Latvijā nereti gadās dzirdēt, ka veikalos, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās apmeklētāji mēdz uzrunāt personālu krievu valodā. Viņi to dara tik pašsaprotami, it kā būtu kaut kur Krievijā, piemēram, Pleskavā, nevis Latvijā. Varbūt viņi visi tiešām ir tūristi no Krievijas? Tad nebūtu daudz ko pārmest, ja nu vienīgi svešvalodu nezināšanu un domu, ka Latvijā visiem būtu jāsaprot krievu valoda. Tomēr izskatās, ka šie tūristi ir kļuvuši tik ārkārtīgi nozīmīgi, ka Latvijas darba devēji daudzos gadījumos – slēpti un atklāti – ir diskriminējuši pašmāju jauniešus tādēļ, ka tie neprot krievu valodu.
Daudzi no šiem Latvijas nākotnei tik ļoti nepieciešamajiem cilvēkiem ir bijuši spiesti pamest Latviju tikai tādēļ, ka tradicionālajos jauno cilvēku tā dēvētajos studentu darbos pieprasa krievu valodas zināšanas. Daudzi darba devēji taisnojas, ka situācija ir tāda, kāda tā ir – ekonomiskās izdzīvošanās vārdā ir jārēķinās ar lielo krievu valodā runājošo klientu daļu. Ar klientiem esot jārunā klientu valodā. Savādi, ka man, apmeklējot, piemēram, Briseli, to nekad nav ienācis prātā aizrādīt franciski runājošam pārdevējam.
Tomēr Somija ir precīzāks piemērs tam, ka krievu valodas zināšanām nav būtiska ietekme uz biznesu. Latviju pirms krīzes ik gadu apmeklēja apmēram 280 000 līdz 350 000 tūristu no Krievijas. Somiju – apmēram 2,8 līdz 3 miljoni. Šī milzīgā atšķirība gan skaidrojama ar ģeogrāfiskiem iemesliem – ceļš no tuvējās Krievijas megapoles Sanktpēterburgas ir salīdzinoši ātrs un ērts. Turklāt Somijā daudzām precēm cenas ir lētākas nekā Krievijā. Tādēļ nedēļas nogalēs Helsinku ielās daudzviet dzirdama krievu valoda.
Tai pašā laikā Somijā apkalpojošā sfērā krievu valodā runājošie ir liels retums – Somijā ir tikai 1,3% iedzīvotāju, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Ārkārtīgi maz somu runā krievu valodā, viņi to ļoti reti izvēlās kā svešvalodu, kuru mācīties. Vienkārši tādēļ, ka tā nav pragmatiska izvēle. Somi lieliski zina, ka laiks, kuru velta kādas valodas apgūšanai ir liela investīcija. No šāda viedokļa raugoties – krievu valoda ir tikai astotā skaitliski lielākā valoda. Ekonomisku apsvērumu dēļ krievu valoda ir vēl mazāk izdevīga investīcija – Krievija tikai pēdējo divdesmit gadu laikā vien ir piedzīvojuši vairākus ekonomiskos satricinājumus. Somi no sāpīgās pieredzes zina, ka veidot ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir tas pats, kas lēkt ūdenī nepazīstamā vietā. Varbūt viss būs labi, bet varbūt arī nolauzīsi kaklu. Krievijas biznesa neprognozējamos ūdeņos zemūdens akmeņu ir daudz par daudz. Tādēļ somu jaunieši un viņu vecāki, domājot par svešvalodu apguvi, izvēlas drošākas un plašākas nākotnes investīcijas.
Somi jau sen ir ievērojuši, ka tūristi no Krievijas Somijā un arī citās valstīs spēj iepirkties un atpūsties arī, ja vietējie nezina viņu valodu. Viņi to mierīgi pieņem un īpaši nepārdzīvo. Tādēļ nav nekāda pamata iedomāties, ka Latvijā kāds uzņēmums varētu ciest zaudējumus tikai tādēļ, ka personāls nepratīs krievu valodu. Savā iecienītājā Rīgas kafejnīcā, kurā klients esmu jau gadiem, pāris reizes esmu ievērojis, ka klients uzrunā pārdevēju krievu valodā un viņam tiek atbildēts latviski. Neesmu manījis, ka tas būtu radījis kādam kādas neērtības vai nepārvaramas problēmas.
Protams, uzņēmēji teiks, ka tā ir ērtāk veidot biznesa attiecības ar klientiem Krievijā. Atkal atgriežoties pie Somijas piemēra – vēsturiski tā izveidojies, ka viņiem ir joprojām samērā plaša sadarbība ar Krieviju. Tiesa, visai bieži tas ir nodarījis smagus zaudējumus ekonomikai. Tomēr viņi ir turpinājuši riskēt un joprojām dažādu ģeopolitisku apstākļu dēļ šī sadarbība ir krietni lielāka nekā Latvijai. Tomēr arī šeit somi mierīgi iztiek bez īpašām krievu valodas zināšanām. Lielajā biznesā izšķirošais vārds pieder cenai, kvalitātei un citiem objektīviem faktoriem. Vidējā un augstākā līmeņa vadītāji Krievijā jau sen gana veikli spēj sazināties angļu valodā.
Tādēļ apgalvojums, ka krievu valodas zināšanās Latvijas darba tirgū ir kritiski nepieciešamas, drīzāk ir balstīts uz vēlmju domāšanu nekā uz racionāliem apsvērumiem. Visbiežākais argumentus, ko dzirdu, ir, ka valodas zināšanas vienmēr noder. Jā, nenoliedzami. Krievu valodā pasaulē var sazināties ar apmēram 300 miljoniem (150 miljoniem dzimtā, pārējiem tā ir otrā), bet franču valodā ar apmēram 500 miljoniem (70–100 miljoniem dzimtā, pārējiem otrā), spāņu valodā ar 400–600 miljoniem. Nemaz jau nerunājot par miljardu ķīniešu – mandarīnu. Krievija, nenoliedzami, mums ir blakus, bet tā aizvien vairāk pārvēršas par gigantisku Ziemeļkoreju. Kā eksporta tirgus tas ir ārkārtīgi riskants un nedrošs ieguldījums un virziens. Viena Putina pavēle var acumirklī iznīcināt daudzu gadu pūliņus un pat miljoniem vērtus ieguldījumus. Tie krievi, kuri dodas uz Rietumiem, ir gatavi sazināties angļu un citās valodās. Tādēļ nav nepieciešamas pārspīlēt krievu valodas lomu Latvijas darba tirgū.
Bet, ja kāds sabiedriskā vietā Latvijā jūs uzrunā krievu valodā, tad vērts viņam pajautāt – vai viņš ir tūrists no Pleskavas? Vai no kādas citas vietas Krievijā? Ja nu gadījumā izrādās, ka viņš ir no Latvijas, tad šis cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ nav vēlējies pamanīt, ka Latvijā valsts valoda un dažādu Latvijā dzīvojošo tautību pamata saziņas valoda ir latviešu. Proti, šis cilvēks mēģina jums uzspiest savu pārliecību, ka Latvija ir daļa no Krievijas. Un viņi to turpinās darīt precīzi tik ilgi, kamēr mūsu uzņēmējiem būs lunkans mugurkauls. Kādreiz der aizdomāties, ka doma par krievu valodas tik lielo nepieciešamību varētu būt mērķtiecīgas propagandas rezultāts, ko esam nekritiski pieņēmuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
