Labs jautājums, bet par to citreiz. Ik pēc četriem gadiem lielos un mazos miestos, pilsētās un ciemos pienāk tas burvīgais brīdis, kad visus nejaukos mošķus, kuri kā nejaukas utis sūc un izsūc dzīvības sulu Latviju zemes ārēm, var aizmēzt vēstures mēslainē. To izdarīt nav viegli, jo viņi spalgi spiedz un ir piesūkušies kā taukas ērces. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tā tas nav visur Latvijā. Ir vietas, kur iedzīvotāji sen ir atbrīvojušies no nejaukajiem asinssūcējiem. Tur tagad valda pārticība un saticība.
Tomēr daudzās skaistās pilsētās un novados šī sērga plosās jau gadu desmitus. Kādā pilsētā ilgi valdīja un savu biedru uzticamo mīlestību joprojām bauda kāds pavisam jocīgs tips. Viņš mēdz ilgstoši pazust no darba. Daži saka, ka mājās spoguļojās ar lielu zelta ķēdi un nevar atrauties no spoguļa. Kāds mutīgs miljonārs atklātības brīdi gan teica, ka viņš baisi dzerot, spēlējot kārtīs un ālējoties. Pēc kāda laika drosmīgajām vīram gan domas strauji mainījās un viņš teica, ka labāku pilsētas saimnieku neesot redzējis. Atklātības bruņinieks pēkšņi atcerējās, ka pilsētā vēlas uzcelt vairākas lepnas mājas un steigšus noziedoja žūpas pārstāvētajai partijai krietnu naudas žūksni. Tagad viņš var zelēt savu dārgo cigāru tālāk un pasmaidīt par naivajiem pilsētiņas iedzīvotājiem. Protama lieta, ka nekas pasaulē nav izdevīgāks par mēru, kuram kā vardei iesprausts salmiņš vienā vietā, iepūsts gaiss un tā vairs nekur tālu nevar aizpeldēt.
Tikmēr minētās partijas vēl vadošāks biedrs, skatoties acīs tūkstošiem, īpaši pat nemirkšķinot, apgalvoja, ka tās vien tikai baumas, kurām neesot apstiprinājuma. Tas nekas, ka viņa biedrs vēl pavisam nesen šūpojoties kā žūpa autoostas krūmājos piedalījās kādā starptautiskā sporta pasākumā un cepuri himnas laikā nespēja noņemt bez biedru palīdzības. Skaistās pilsētas iedzīvotāji ir pateicīgi par dažiem labumiem, kurus minētais kungs viņiem atmetis. Saprotams, ka naudu šiem labumiem viņš nebūs saspēlējis kārtīs un laimestu draudzīgi izdalījis. No pilsētas kases vien būs pagrābis. Jādomā, vai pilsētiņas iedzīvotāji ir padomājuši, kā pilsēta zeltu un plauktu, ja pilsētas asinis nenosūktu mošķu bars, kurš sen un cieši piezīdies pilsētas makam un attīstībai?
Citā vēl lielākā pilsētā valda nevis viens mošķis, bet gan draudzīgs pārītis. Viens ir aizņemts ar karikatūru zīmēšanu, iedzīvotāju kūdīšanu vienam pret otru un brāļošanos ar diženās kaimiņzemes varas vīriem. Otrs pelna bargu naudu ar dažādiem savādiem biznesiem. Viens ir saistīts ar tā dēvēto "izmisuma naudu" jeb ātrajiem kredītiem. Tos parasti ņem cilvēki, kuri izsmēluši pilnīgi visas citas iespējas izdzīvot, kā vien aizņemties naudu par īpaši augstiem procentiem. Visbiežāk šie cilvēki ir ļoti izmisīgā situācijā un tad dažādi mošķi viņiem piedāvā risinājumu - paņemt un pēc tam atmaksāt ar nežēlīgiem procentiem. Daudzi, kuri jau tā knapi turējās virs ūdens, tā tiek rauti lejā pavisam. Tas ir lielas bagātības avots vienam no skaistās pilsētas vadošajiem mošķiem. Milzīgas bagātības tā viņš sarausis. Pa kuru laiku strādā un, galvenais, kāpēc - par to daudzi brīnās.
Interesanti, ka par šo vīru un viņa komandu ļoti kaismīgi aizlūdza kāda kristiešu kopa. Tāds video klīda apkārt pa sociālajiem tīkliem. Daudzi veltīja nejaukas piezīmes. Te gan jāsaka, ka sabiedrībā, kur cilvēki lepojas ar iecietību un ticības brīvību, cilvēkus nevajadzētu nievāt par viņu reliģisko pārliecību. Brīvā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības ticēt un aizlūgt par ko vēlas. Tomēr kristiešiem ir jāatceras, ka Bībelē ir Septītais bauslis (Krievijas Pareizticīgo - Astotais bauslis). Tas skan - "Tev nebūs zagt." Tur nav rakstīts - "Ja zodz, tad ne vairāk par 20-30%". Protams, kristiešiem vajag lūgt par to augļotāju dvēseļu pestīšanu, kuri iedzīvojas uz nabagu nelaimēm. Tomēr, Tas Kungs, iespējams, būs nedaudz samulsis, dzirdot lūgšanas, kurās lūdz ļaut viņiem palikt pie varas un turpināt iesākto.
Otrs vadošais mošķis ir apveltīts ar siltu un stingru acu skatienu. Tas daudzus tik ļoti suģestē, ka viņi nepamana, ka pilsētā astoņu gadu laikā daudzas ielas ir uzburbušas, lielākais tilts, pie kura piestāj milzu kuģi ar tūkstošiem tūristu, ir aplupis kā bomža pērnā kurpe. Apmēram reizi četros gados viņš atceras par pilsētas bērniem un viņu vecākiem. Par dažiem vairāk, par citiem mazāk. Par saviem tuvākajiem biedriem gan neaizmirst. Kāds pirms vairākiem gadiem diezgan trūcīgs mūziķis mošķa siltajā paspārnē strauji kļuvis par oficiālu miljonāru. Valsts kontrole brīdināja, ka caur Rīgas pilsētās e-talonu var tikt nozagti miljoni. Par citiem mēs tikai varam nojaust. Bet arī tur ir tikai mošķību ēnas, jo tāda brīnumaina biedrība kā Korupcijas Neredzēšanas un Atbalstīšanas Birojs ir rūpējusies, lai abiem mošķiem būtu cieši aplikta nevainības josta. Tās atslēga ir noslēpta īpašās Akadēmijas brālības biedru sirdīs, zuteņos un seifos.
Vēl kādā pilsētā valda vēl senāks un varenāks bagātnieks. Kāda sagadīšanās - arī viņš ir bijis tik neparasti talantīgs, ka spējis savienot darbu pilsētas vadībā un miljonu sapelnīšanu. Patiesībā daudzi joprojām nav skaidrībā - viņš ir oficiāls pilsētas saimnieks vai nav? Bet mošķa dabu viņam neviens nav atņēmis - padotos viņš gadiem ilgi lamājis un sunījis ar tādiem vārdiem, ka pat atskurbtuves priekšnieks būtu pārsteigts. Pilsētā nenoliedzami ir kārtība – gluži kā Ziemeļkorejā, tas panākts ar stingrību un bardzību. Tikai pa šo laiku pilsēta lēnām ir izpūtusi dvēseli, tur pat ods nedrīkst nopurkšķināties bez galvenā mošķa ziņas un atļaujas. Daži viņa priekšā tā zemojas, ka pat par svēto mocekli sauc. Iespējams, ka brīviem pilsoņiem dažās vietās sagādā baudu dzīvot kā iztapīgiem, iebiedētiem suņiem, kuriem reizi pa reizei atmet kādu sulīgāku kaula gabalu. Pārējā laikā par mazāko nepaklausību var izpelnīties rupju uzbrēcienu vai spērienu pa pakaļu.
Tā mēs varētu turpināt stāstīt par vēl daudzām pilsētām un ciematiem, kuri gadiem ilgi nevar atbrīvoties no asinssūcējiem. Bet kā atbrīvoties no lāsta, kas uzlikts Latvijai? Beidzot ir jāsaprot, ka korupcija ir kā ļauna slimība, tā sagrauž un saēd pat vislabākās un skaistākās vietas. No tās nevar atbrīvoties ar piejaucētu politiķu, policistu, prokuroru vai žurnālistu palīdzību. To var izdarīt tikai un vienīgi paši vēlētāji vēlēšanās reizi četros gados. Stingri un principiāli nebalsot par politiķiem un partijām, par kurām ir kaut vai korupcijas aizdomu ēna. Tikko sasmērējušies, tā darīt visu, lai izlido ārā. Tur neder pasīva sēdēšana mājās un nebalsošana. Nē, ir aktīvi jārīkojas - jābalso par citiem. Nav cita veida, kā mošķus padzīt. Korupcija ir visīstākais lāsts un to var noņemt tikai, tad, ja visi saņemas, aiziet nobalsot un aizdzen ratā mošķus un asinssūcējus. Tikai bailes par neizbēgamu sodu - izbalsošanu vai svētās govs - reitinga pazaudēšanu, var viņus piespiest atbrīvoties no lielākajiem un nekaunīgākajiem zagļiem, vairāk domāt par iedzīvotājiem. Šīs vēlēšanas var būt skarbs brīdinājums pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Tā nav nekāda burvestība, bet gan pētījumos pierādītā likumsakarība - augsts dzīves līmenis - cilvēku veselība, labklājība, izglītības līmenis, biznesa vides stabilitāte ir valstīs, kur ir zems korupcijas līmenis. Jo augstāks korupcijas līmenis, jo cilvēki sliktāk dzīvo. Jo ilgāk šāda situācija, jo bezcerīgāk paliek. Tādēļ vēlētājiem ir jāspēj izbalsot ikviens aizdomīgais mošķis. Paņem pasi, aizej uz vēlēšanu iecirkni un palīdzi Latvijai atbrīvoties no korupcijas lāsta. Šāda iespēja ir tikai reizi četros gados. Jāatceras, ka Latvijā ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur pašvaldības iekasē nedabiski lielu daļu no kopējās nodokļu masas. Tā ir milzīga nauda, kura citur Eiropā nonāk veselības, izglītības un citās jomās, kur mums tik izmisīgi pietrūkst līdzekļu. Ja jūs dzirdat par medmāsām, kuras tiek pārstrādinātas par grašiem, par izmisīgo situāciju ar ārstiem, skolām, nesalabotiem ceļiem, tad atcerieties par mošķiem, kuri dzīvo dārgās villās, brauc ar limuzīniem, spēlē kārtis ar miljonāriem vai paši tādi ir.
Ej balso un atbrīvo savu tautu, zemi un novadu no korupcijas lāsta. To var izdarīt bez pesteļošanas, pietiek vien ar skaidru saprātu, labu gribu un stingru apņēmību.