Foto: Privātais arhīvs
Arī ārstiem gadās kļūdas. Nepareiza vai neprecīza diagnoze var izrādīties liktenīga un pacients nomirst. Līdzīgi var notikt arī ar valsti. Nepareizi vai neprecīzi nosakot valsts izdzīvošanas diagnozi, sekas var izrādīties tikpat liktenīgas. Šobrīd par Latvijas kā valsts pastāvēšanas apdraudējumu tiek uzskatīta iespēja, ka pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām pie varas var nonākt Krievijai draudzīgi politiskie spēki.

Kremļa varas vīri nekad īpaši nav slēpuši, ka Latviju, līdzīgi kā Ukrainu, neuzskata par īstu valsti. Viņu skatījumā Latvija ir teritorija, kura "vēsturiski pieder" Krievijai. Demokrātiskās, likumīgās vēlēšanās, iegūstot varu Latvijā, Kremlim draudzīgie spēki var uzsākt procesus, kas mūsu valsti atkal padarīs par Krievijas piedēkli. Piedevām tā tiks nodarīts pamatīgs kaitējums arī Eiropas Savienībai un īpaši NATO. Kremļa iespējamie ieguvumi ir pārāk vilinoši, lai viņi kārtīgi iespringtu. Jau iepriekš rakstīju – atšķirībā no Krimas okupācijas, tam nebūs nepieciešama rupja militāra agresija. To var izdarīt eleganti, gandrīz vai ar baltiem cimdiem un lipīgu Ušakova smaidu.

Par valsts drošību atbildīgās iestādes, speciālisti un daļa politiķu labi saprot šos apdraudējumus. Tomēr laika palicis ļoti maz, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir palicis apmēram pusotrs gads. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka uzticēšanās koalīcijas partijām ir kritiski zema.

Ja vēlēšanas notiktu šodien, tad nākamo Saeimu un valdību kontrolētu koalīcija, kur vadošais spēks būtu Krievijai draudzīgā partija "Saskaņa."

Iepriekšējās vēlēšanās, kas sekoja uzreiz pēc Krievijas agresijas Ukrainā, vēlētāji Latvijā mobilizējās un ļāva pašreizējai koalīcijai saglabāt varu. Ja Putins līdz 2018. gadam atkal līdzīgi nesabiedēs vēlētājus, tad otro reizi tik lielu mobilizāciju būs grūti panākt. Iespējams, ka Kremļa stratēģi to ir sapratuši un lūgs Putinu mazliet savaldīties. Protams, Latvija nav pasaules naba Krievijas lielajās ģeopolitiskajās spēlītēs, bet tai pašā laikā lieliski iederas plānā par impēriskās varenības atjaunošanu un NATO padzīšanu. Tieši Latvija izskatās visreālākā vieta, kur to salīdzinoši viegli izdarīt. Ne velti Latviju bieži dēvē par Baltijas valstu vājāko posmu.

Tāpēc ir jautājums, kā Latvijas politiskā elite, par valsts drošību atbildīgie centīsies novērst šos liktenīgos apdraudējumus? Te mēs varam runāt par neprecīzu diagnozi un tai sekojošo kļūdaino "ārstēšanos" vai pretdarbību valsts sabrucināšanas procesiem. Visbiežāk tiek runāts par masīvu infokara spiedienu. Nav šaubu, ka Krievijas propagandas mašinērija ir aktīvi uzbrukusi Latvijai jau ilgi pirms 2014. gada. Pēc notikumiem Ukrainā šis spiediens ir pieaudzis vairākkārtīgi. Šodien –2017. gadā, tas ir trīs gadus pēc infokara aktivizēšanās, nav redzamas nekādas īpašas sekmes efektīvai pretdarbībai. Krievijas TV un citu propagandas instrumentu izplatība Latvijā faktiski nav ierobežota, uz Eiropas vērtībām orientēto partiju reputācija pamatīgi iedragāta. Var bezgalīgi diskutēt par iemesliem, bet rezultāti ir acīmredzami un nenoliedzami.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi brīdina sabiedrību, ka Kremļa galvenie ieroči būs "viltus ziņas" un masīva propaganda, kuras mērķis ir laupīt ticību Latvijai kā valstij. Latvijas TV raidījumam "Kultūršoks" NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts stāsta, ka "kaujas lauks ir saprāts". Viņš norāda: "tie, kas cenšas nodarīt sliktumu šai valstij (...) pamatā vēršas pret (...) - saka, ka šī valsts ir slikta, neizdevusies, viņā nekas labs nevar notikt. Un, kā tas strādā? Tikko tu sāc tā justies, tu sāc tam piekrist, tu beidz atbalstīt kolektīvo virzību uz kaut kurieni. (...) Sašķelta sabiedrība, dezorientēta sabiedrība, sabiedrība, kura atrodas informatīvā miglā ir ļoti viegli pakļaujama." (1) Tas ir fragments no intervijas, bet doma ir skaidra - ļaunie centīsies mūs sašķelt stāstot, cik šī valsts ir slikta, mērķtiecīgi laupot ticību valsts nākotnei.

Šis pieņēmums izklausās pēc kļūdainas diagnozes. Kaut kādi apšaubāmas izcelsmes surogātportāli un TV kanāli ar saknēm Krievijā, protams, skalos smadzenes, ka Latvijas valsts ir neizdevusies. Tomēr pašas "Saskaņas" retorikā šādas notis dzirdamas reti. Viņi atklāti nevēršas pret Latvijas valsti vai tās ideju kā tādu.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās "Saskaņas" propagandas lapas īpaši uzsvēra atbalstu Brāļu kapu atjaunošanā, 1941. gada deportāciju piemiņas vietas Torņakalnā atjaunošanu. (2) Arī šobrīd Nils Ušakovs valsts svētkos gozējās ar sarkanbaltsarkano karodziņu un cieņpilni godina, piemēram, 11. novembra varoņu piemiņu. "Saskaņas" polittehnologi apzinās, ka var puslīdz rēķināties ar krievvalodīgo vēlētāju atbalstu. Izšķirošai un pārliecinošai uzvarai nepieciešams atbalsts arī no latviskās vēlētāju daļas. Nicīga un pazemojoša attieksme pret Latviju var viņu atbaidīt. Tādēļ šajā ziņā Kremļa draugi tomēr centīsies izturēt puslīdz cieņpilnu attieksmi. Cits jautājums, kā viņiem tas izdosies, bet kopumā "Saskaņa" izskatās diezgan disciplinēts spēks.

Tas, ko viņi visdrīzākais darīs un tā būs loģiska parlamenta opozīcijas rīcība – asi un faktos pamatoti norādīs, ka Latvijas valstij lielu ļaunumu ir nodarījušas tieši "labējās" jeb tā dēvētās latviskās partijas. Lai arī kā ZZS, Vienotība un NA gribētu tā domāt, tomēr pašreizējā politiskā elite un Latvijas valsts ideja nav gluži viens un tas pats. Tādēļ "Saskaņa" viegli noraidīs pārmetumus, ka tā grauj ticību Latvijai, bet viņi mērķtiecīgi graus uzticību koalīcijas partijām. Kā mēs redzam, šajā ziņā viņiem ir sekmējies. Reitingi šīm partijām ir graujoši zemi. Tas nekādi nevarētu notikt bez konkrētu partiju līderu palīdzības. Vairākiem no viņiem personīgā vara izrādījusies svarīgāka par partijas un valsts nākotni.

Otra, neprecīzā Kremļa rīcības diagnoze ir pieņēmums, ka viņi aktīvi izmantos viltus ziņas, viltus portālus un citu manipulatīvu info kara instrumentus. Protams, bez tā neiztiks, bet tas drīzāk būs dūmu aizsegs. Nepatīkamā ziņa ir tā, ka Kremļa propagandistiem un "Saskaņas" polittehnologiem nekas nav jāizdomā vai jāsafabricē. Lielākā daļa pašreizējo varas partiju nesekmīgās rīcības apliecinājumu ir atrodami drošticamos starptautisko un pašmāju institūtu atzinumos. To, ka 2015. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gadā veiktā apsekojuma dati. Samazinājumi ir redzami, bet tie ir mazi un lēni. (3) Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2016. gada pārskatā norādīts, ka Latvijā ir lielākā vai otra lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā. (4) Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījumā atklāts, ka Latvijā ir vislielākā ēnu ekonomika starp Baltijas valstīm.

Pavisam nesen tika norādīts, ka Latvijā jau gadiem ilgi dažādās "PVN karuseļu" shēmās tiek zaudēti simtiem miljoni eiro neiekasētos nodokļos. Ilgstoši par Finanšu ministriju un VID politiski atbildīgā "Vienotība" sevi uzsvērusi kā ļoti profesionālu un atbildīgu politisko spēku šajā nozarē. Bet, lai gadiem ilgi notiktu šādas mahinācijas ir vajadzīgas vismaz divas puses – blēži, kuri šādi apkrāpj valsti un politiķi, ierēdņi, kuri to nespēj vai nevēlas pamanīt. Līdzīgi var teikt par ilgstoši nereformētajām un problēmu nomāktajām veselības, izglītības un aizsardzības nozarēm. Katrā no tām ir reālas, nevis Kremlī safantazētas problēmas. Šo neveiksmju uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Un katram var piemeklēt ļoti precīzus, drošus avotus. Kremļa propagandistiem nav jāriskē ar viltus ziņu radīšanu, pašreizējā Latvijas politiskā elite viņiem ir sagādājusi pietiekamu daudzumu īstu ziņu.

Tāpat par uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām, Eiropas vērtībām. Ļoti apšaubāmie un politiskās sistēmas reputāciju graujošie gadījumi ar Solvitas Āboltiņas "Honkongas" mandātu, Dzintara Zaķa balsu pirkšanas skandālu Latgalē, Ilzes Viņķeles "pirkstu krustošanu", Gata Trukšņa, Ivetas Grigules un viņu atbalstītāju apšaubāmo uzvedību – tas viss ir bijis milzīgs trieciens politiskās sistēmas uzticamībai. Pašreizējās politelites atbalstītāji var izlikties, ka nekas briesmīgs jau nav noticis. Bet "Saskaņa" un Kremlis par to neklusēs.

Protams, visam augstākminētajām var mēģināt atrast loģiskus, saprotamus skaidrojumus. Neviens nav perfekts un neviena sistēma vai politiķi nav ideāli. Tomēr ir jāsaprot, ka pretdarbība Kremļa propagandai nevar balstīties acīmredzami kļūdainos pieņēmumos par viņu sagaidāmo rīcību. Pretinieki tādēļ ir pretinieki, lai meklētu, atrastu un izmantotu vājās vietas. Viņi sitīs pa tām bez mazākās žēlastības, jo uzvaru vēlēšanās sagaida sadarbības partneri un draugi Kremlī. Nav šaubu, ka viņi centīsies palīdzēt kā vien spēs.

Nekas briesmīgs nenotiku, ja "Saskaņa" būt vienkārša opozīcijas partija. Tādā gadījumā, normālā demokrātiskā valstī nekas ļauns nenotiktu, ja viņi beidzot tiktu valdošajā koalīcijā un kļūtu par vadošo spēku valdībā. Tomēr Latvijas gadījums šobrīd ir īpašs – "Saskaņas" simpātijas pret Krieviju, Kremli nav nekāds noslēpums. Tāpat viņu klaji noraidošā attieksme pret NATO ir labi zināma. Mums nav ne mazāko tiesību būt tik naiviem un paļauties, ka nekas ļauns nenotiks, ja Kremļa draugi tiks pie Latvijas atslēgām. Durvis Putina ordām būs atvērtas pie pirmās izdevības. Kāda būs "Saskaņas" attieksme pret latviešu valodu, to jau mēs labi redzam Nila Ušakova vadītajā Rīgas Domē.

Domājot par Latvijas nākotni, mums nav tiesības kļūdīties. Bet diagnoze šobrīd izskatās kļūdaina un izplūdusi. Sekas var izrādīties liktenīgas, bet laika palicis ļoti maz. Vai mums ir cerības, ka kāds sāks izlēmīgu pretdarbību? Par to ir šaubas. Kremļa darboņi ir ļoti aktīvi, bet Latvijas valsts drošības aizstāvji vairāk izskatās pēc vannā purkšķinātājiem.

avoti:

1. LTV1 "Kultūršoks" Eksperti par informatīvo karu: Par prāta higiēnu ikvienam jārūpējas pašam

2. 2012. gada oktobra "Saskaņas" propagandas izdevums "Tava Rīgā": "Lai mūžīgā uguns nenodziest. Brāļu kapu remontam Rīgas Dome piešķirs 230 000 latu finansējumu." Rakstā norādīts: "Ņemot vērā, ka centrālie kapulauka celiņi ir nonākuši kritiskā stāvoklī, vizītes laikā domes vadītājs (Ušakovs) vienojās ar Rīgas pieminekļu aģentūras speciālistiem, ka pilsētas nākamā gada budžetā tiks paredzēts 230 000 latu liels finansējums to pilnīgai restaurācijai." Avīze neaizmirst piebilst arī, ka Brīvības piemineklis pilnībā tiek uzturēts par Rīgas pašvaldības līdzekļiem. Tam atvēlēti 21 800 latu.

Ja uzmanība Latvijas simboliem - Brāļu kapiem un Brīvības piemineklim varētu būt saprotama visiem vēlētājiem, tad kāda cita iniciatīva varētu pārsteigt. SC un Ušakovs varēs noraidīt pārmetumus par okupācijas seku nenovērtēšanu vai ignorēšanu. Tieši pretēji - viņš apliecinās, ka rūpējās par staļinisko represiju upuru piemiņu. Tajā pašā SC izdevumā ir raksts ar nosaukumu - "Izsūtīto piemiņai. Turpinām darbu pie Torņakalna memoriāla." Tur rakstīts: "Memoriāls Torņakalnā, kas veltīts komunistiskā terora upuru piemiņai, tika atklāts 2001. gadā. Taču 11 gadu (un divu domes sasaukumu) laikā tas tā arī netika pabeigts, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu."

3. DELFI Bizness "Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 21,8% iedzīvotāju; pieaug riski pensionāriem"

4. IR.lv Daunis Auers, 2016. gada aprīlis - "Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību?"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!