Treniņbikses ir ērts apģērba gabals. Sportiskiem cilvēkiem sporta nodarbībās tās valkāt ir pašsaprotama ikdiena. Tomēr ir noteikta kategorija, kuri gatavi treniņbiksēs iet visur - pat uz teātri. Iespējams, ka viņu dvēselēs dziļi un pamatīgi nostiprinājies klaidoņa gēns. Tādi klīst no vietas uz vietu meklējot, kur labāk, tādi sen pazaudējuši sakņu sajūtu, viņi apzinās, ka jebkurā mirklī ir jābūt gataviem skriet, grābt cik vien iespējams, citreiz ātri mukt, lai nepazaudētu sazagto.
Tādēļ viņi apzināti vai neapzināti cenšas valkāt tādu apģērbu, ar kuru jebkurā mirklī ir ērti skriet, grābt vai kauties. Viņos ir kaut kas no kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova grāmatā "Un garāka par mūžu diena ilgst..." aprakstītā verga bez atmiņas.
Kādēļ šoreiz stāstu par treniņbikšu Nilu? Protams, ar to domāju pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Nevēlos viņu apvainot, viņš pats pavisam nesen apliecināja savu seklo un selektīvi nabadzīgo kultūras atmiņu. Lai piedod man patiesie klaidoņi, bet Ušakovs nodemonstrēja īstu treniņbikšu mankurta izpratni par pasauli.
Šobrīd sabiedrībā tiek ļoti aktīvi diskutēts par tā dēvēto "kapu tramvaju", proti, Rīgas Domes ieceri ierīkot jaunu tramvaja līniju tiešā vēsturisko Rīgas Lielo kapu tuvumā. Rīgas Domes pārstāvji, tai skaitā pats Nils Ušakovs, apgalvo, ka paši kapi vai nu vispār netiks skarti, vai tas notiks ļoti maz, cieņpilnā veidā. Kapu aizstāvji apgalvo, ka tā var tikt nodarīti pamatīgi postījumi, kā jau tas parasti notiek apjomīgos būvdarbos, īpaši jau Rīgā. Piedevām tiek jautāts, vai tiešām ir nepieciešama tik ļoti dārga jauna tramvaja līnija šajā rajonā, kas ir salīdzinoši tuvu pilsētas centram, galvenajām transporta artērijām?
Daudzi netieši pierādījumi liek domāt, ka Ušakovs ar saviem biedriem vairāk domā par nekustamā īpašuma "resno runču" peļņu, nevis par pilsētas iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem. Jauna, moderna tramvaja līnija padarīs visu šī rajona nekustamo īpašumu projektus vēl vērtīgākus, tas ļaus lielajām nekustamā īpašuma kompānijā gūt vairāku miljonu papildus peļņu. Transporta lietu eksperts Tālis Linkaits sociālajā vietnē "twitter" rakstīja: "Pamazām kļūst skaidrāks, kāpēc 1305 Skanstes iedzīvotājiem tramvajs vairāk vajadzīgs kā 59 940 purvciemiešiem." Protams, Ušakovs ar biedriem saka, ka apvainojumi nav patiesi, katrs var izlasīt viņu argumentus, piemēram, 3. novembra "Delfi" rakstā: "Nils Ušakovs: Jautājumi un atbildes par jauno tramvaju." (1)
Tomēr kāds tam sakars ar šī raksta piesaukto neglaimojošo apzīmējumu - Treniņbikšu Nils vai vēl briesmīgāk - ar mankurtu? Ušakova un "kapu tramvaja" idejas pretinieki 31. oktobrī pulcējās Rīgas Lielajos kapos pie Dainu tēva Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Friča Brīvzemnieka un citu Latvijas tautas nozīmīgo dižgaru kapa vietām. Piemiņas un protesta pasākumā bija sapulcējušies apmēram 100 cilvēku. Pats dzīvoju Skanstes rajonā, Lielo kapu tuvumā, tādēļ labi zinu vietas, par kurām šobrīd tiek aktīvi diskutēts. Piedalījos arī protesta pasākumā. Tādēļ otrā rītā redzot Rīgas mēra Nila Ušakova izplatīto paziņojumu biju, maigi izsakoties, pārsteigts. Protams, zināju, ka Nilam Ušakovam reizēm mēdz būt problēmas ar patiesības teikšanu, protams, zināju, ka viņa zināšanas par vēsturi ir krietni atšķirīgas. Tomēr Ušakova rīcība pārsteidza pat mani. Varētu pat teikt, ka šokēja. Tas bija kaut kas tāds, ko var sagaidīt no cilvēkiem, kuri visu dzīvi pavada treniņbiksēs, kuru pasaules uztverē ir burtiski iekodēta badīga alkatība, melīgums un zemiskums.
1.novembrī, dienu pēc protesta un piemiņas pasākuma, Ušakovs sociālajos tīklos izplatīja fotogrāfijas no Lielajiem kapiem, kurās bija redzamas kādu nezināmu personu uzdzīves sekas - izmētātas tukšas alkoholisko dzērienu pudeles, citi atkritumi.
Nebija tā, ka attēlos bija briesmīga postaža, bet skats tik un tā bija nepatīkams. Fotogrāfijas nebija no vietas, kur notika piemiņas pasākums. Tomēr tas netraucēja Ušakovam rakstīt, atsaucoties uz kādu nezināmu sūtītāju, šādi: "No saņemtiem rīta epastiem: "Labdien! Nu lūk, tā izskatās Lielie Kapi pēc vakardienas akcijas ar svecēm. Kaut kāds cirks! 25 gadus neviens par tiem neinteresējās, tikai ar suņiem staigāja. Un tikai idiotu bariņš sarīkoja šo politisko šovu pret tramvaju. Atnāca ar svecēm un visu pied... par godu Baronam!" Krieviski pēdējo teikumu viņš tulkojis šādi: "Пришли со свечами и всё заср.. в честь Баронса!". Tas nozīmē, ka ar "pied..." Ušakovs gribēja teikt, ka piemiņas pasākuma dalībnieki pie Barona pieminekļa rīkojās tieši tā, ka miljonārs Jūlijs Krūmiņš ieteica KNAB darbiniekiem.
Pats no savas puses Ušakovs piebildis: "Bet pēc 7 mēnešiem ir vēlēšanas, tāpēc kolēģi no "Vienotības" un nacionāļi jau sāk gatavoties. Un tagad viņi ir nolēmuši cīnīties pret tramvaju. Vakar vakarā kapos pat notika protesta akcija, bet šorīt es saņēmu e-pastu ar bildēm – kā kapi izskatās pēc akcijas."
Kā jau iepriekš minēju, pats biju klāt, tādēļ varu droši liecināt, kā tur patiesībā viss notika. Vispirms - fotogrāfijas ar izmētātajiem atkritumiem nav no piemiņas pasākuma vietas, tur cilvēki bija pulcējušies ar ziediem, svecītēm un plakātiem. Pats paliku līdz pasākuma beigām, redzēju, ka tā organizatori ļoti rūpējās, lai tur viss paliktu tīrs un kārtīgs. Acīmredzot, ne pats Ušakovs, ne viņa sabiedrisko attiecību cilvēki nezina, kur atrodas Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un citu mūsu kultūrai, tautai, valstij tik nozīmīgo dižgaru kapa vietas.
Nevēlos uzspiest Ušakovam savu izpratni par Barona, Valdemāra ieguldījumu tautas un valsts attīstībā. Manā uztverē viņi ir, bez pārspīlējumiem, vieni no nozīmīgākajiem nācijas tēviem. Ušakovam var būt cits viedoklis. Tomēr zīmīgi ir tas, ka ne Ušakovs, ne viņa līdzstrādnieki vienkārši nezina, kur viņi apglabāti. Runa ir par Ušakova pārvaldītās pilsētas Rīgas Lielajiem kapiem. Acīmredzot viņa zināšanas par Latvijas valsts un tautas vēsturi ir tādas, kādas tās mēdz būt cilvēkiem ar treniņbikšu mentalitāti.
Pasākumā piedalījās Krišjāņa Barona muzeja darbinieki, dzejnieki, žurnālisti, daudzi cienījami citu profesiju pārstāvji, kuriem šī piemiņa ir svarīga, droši varu apgalvot arī - svēta. Klāt bija arī Krišjāņa Barona tuvinieki, jo 31. oktobris ir Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Rīgas mērs, kuram jāpārstāv Latvijas galvaspilsētu, visus rīdziniekus, publiski izplatījis paziņojumu, kurā šie cilvēki nodēvēti par idiotiem. Iespējams, tādēļ, ka viņi nepārstāv "treniņbikšu", pasaules klaidoņu mentalitāti, viņiem ir svarīgas valsts un tautas saknes.
Vēl Ušakovs apgalvoja, ka divdesmit piecus gadus neviens par šo vietu nav licies ne zinis. Patiesība ir tā, ka piemiņas pasākumi šajā vietā notiek jau vairāk kā trīsdesmit gadus. Barona, Valdemāra un citu Atmodas dižgaru piemiņas sargātāji pulcējas šeit katru gadu 31. oktobrī Barona dzimšanas dienā jau vismaz no 1985. gada.
Tāpat nav patiess apgalvojums, ka neviens nav licies ne zinis par Lielajiem kapiem visus šos gadus. Par to ir daudz un bieži runāts dažādos medijos, sabiedriskajā televīzijā ir bijuši pat īpaši raidījumi. Facebook ir izveidota īpaša Lielo Kapu draugu kopa, aktīvisti jau ilgi un neatlaidīgi ir darījuši visu, kas vien ir viņus spēkos, lai tur uzturētu kārtību - tiek regulāri rīkotas talkas, kopti, apzināti apbedījumi.
Rīgas mērs Ušakovs, kurš ir savā amatā jau septiņus gadus to visu nebija pamanījis. Un nav arī nekāds attaisnojums, ka iepriekšējie Rīgas vadītāji nav bijuši labāki. Protams, Lieli kapi ir Luteriskās baznīcas īpašums un viņiem formāli vajadzēja par to atbildēt. Tomēr visus šos gadus pilsētas vadība nebija izrādījusi nekādu interesi par to, kā baznīcas pārstāvjiem palīdzēt šajā sarežģītajā uzdevumā. Tagad pēkšņi, Ušakovs ar biedriem gandrīz vai brīnumainā kārtā spēja par to vienoties. Nav saprotams, kur viņš bija visus šos gadus?
Visbeidzot, Ušakovs to visu saista ar nacionāļiem un partijas Vienotība priekšvēlēšanu aktivitātēm pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Atkal meli - starp runātājiem nebija neviens šo politisko spēku redzams pārstāvis. Protests bija pret Ušakova un biedru rīcību un nevis par kādu konkrētu partiju. Patiesībā pat mazliet pārsteidzoši - ņemot vērā Barona, Valdemāra un citu Atmodas dižgaru ieguldījumu Latvijas tautas, valsts izveidošanā, tur vajadzēja piedalīties visaugstākajām valsts amatpersonām, tā apliecinot cieņu un patriotismu. Tomēr tur bija tikai apmēram simts cilvēku, kuriem vārds - Latvija nav tikai tukša skaņa smalkos pasākumos. Domāju, ka lielākā daļa no viņiem nedzers šampanieti smalku ļaužu valsts jubilejas pasākumos pilīs un teātros. Viņi iededza svecītes Barona piemiņai Lielajos kapos, viņi ar saviem darbiem ikdienā apliecinājuši, ka gatavi aizstāvēt Atmodas ideālus pret meliem, klaidoņiem un "treniņbikšu" mentalitātes apzīmogotajiem.
Jūtos pagodināts, ka 31. oktobra vakarā varēju stāvēt blakus cilvēkiem, kurus Ušakovs uzskata par "idiotiem". Tuvojas 11. novembris, diena, kad Rīgu pret Bermonta alkatīgajiem, labi bruņotajiem klaidoņiem, nosargāja neliels skaits drosmīgo, kuri turpināja ticēt Latvijai arī izmisīgi grūtā brīdī. Viņi padzina Bermonta bandu un vēlāk spēja no gruvešiem uzbūvēt plaukstošu Latviju. Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs un citi Lielajos kapos mieru radušie bija cilvēki, kuri ielika pamatus šim tautas gara spēkam.
Avots:
1. Nils Ušakovs: Jautājumi un atbildes par jauno tramvaju http://www.delfi.lv/news/comment/comment/nils-usakovs-jautajumi-un-atbildes-par-jauno-tramvaju.d?id=48115935