Būtībā jau neko nepareizu viņš nepateica. Viens no diviem lielākajiem Latvijas 20. gadsimta okupācijas režīmiem saziņā patiešām izmantoja krievu valodu. Otrs okupantu režīms – vācu valodu. Abas ir skaistas un lielas valodas, un patiešām būtu muļķīgi tās sasaistīt ar noziedzīgiem režīmiem. Kāds norādīs, ka nacistu režīms Latviju bija okupējis tikai četrus gadus un tādēļ salīdzinājums varbūt nav īsti precīzs.
Tomēr Ņujorkas Universitātes zinātņu doktors, ievērojamais holokausta pētnieks profesors Andrievs Ezergailis ir ļoti rūpīgi pētījis abus okupācijas režīmus. Savulaik žurnālā "Jaunā Gaita" viņš rakstīja: "Latvija ir Vācijas agresijas upuris ne mazāk kā Krievijas. Kas Latviju izlaupīja vairāk, vācieši vai krievi, ir vēl nenoskaidrots jautājums. Kaut Vācijai bija īsāks laiks Latvijas izlaupīšanai, tas tika darīts intensīvāk un plānveidīgāk. (Viena latviešu palama vāciešiem Otrā pasaules kara laikā bija "Teppichroller – tepiķu rullētāji". (2)) Hitlera-Staļina pakts netika anulēts ar kaŗa izcelšanos 1941. gadā. Okupējot Baltijas valstis, vācieši neatjaunoja to valstiskumu. "Latvija" kā vārds un vācu administratīvās iekārtas jēdziens tika izdzēsts." (3)
Jāatceras, ka "Jaunā Gaita", kur šis raksts tika publicēts, ir viens no vecākajiem un cienījamākajiem joprojām iznākošajiem literatūras žurnāliem latviešu valodā. Tā arhīvs, kurš pieejams arī internetā, ir viena no pamatīgākajām latviešu literatūras un publicistikas laika liecībām. (4) Profesors Ezergailis ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta vēstures pētniekiem. Tāpat der atcerēties, ka tieši nacistu režīms nobendēja ievērojamo pretošanās kustības pārstāvi Latvijas Centrālas padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti un vajāja arī citus pretošanās kustības aktīvistus. Atgādinājums par vācu okupāciju nav bez nopietna iemesla.
Protams, var bezgalīgi strīdēties, kurš režīms bija lielāks vai mazāks okupants, kāpēc Krievijai būtu jāmaksā okupācijas laika nodarītie zaudējumi, bet Vācijai nē. Polija vēl gluži nesen Vācijai par to publiski atgādināja. (5) Tomēr fakts paliek fakts, ja krievu valodu dēvējam par okupantu valodu, tad arī vācu valoda būtu jāsauc tieši tāpat. Vai arī varbūt varam vienoties, ka valodas nav jāvaino tikai tādēļ, ka tās izmantojis kāds okupācijas režīms.
Otra Laura Reinika aicinājuma daļa arī ir neapšaubāmi vērtīga: "Skolēni, mācieties valodas! Jo vairāk, jo labāk!" Nav ko piebilst – katra valoda ir bagātība. Tikai jautājums – ar kurām valodām sākt? No īsā paziņojuma rodas iespaids, ka Reiniks aicina atmest aizspriedumus pret krievu valodu. Protams, ka krievu valodai, tāpat kā citām pasaules valodām, nav nekādas vainas – neskaitāmi lieliski literatūras, kino šedevri ir radīti tieši krievu valodā. Tāpat tā ir galvenā saziņas valoda lielajā kaimiņvalstī Krievijā.
Tomēr ir jautājums – cik lietderīgi mūsdienu pasaulē ir sākt tieši ar krievu valodas apguvi? Nav iespējams precīzi noteikt, kura valoda ir vairāk vērtīga. Patiesībā katra valoda ir unikāla vērtība, kura katrai tautai ir jāsargā, jākopj un jārūpējas, lai tā turpinātu dzīvot arī nākamajās paaudzēs. Tomēr viens no atskaites punktiem varētu būt tā dēvētā valodas telpa – cik cilvēku runā kādā konkrētā valodā? To mēra, saskaitot to cilvēku skaitu, kuriem tā ir dzimtā un tos, kuriem tā ir otrā valoda – nav dzimtā, bet saprot un runā.
Pie valodas telpas var pieskaitīt arī konkrētas valsts ekonomikas lielumu. Piemēram, krievu valodas telpā ir apmēram 270 miljoni runātāju, bet vācu divreiz mazāk – apmēram 130 miljoni. Tomēr Vācija ir pasaules ceturtā lielākā ekonomika, bet Krievija kuļas kaut kur otrajā desmitniekā. Vācija ir pasaules lielākās vai otrās lielākās ekonomiskās savienības – Eiropas Savienības – dzinējspēks, bet Krievija ir nestabila petrokrātija – no dabas resursiem atkarīga demokrātijas parodija.
Pragmatiski domājot, kuras valodas apguvē ieguldīt laiku un līdzekļus, šie apsvērumi ir jāņem vērā. Tomēr, ja skatās vienkārši uz runātāju skaitu, tad lielākā valoda mūsdienās ir mandarīnu – ķīniešu valodas lielākais dialekts, tajā runā vairāk nekā miljards cilvēku. Angļu valoda dzimtā ir tikai apmēram 400 miljoniem, bet pārliecinoši otrā vēl vismaz 600–700 miljoniem, tātad kopā vairāk nekā miljards. Tāpat jāatceras, ka no desmit pasaules labākajām universitātēm apmēram astoņas atrodas ASV, bet no desmit Eiropas labākajām universitātēm arī apmēram astoņas – Lielbritānijā.
Trešā lielākā valoda ir hindustāņu jeb hindi un urdu valodas grupa. Tajā runā lielākā daļa Indijas, Pakistānas un citu šī reģiona valstu iedzīvotāji. Kopumā tajā runā teju 600 miljoni cilvēku (dažādos avotos skaitļi var atšķirties). Ceturtā lielākā valoda ir spāņu – dzimtā valoda tā ir apmēram 470 miljoniem, bet otrā vēl apmēram 100 miljoniem, tātad kopā teju pusmiljards runātāju. Arābu valodas telpa tiek lēsta no 300 līdz 400 miljoniem runātāju.
Krievu valoda šajā sarakstā ir tikai septītajā, astotajā vietā ar apmēram 160 miljoniem, kuriem krievu valoda ir dzimtā, un vēl apmēram 100 miljoniem, kuriem tā ir otrā valoda, tātad kopā apmēram 260 miljonus runātāju liela valodas telpa. Turpat uz pēdām tai min portugāļu valoda ar apmēram 250 miljoniem runātāju. Jāatceras, ka tajā runā arī Brazīlijā un vairākās lielās Āfrikas valstīs. Tikpat liela ir franču valodas telpa – apmēram 150 miljoniem tā ir dzimtā, bet vēl vismaz 120 miljoniem, no Kanādas līdz Āfrikai, otrā valoda. Franču valoda ir oficiālā valoda 29 pasaules valstīs. Arī Briseles varas gaiteņos tā lieliski noder.
Protams, kāds teiks, ka Krievija ir tuvākā kaimiņvalsts. Nenoliedzami. Tomēr jāatceras, ka līdz Maskavai no Rīgas ir apmēram 900 km, bet līdz Berlīnei apmēram 1200 km. Mūsdienās 300 km nav pārāk liela atšķirība. Varšava, Stokholma, Helsinki ir vēl tuvāk. Mums kā mantra ir atkārtota maldīgā ilūzija, ka Krievijas tirgus ir kaut kas ļoti izdevīgs – mums dāvāta ģeogrāfiski unikāla iespēja. Patiesībā Krievija ir sevi apliecinājusi kā neprognozējamu un bīstamu kaimiņu. Var mēģināt saistīt savu nākotni ar šo valsti, iemācoties valodu, bet tad ir jārēķinās, ka būs jāsadzīvo ar ļoti neprognozējamas valsts valodas telpu.
Somija līdzīgā ģeogrāfiskā situācijā ir pierādījusi, ka var veiksmīgi attīstīt savu ekonomiku bez vispārējām krievu valodas zināšanām. Tur krievu valodu prot ne vairāk kā 3% iedzīvotāju. Somi tradicionāli pieraduši skatīties uz lielākām un prognozējamākām valodu telpām. Protams, ka uz krievu tūristiem orientētajos veikalos un viesnīcās var sastapt krievu valodā runājošos. Bet vidējā un augstākā līmeņa uzņēmēji lieliski iztiek ar angļu valodu, jo mūsdienās krievu uzņēmējiem angļu valoda sen vairs nav problēma.
Kāds teiks, ka krievu valodas zināšanas sniedz iespēju saredzēt plašākus informācijas laukus, apvāršņus. Ar to tiek domāts, ka krievu medijos un citos avotos var atrast to, kas tiek noklusēts Rietumu avotos. Vai vismaz tiek piedāvāts alternatīvs viedoklis. Pirms kāda laika varbūt tā bija. Tomēr, kopš Putina režīms ir uzsācis totālu informatīvās telpas kontroli, lielākā daļa avotu krievu valodā ir kļuvuši nebaudāmi. Krievijas mediju telpu ir pārņēmis īpašais pornogrāfijas politiskais atzars – propaganda. Tēlaini runājot, Putina režīms uzspiež pretdabiskas attiecības saviem iedzīvotājiem, iegūstot viņu smadzenes ar dažādām vardarbīgām mediju trubām. Reizēm tas patiešām sāk atgādināt pornogrāfiju – Putina plaši izrādītie puskailie torsi noteikti nederētu "Pirelli" kalendāra smalkajiem erotiskajiem standartiem.
Protams, Putina režīms nevar sacūkot krievu literatūras, kino mantojumu. Tas patiešām ir iespaidīgs un plašs. Tomēr arī iepriekš minētajām valodām tāds ir. Franču, spāņu, portugāļu, vācu un citās valodās kultūras bagātību ir ne mazāk. Mūsdienās īpaši svarīgs ir arī zinātniskās literatūras, publikāciju klāsts. Pieminētajās valodās tā ir krietni vairāk nekā krievu valodā.
Jāpiekrīt, ka valodas ir jāmācās. Jo vairāk, jo labāk. Tomēr ir vērts apsvērt, ar kuru sākt. Ja nākotni saistāt ar karjeru kādā vietējā viesnīcā vai veikalā, tad krievu valoda var noderēt. Ja vēlaties lielākus un plašākus apvāršņus, tad spāņu, portugāļu, franču, vācu, arābu un citas valodas noteikti ir apsvēršanas vērtas.
Avoti:
1. "Twitter", Lauris Reiniks: "Krievu valodu saukt par okupantu valodu ir nevis patriotisms, bet stulbums. Skolēni, mācieties valodas! Jo vairāk, jo labāk! [..] Nemeklējiet zemūdens akmeņus un pēdas, kur to nav!"
https://twitter.com/LaurisReiniks/status/908063474290393088
2. Andrievs Ezergailis. Jaunā Gaita, nr. 178, septembris, 1990
http://jaunagaita.net/jg178/JG178_Ezergailis.htm
http://www.lettische-presseschau.de/recht-und-ordnung/7-kriminalchronik/689-2013-08-31-13-15-46
4. Jaunā Gaita
http://jaunagaita.net/#sthash.cZHVYaRt.dpbs
5. LSM. Polija prasīs kompensācijas Vācijai par zaudējumiem Otrajā pasaules karā
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/polija-prasis-kompensacijas-vacijai-par-zaudejumiem-otraja-pasaules-kara.a245513/