Foto: Privātais arhīvs
Sestdien žurnāliste Inga Spriņģe publicēja viedokļrakstu ar spilgtu virsrakstu – "Pat ja es dzemdētu trīnīšus, tas Latviju neizglābs". (1) Spožs virsraksts ir vairāk nekā puse no raksta panākumiem, un, nenoliedzami, viņai tas ir izdevies. Visu cieņu Ingai Spriņģei, kas ar savu personīgo piemēru uzdrošinājusies ilustrēt satraucošo situāciju Latvijā.

Spriņģes vadītais žurnālistikas centrs "Re:Baltica" sācis publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Viņa norāda, ka cipari ir skaudri. Nenoliedzami. Citi par to raksta un runā jau gadiem ilgi. Par laimi, pašreizējā valdība ieklausījās sabiedrības trauksmes zvanos un pirms pāris gadiem šai problēmai pievērsās daudz nopietnāk. Jau divus gadus pēc kārtas valdība un Saeima ievērojami palielinājušas atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Tomēr Spriņģe to dēvē par novēlotu "populismu" un spilgtajā salīdzinājumā norāda: "Un, pat ja es dzemdētu trīnīšus ik pēc pāris gadiem, tas Latvijas demogrāfisko situāciju neizglābs. Jo šobrīd Latvijā ir pārāk maz sieviešu dzemdēt spējīgā vecumā. Potenciālo māmiņu vecumā ir sievietes, kas dzima 90. gadu sākumā, kad bija dzimstības bedre." (2)

Demogrāfs Ilmārs Mežs, kuram ir akadēmiskā izglītība tieši demogrāfijā un ļoti ilgstoša pieredze šīs jomas pētniecībā, tam nepiekrīt. Viņš norāda – lai risinātu demogrāfijas problēmu, pietiktu, ja vairumā ģimeņu būtu vēl viens bērns. Mežs norāda, ka, lai gan pēdējos gados Latvijā ir samazinājies potenciālo māmiņu skaits, tas tomēr ir lielāks, nekā būs 2030. gadā. Tādējādi vajadzētu veicināt to, ka 80. gados dzimusī paaudze ģimenē var atļauties vēl par vienu bērnu vairāk. (3)

Spriņģei un viņas domubiedriem lielākais pārmetums ir, ka politiķi vienkāršo problēmu, slēpjoties aiz bērnu pabalstu palielināšanas. Tā esot izvairīšanās no problēmas risināšanas pēc būtības. Te gan jāaizrāda, ka valdības paspārnē jau pirms diviem gadiem tika izveidots Demogrāfijas lietu centrs, kurā darbojas akadēmiski izglītoti demogrāfijas speciālisti, Labklājības, Veselības, Finanšu ministrijas augstākie ierēdņi, speciālisti, NVO pārstāvji. Divu gadu laikā viņi, balstoties uz citu valstu sekmīgo pieredzi, ir izstrādājuši nopietni pārdomātu priekšlikumu paketi. Pabalstu palielinājums ir tikai daļa no visiem priekšlikumiem, kas tikuši piedāvāti valdībai. Apgalvojums, ka politiķi domā un runā tikai par pabalstu palielinājumu, ir nekorekts un rupjš vienkāršojums.

Visi šie priekšlikumi tika iesniegti premjeram un valdībai apstiprināšanai. Šogad visu rūpīgi izstrādāto ierosinājumu kopējās izmaksas pārsniedza 80 miljonus eiro. Budžeta šauro rāmju dēļ un vairāku redzamu politiķu iebildumu dēļ lielākā daļa tika noraidīta. Vienu brīdi priekšlikumus gribēja apcirpt līdz pat 12 miljoniem eiro, bet tad Nacionālā apvienība stingri iebilda. Viņus atbalstīja arī NVO pārstāvji. Beigās pēc ļoti skaudrām diskusijām, ne bez premjera Kučinska pragmatiskās attieksmes, izdevās panākt kompromisu apmēram 30 miljonu eiro apmērā. Pabalstu palielinājums ir nozīmīga daļa, bet ne tuvu vienīgie panāktie uzlabojumi.

Viens no priekšlikumiem, kuru izdevās principāli aizstāvēt, bija pabalsta palielinājums par trešo bērnu ģimenē līdz 100 eiro katru mēnesi. Interpretēt to kā aicinājumu "dzemdēt vairāk" nav korekti. Nevienas partijas vai valdības dokumentos vai programmās nav vārdu vai aicinājumu "dzemdēt vēl". Runa ir par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Valdība vai politiķi nevienam nevar norādīt vai pavēlēt dzemdēt vairāk. Tas būtu galēji neētiski, jo šādi jautājumi ir ļoti, ļoti individuāli un nevienam ar padomiem no malas nav jābāžas. Normālās valstīs politiķi un valdība uzdod pavisam citu jautājumu – kas attur ģimenes, kuras to vēlas, no kuplāka bērnu skaita? Tā ir arī igauņu ļoti pragmatiskā pieeja – viņi plašās aptaujās noskaidroja, cik bērnu vidēji igauņi vēlas. Tad salīdzināja ar skaitli, cik faktiski ir, un tad strādāja pie risinājumiem, lai faktisko tuvinātu vēlamajam.

Latvijā viena no problēmām, kādēļ cilvēkiem ģimenē ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, ir nabadzības risks. Proti, ja ģimenē ir vairāk nekā divi bērni, tad strauji samazinās rocība. Ģimeņu organizāciju pārstāvji to ilustrē ar vienkāršu piemēru. To avīzei "Diena" atkārtoja sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns. Kā piemēru viņš min divu pieaugušo ģimeni, kur kopējais mēneša ienākums ir 1500 eiro. Ja viņiem nav bērnu, tad uz katru sanāk 750 eiro. Ja šajā ģimenē ir viens bērns – 500 eiro, divi – 375 eiro, trīs – 300 eiro, bet ar četriem bērniem – 250 eiro. (4)

Jāatgādina, ka nabadzības riska slieksnis ir 318 eiro mēnesī. Tātad ģimene, kurā ir trīs bērni, kurā abi vecāki strādā un nopelna tikpat daudz kā ģimene bez bērniem vai ar vienu, faktiski tiek diskriminēta tikai tādēļ, ka izvēlējusies vairāk bērnu. Arī Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka 2015. gadā nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnu, bija 25,5%. (5) Mūsu eksperti uzskata, ka reālais skaitlis ir vēl lielāks. Šajā ziņā Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā.

Pašreizējie valdībā iesniegtie priekšlikumi kaut nedaudz, bet mazinās šo netaisnīgo plaisu. Būtībā Demogrāfijas lietu centra priekšlikumi palielināt pabalstus ir reāls solis, lai mazinātu to vecāku bažas, kuri vēlas, bet baidās pieņemt lēmumu par trešo vai vēl kādu bērnu. Protams, būtu bijis vēl labāk, ja pabalstu varētu palielināt arī par pirmo un otro bērnu. Tomēr tas pašreizējam budžetam būtu pārāk liels slogs. Par to jādomā un jādara nākamajos gados.

Kā jau minēju, šie pabalsti nav ne tuvu vienīgi atbalsta mehānismi demogrāfijas atbalsta programmās. Dažus izdevās aizstāvēt, dažus – ne. Diskusijas turpinās Labklājības ministrijā, Demogrāfijas lietu centrā, koalīcijā. Strādā politiķi, eksperti. Diskusijas ir spraigas, dažkārt pat skarbas, bet kopumā noturas konstruktīvā gultnē. Ieguvēji būs jaunās ģimenes. Protams, ka Nacionālo apvienību par principiālo nostāju noteiktas grupas jau tradicionāli dēvēja par "ultimātistiem". Savādi, ka par vēlmi palīdzēt ģimenēm ar bērniem politiķi ir jālamā. It kā trūktu citu iemeslu.

Šobrīd ģimenes par trešo bērnu saņem pabalstu 34 eiro apmērā. Tiek plānots, ka ar 2018. gadu tas varētu būt 100 eiro. (6) Inga Spriņģe un viņas domubiedri to var saukt par populismu, bet ģimenei ar trim bērniem tas būs reāls atbalsts – par vismaz 66 eiro vairāk katru mēnesi. Kādam varbūt tā nav liela nauda, bet Latvijā ir desmitiem tūkstošu ģimeņu, kurām tas būtu būtisks palielinājums, pat ja abi vecāki ir strādājošie un saņem Latvijas apstākļiem pieklājīgu algu. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, tad no šīs algas nekas pieklājīgs pāri nepaliek. Un tas ir galēji netaisnīgi.

Tomēr pats galvenais ir fakts, ka attieksme pret ģimenēm ar bērniem no valdības, valdošās koalīcijas puses ir sākusi mainīties. Te vairs nav runa tikai par Nacionālo apvienību. Arī ZZS premjers Kučinskis ir pragmatiski strādājis, ieklausījies, rēķinājis līdz un strādājis pie risinājumiem, lai atbalsts pieaugtu. Tāpat arī "Vienotības" labklājības ministra Reira attieksme ir konstruktīvi mainījusies. To ģimenes ar bērniem nevar nepamanīt. Protams, ka darbs ir vēl jāturpina nākamajos gados. Tomēr ja tas tā turpināsies, tad varbūt nebūs tik traki, kā Spriņģe apgalvo – Latvija vairs nav glābjama.

Tomēr ir kāds, iespējams, subjektīvs novērojums – ir noteikta cilvēku grupa, kura saasināti kritizē faktiski visus Nacionālās apvienības priekšlikumus, īpaši demogrāfijas jautājumos. Protams, ka NA politiķi, tāpat kā visi citi, ir jākritizē, tomēr jāskatās, lai šīs kritikas dēļ neciestu nevainīgie. Šajā gadījumā, kritikas lavīnā "norokot, noēdot" NA priekšlikumus par atbalsta pieaugumu, ciestu tieši ģimenes ar bērniem.

Avoti:

1., 2. Inga Spriņģe/Re:Baltica/TVNET. Pat ja es dzemdētu trīnīšus, tas Latviju neizglābs

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/681561-pat_ja_es_dzemdetu_trinisus_tas_latviju_neizglabs

3. TVNET. 2030. gads nav "aiz kalniem": Lai glābtu valsti, pietiktu ar vēl vienu bērnu ģimenē

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/681829-2030_gads_nav_aiz_kalniem_lai_glabtu_valsti_pietiktu_ar_vel_vienu_bernu_gimene

4. Diena.lv. Pēteris Leiškalns: Priekšlikums daudzbērnu ģimenēm piemaksāt 100 eiro mēnesī nemazinās nabadzības risku

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/leiskalns-priekslikums-daudzbernu-gimenem-piemaksat-100-eiro-menesi-nemazinas-nabadzibas-risku-14182492

5. CSP. Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju

http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-latvija-paklauti-424-tukstosi-jeb-218-iedzivotaju-45823.html

6. Delfi.lv. Atkal piedāvā jaunu ģimenes pabalsta variantu, rosinot ikmēneša piemaksas par diviem vai vairāk bērniem

http://www.delfi.lv/news/national/politics/atkal-piedava-jaunu-gimenes-pabalsta-variantu-rosinot-ikmenesa-piemaksas-par-diviem-vai-vairak-berniem.d?id=49348215

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!