Burtiski pirms pāris dienām viens no lielākajiem laikrakstiem ASV - "The Washington Post" publicēja rakstu, kas ir šokējoši nepatīkams Latvijai. Raksta nosaukums ir "Nebrauciet šajās Eiropas valstīs" ("Don't drive in these European countries"). Atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojumu, tiek uzskaitītas valstis Eiropā, kurās satiksmes drošība ir augsta un kurās - burtiskā nozīmē nāvīgi bīstama. Pie kuru valstu grupas pieder Latvija?
"The Washington Post" publicējis tabulu, kurā uzskatīts bojā gājušo skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju visās ES valstīs pagājušā gadā. Drošākās valstis ir Malta, Zviedrija, Nīderlande, Lielbritānija un Dānija. Tur attiecīgi ir 26, 27, 28, 29 un 30 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju. Ceļu satiksmē desmit drošāko valstu sarakstu noslēdz Igaunija ar 50 bojā gājušajiem.
Latvija ir sarakstā pašā apakšā ar 94 bojāgājušajiem uz miljonu iedzīvotāju, tikai par vienu atpaliekot no visbīstamākajām valstīm Bulgāriju un Rumāniju, kur bojā gājuši 95 cilvēki no miljona. Lietuva arī ir saraksta beigu galā, tomēr tik un tā ir būtiska atšķirība no Latvijas traģiskā rezultāta. Lietuvā bojā gājuši 82 cilvēki no miljona.
Vāji politiķi un tikpat vāji ierēdņi šādos gadījumos mēdz bēguļot no atbildības, vainojot vienkāršos iedzīvotājus, piesaucot tik neizmērojamas parādības kā braukšanas kultūru, mentalitāti, pilnmēness ietekmi un vēl daudz ko citu. Tomēr CSDD publicētā statistika norāda, ka, rūpīgi un atbildīgi strādājot, ir iespējams būtiski palielināt satiksmes drošību. Runājot vēl tiešāk - arī Latvijā ir iespējams glābt no nāves desmitiem, pat simtiem cilvēku katru gadu. CSDD mājas lapā ir pieejama statistika, kas apliecina, ka vēl 90. gados Latvijā ceļu satiksmē katru gadu bojā gāja apmēram 600 cilvēku ik gadu. Kopš 2000. gada bojā gājušo skaits tika samazināts katru gadu. Kopumā apmēram desmit gadu laikā samazināts trīskārtīgi (!) - līdz pat mazāk par diviem simtiem gadā. Tas nozīmē, ka, rūpīgi strādājot, ir iespējams palielināt satiksmes drošību un - atkārtošu vēlreiz - burtiskā nozīmē izglābt desmitiem, pat simtiem cilvēku ik gadu.
Ja Latvijā par ceļu satiksmes drošību atbildīgie, tai skaitā visaugstākajā politiskajā līmenī, būtu tikpat mērķtiecīgi turpinājuši strādāt, tad, iespējams, būtu tuvojušies cienījamam Igaunijas rezultātam, nevis iegāzušies apkaunojošā bedrē līdz ar Bulgāriju un Rumāniju. Traģiskākais ir tas, ka desmitiem Latvijas iedzīvotāju salīdzinājums ar bedri ir burtisks. Politiskā kūtruma dēļ kapa bedrē ir nonākuši desmitiem cilvēku, kuri varēja tik izglābti. Smagi ievainoto skaits atkal tuvojas 500 katru gadu.
Tāpat pēdējos gados atkal ir pieaudzis satiksmes negadījumu skaits, smagi ievainoto un arī bojā gājušo skaits vairs nav būtiski samazinājies. Kurš par to ir atbildīgs? Visdrīzākais, ka, jautājot pēc atbildības, atkal sāksies kārtējais politiskais bezatbildības cirks - politiķi un ierēdņi nostāsies aplī un rādīs viens uz otru ar pirkstu. Diemžēl šajā cirkā gļēvi piedalīsies arī tie daži politiķi, kurus reiz cienīju.
Šī traģiskā statistika tikai apliecina, ka politiskais kūtrums un bezatbildība nogalina. Burtiskā nozīmē. Katru gadu gandrīz simts cilvēku, kuri varēja dzīvot. Ja nenotiks izlēmīgas sistēmiskas izmaiņas, tad mēs turpināsim būt satiksmes drošības ziņā viena no vismežonīgākajām, nāvīgākajām Eiropas valstīm. Diemžēl turpināsim piedzīvot traģēdijas, uz ceļiem turpinās iet bojā cilvēki, kuri būtu glābti, ja atbildīgos politiķus patiešām interesētu satiksmes drošībā. Šobrīd uz viņu rokām ir asinis.