedāvāt labāko ārstniecības pakalpojumu par saprātīgāko cenu. Turklāt, ieguldot līdzekļus, varam būt droši, ka nopelnītā nauda tiks izmantota racionāli, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Savukārt, "nospiežot privātos", mēs ilgtermiņā zaudēsim, jo ārsti brauks prom, bet valsts slimnīcas peļņa ātri tiks "apēsta" dažādos neatliekamos tēriņos, nevis izlietota kvalitātes uzlabošanai. Pašlaik valsts slimnīcas sevi neredz kā ekonomiski domājošas kapitālsabiedrības, drīzāk tās ir kā dotējami sociālu funkciju veicēji, kas nevēlas piesaistīt līdzekļus un attīstīt papildus servisu.
2017. gadā arī gribētu sagaidīt, ka ierēdņi atzīst medicīnas eksporta nozīmību, kas ļautu to tālāk popularizēt ārvalstīs, tai skaitā ar vēstniecības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī goda konsulu starpniecību. Medicīnas eksports ir pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, turklāt tas uzlabo visas medicīnas nozares kvalitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
