Taču salacgrīvieši nerīkojās populistiski, neprasīja vienkārši aizvākt dzelzceļu prom no mūsu novada. Kopsapulcē tika nolemts izveidot Iedzīvotāju konsultatīvo padomi, un 20 cilvēku, sadarbojoties ar pilnsabiedrību "RB Latvija", kas plānoja līnijas maršrutu, vairāk nekā gadu strādāja, līdz beidzot tika panākts pieņemams risinājums.
Tika izstrādāts "Rail Baltica" trases novietojuma papildu variants (ar apzīmējumu C5), kurā ņēma vērā vietējo cilvēku izteiktos argumentus un kas krietni mazāk nekā citi iespējamie varianti skāra iedzīvotāju mājas un īpašumus. Šim trases novietojuma risinājumam tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), tā salīdzinājums ar agrāk ieteiktajām alternatīvām A2 un B2, un C5 šajā sektorā tika atzīts par rekomendējamo trases novietojuma variantu.
Tomēr no valsts puses kā atalgojumu par konstruktīvismu, šī gada pavasarī salacgrīvieši saņēma aukstu dušu - tika bezierunu kārtībā paziņots, ka trase ies pa citu posmu (ar apzīmējumu B2), lai gan tas šķērsos krietni blīvāk apdzīvotas teritorijas un lielāku skaitu mājsaimniecību, kā arī atradīsies tuvāk jūrai – tikai 1,5 kilometrus no Rīgas jūras līča.
Kāpēc tā? Vienīgais arguments – neesot pieļaujams, ka dzelzceļš, kā to paredz variants C5, šķērso Vitrupes ieleju (pašā šaurākajā vietā, apmēram 60 metru platumā), kas ir iekļauta "Natura 2000" sarakstā.
Citi izsakās precīzāk – varbūt arī būtu pieļaujams, bet tad mūsu ierēdņiem nāktos braukt uz Briseli, pierunāt turienes ierēdņus piekrist, ka "Natura 2000" vienas teritorijas tiek aizvietotas ar citām. Tā esot bezcerīga iedoma, neesot pat vērts mēģināt. Tā tikai pazaudēšot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu "Rail Baltica" būvei.
Salacgrīvieši, viņu mājas un zeme nav iekļauti nevienā aizsargājamā sarakstā, tāpēc viņu vēlmes, argumentus un protestus var ignorēt un gan būvēt gar durvju priekšu, gan mājas jaukt nost.
Dabas vērtības aizstāvošos ierēdņus nemulsina arī tas, ka IVN ziņojuma izstrādē iesaistītie sertificētie eksperti ir secinājuši: "Neviena no konstatētajām īpaši aizsargājamo sugu atradnēm neatrodas C5 alternatīvas nodalījuma joslā."
Jāuzsver arī, ka neviens nav pat vērtējis, kā viens vai otrs trases variants ietekmēs iedzīvotājus un viņu īpašumus, iekoptās mājsaimniecības, uzņēmējdarbības teritorijas, Salacgrīvas un Limbažu novadu attīstības iespējas nākotnē.
Iedomājieties paši, ka jūsu 2,4 hektāru lielo īpašumu šķērsos dzelzceļš! Pazaudētā zeme vēl būtu puse bēdas, tās vērtību, iespējams, kompensēs. Bet māja paliks dzelzceļa vienā pusē, dārzs, kurā, kā cerējāt, rotaļātos bērni – otrā. Pa vidu troksnis, piesārņojums. Vai vispār būs iespēja nokļūt ātrgaitas dzelzceļa otrā pusē – nav zināms. Par sabojāto vidi neviens kompensācijas nemaksās.
Notiekošais liek izdarīt dažus secinājumus.
Pirmkārt, šādā vidē dzīvot būs grūti. Ja vien radīsies iespēja, nāksies meklēt citu dzīves vietu Latvijā vai ārzemēs. Lai gan cilvēku skaits Latvijā samazinās ātrāk nekā biotopu daudzums, pēdējo intereses parasti ir svarīgākas.
Otrkārt, cilvēkiem tiek uzskatāmi demonstrēts, ka šajā valstī cilvēku paustajam viedoklim, viņu darba rezultātiem, viņu mājām un īpašumiem, viņu uzņēmējdarbībai ir maza nozīme. Ierēdņuprāt un politiķuprāt, Latvija laikam ir bagāta zeme – ja kas traucē, to var vienkārši novākt ar buldozeru. Un novākt ir vienkāršāk nekā traucēt kolēģus Briselē.
Ar šādu attieksmi valdībai nav ko cerēt iegūt cilvēku cieņu un atbalstu. Bet Salacgrīva jau laikam šķiet tik maza, ka to vienkārši var ignorēt.
Treškārt, mūsu ierēdņi nekad nejūtas vainīgi, jo pie vainas, lūk, vienmēr ir ierēdņi Briselē, kas kā cerberi sargā "Natura 2000" un kuru pārliecināšanai jārēķinās vismaz ar divu gadu smagu darbu, kurš tāpat nevainagosies ar panākumiem.
Piedodiet, bet, ja mūsu kuslajiem ierēdņiem un, iespējams, arī valdībai ir šāda taktika, tad kāpēc gan jābrīnās, ka Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības iznākums bija tieši tāds, kāds tas bija. Un nevajadzētu naivi cerēt, ka, līdzīgā garā turpinot, Latvijā nākotnē būs citādāk.
9. augustā lēmumu par trases novietojumu gatavojas pieņemt Ministru kabinets. Salacgrīvas dome valdībai ir nosūtījusi aicinājumu, pieprasot B2 izslēgšanu no "Rail Baltica" trases novietojuma variantiem.
Dome aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par aizliegumu vai atļauju šķērsot Vitrupes ieleju. Ja "Rail Baltica" trase nevar to šķērsot, tad dome pieprasa izstrādāt citu alternatīvu tās novietojumam, neskarot "Natura 2000" teritoriju, kurš būtu saskaņots ar Salacgrīvas un Limbažu novada iedzīvotāju interesēm.
Varbūt tomēr notiks brīnums, veselais saprāts uzvarēs, un valdība nepieņems lēmumu, kas ignorē Salacgrīvas iedzīvotāju intereses?