Cienījamais vācu laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" jautā: "Merkeles kundze, kas šī ir par valsti?" ("Was ist das für ein Land, Frau Merkel?"). Raksta autors Rainhards Millers (Reinhard Müller) kritizē valdības nespēju tika galā ar krīzi. (1) Viņš norāda, ka kārtību spēj nodrošināt pat labdarības organizācijas - tādas kā Baznīca vai zupas virtuve. Bet Eiropa un Vācija to nav spējusi. Līdz ar to apdraudot gan pašu Eiropas Savienību, gan Vāciju, kur vairākos reģionos jau izsludināta ārkārtas situācija.
Latvijas gadījumā tieši ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu būt vainojams, ka Latvija jau otro reizi ir saskārusies ar ārpolitiski krīzi būtībā nesagatavojusies. Runājot par atbildību viņš Latvijas politiķiem raksturīgi skatās uz Briseli. Intervijā "Rīga TV24" Rinkēvičs norāda: "Eiropas Savienības dalībvalstis varēja būtu labāk sagatavotas bēgļu krīzei, taču tagad ir jāmeklē politiskais risinājums, jo jebkura lamāšana nepalīdzēs situācijas risināšanai".
Protams, lamāties nav glīti. Varbūt pamēģināsim noskaidrot, vai tie, kuriem bija jādara savs darbs to ir darījuši? Sāksim ar Ārlietu ministriju. Viens no tās svarīgākajiem pamata uzdevumiem ir analizēt starptautisko situāciju un laicīgi brīdināt sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem. Tradicionāli, katru gadu Saeimā notiek ārpolitikas debates, kurās ārlietu ministrs uzstājas ar ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Tās ir atklātas, piedalās deputāti, citu ministriju un mediju pārstāvji. Faktiski tas ir ārlietu profesionāļu lielais ziņojums sabiedrībai par situāciju pasaulē. Debates notiek katra gada sākumā un tas ir īstais brīdis, kad ārlietu ministrs var informēt sabiedrību par gaidāmajiem apdraudējumiem un riskiem.
Vai 2015. gada sākumā Edgars Rinkēvičs brīdināja sabiedrību par gaidāmo bēgļu katastrofu? Pārlasot apjomīgo ziņojumu vārds "bēglis" vai "bēgļi", tajā vispār nav atrodams. (2) Nav un viss. Ārlietu ministrijas analītiķi 2015. gada sākuma bēgļus kā potenciālo problēmu nesaredzēja. Tiesa, migrācijas draudi ir pieminēti, bet burtiski dažos, vispārīgos teikumos. Rinkēvičs savā ziņojumā saka: "Būtisku uzmanību veltīsim ES Dienvidu kaimiņiem, kur galvenie izaicinājumi būs drošība un starptautisko normu ievērošana, migrācijas riski un stabilitāte kopumā. Kopīgi strādāsim pie ES stratēģijas ISIL/ārvalstu kaujinieku draudu novēršanai praktiskas ieviešanas, kā arī migrācijas jautājumu risināšanas Eiropas līmenī." Vēl ziņojumā ir divi, trīs līdzīgi teikumi.
Kā Latvijai veicās ar pieminēto "migrācijas jautājumu risināšanu Eiropas līmenī", mēs redzējām - Latvija izrādījās pilnībā nesagatavojusies pat pāris simts bēgļu uzņemšanai. Protams, formāli var teikt, ka Ārlietu ministrija ir norādījusies uz riskiem. Tomēr šie burtiski pāris teikumi nekādā gadījumā nav pienācīgs briesmu signāls, kādam vajadzēja atskanēt pirms gaidāmas krīzes. Protams, šobrīd ir viegli pārmest, ka ministrijas speciālisti gada sākumā neparedzēja sekojošās krīzes apjomus. Tomēr te ir jānorāda, ka ārkārtīgi kritiskā situācija ar daudzmiljonu bēgļu nometnēm Turcijā, Libāna un citur bija labi redzama laicīgi un patiesiem profesionāļiem nevarēja būt pārsteigums.
2014. gadā Vidusjūrā noslīka vairāk kā 3000 bēgļu, salīdzinoši, tas ir trīs ar pus vairāk nekā gāja bojā traģiskajā "Estonia" katastrofā. Bet mūsu Edgars Rinkēvičs par to savā ārpolitikas ziņojumā par visām augstākminētajām problēmām Saeimā runā vien pāris teikumos, bēgļus kā tādus pat nepieminot. Vēl vairāk - ministrs pat šī gada vidū nespēja aptvert situācijas nopietnību un mētājās ar neprecīzām prognozēm par iespējamo bēgu skaitu - no 250 līdz 700 un beigās piebilstot, ka vispār nav īsti prognozējami apjomi ... Nav brīnums, ka Latvija izrādījās pilnībā nesagatavojusies ar visiem no tā izrietošajiem riskiem valsts drošībai.
Vai tas ir pirmais gadījums, kad ārlietu ministrs ir neprecīzs un izplūdis savos vērtējumos? Pārskatot iepriekšējā - 2014. gada gadskārtējo ziņojumu Saeimai par Krieviju tiek atkārtotas ierastās lietas un secinājumi ir tradicionāli (3). Rinkēvičs Saeimai ziņoja: "Pozitīvi attīstījās abu valstu (Latvijas un Krievijas) ekonomiskā sadarbība: Krievija saglabāja 2.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū, ieņēma 5.vietu ārvalstu investoru vidū. Tika turpināta veiksmīgā sadarbība Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā. Aizvien pieauga Krievijas tūristu interese par Latviju. Starp abām valstīm notika aktīva kultūras pasākumu apmaiņa. Vienlaikus Krievijas puse arī 2013. gadā periodiski nāca klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un vēstures jautājumiem, ko Latvijas puse konsekventi atspēkoja."
Rinkēviča ziņojumā ir dažas norādes par nestabilitāti Ukrainā, bet nav iezīmēts draudošās krīzes iespējamais apjoms. Nepagāja ne pāris mēneši, kad Ukrainas - Krievijas krīze eksplodēja. Situācija sāpīga, līdzīga 2015. gadam, kad ārlietu ministrs nespēj prognozēt milzīgo krīzi, kas sekoja burtiski pēc dažiem mēnešiem. Tāpat ziņojumā tikai garāmejot piemin Krievijas jau iepriekš masīvi uzsākto informatīvo karu pret ES un Latviju. Krievijas hibrīdkara, īpaši mediju speciālisti jau 2014. gadā bija plaši izpletušies Latvijas mediju telpā. Par to ārlietu ministrs nopietni sāk uztraukties tikai tad, kad Krievijas propagandas mašinērija darbojās jau pilnā sparā. Bet tīklojums bija izveidots jau daudz, daudz agrāk. Latvija to nevarēja nepamanīt.
Nav noliedzams ārlietu ministra Edgara Rinkēviča aktīvais ieguldījums darbā ar NATO un Eiropas Savienību. Latvijas valsts var būt pateicīga Rinkēvičam, ka šajā saspringtajā situācijā salīdzinoši ātri ieradušies Sabiedroto militārie spēki. Tas devis nepārprotamu un faktiski izšķirošu vēstījumu Putina režīma karstgalvjiem un, iespējams, atturējies viņus pat no domas par iespējumu uzbrukumu Latvijai. Tāpat Rinkevičs vienmēr ir Latvijas politiķiem neraksturīgi asi un principiāli iestājies, kad no valsts jāizmet otršķirīgi Kremļa pseidovēsturnieki vai Putina režīmu pārlieku mīlošas Krievijas popzvaigznes. Tieši pateicoties Rinkēvičam "Ziemeļu Rivjēra" - Jūrmala vairs nav vulgāru Krievijas jaunbagātnieku izrādīšanās vieta.
Tomēr visas augstākminētās lietas ir reaģējošas, proti, Ārlietu ministrija ar ministru priekšgalā pārsvarā tikai reaģē kritiskās situācijās. No analītiskā viedokļa darbs ir bijis ārkārtīgi vājš, jo katru ārpolitisko krīzi Latvija sagaidījusi faktiski iepriekš pienācīgi nebrīdināta un līdz ar to nesagatavojusies. Šajā ziņā Ārlietu ministrijas darbs ir neapmierinošs, ministram par to ir jāuzņemas atbildība un jāveic steidzamas reformas. Latvija nedrīkst sagaidīt kārtējo krīzi nebrīdināta un nesagatavota. Tas var izrādīties liktenīgi valsts drošībai. Edgaram Rinkēvičam nav tiesības izturēties pret šo problēmu, kā tas Latvijas politikā līdz šim ierasts - ignorējoši, augstprātīgi un ar katastrofālām sekām.
avoti:
1. Die Frankfurter Allgemeine Zeitung. Reinhard Müller Merkel - Was ist das für ein Land, Frau Merkel?
http://www.faz.net/aktuell/politik/fluechtlingskrise/fluechtlingskrise-was-ist-das-fuer-ein-land-frau-merkel-13851283.html
2. 2015. Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs
http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/runas-raksti-intervijas-prese/44355-arlietu-ministra-edgara-rinkevica-uzruna-saeimas-arpolitikas-debates-22-01-2015
3. 2014.gada Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos
http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/35300-arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums-par-paveikto-un-iecereto-darbibu-valsts-arpolitika-un-eiropas-savienibas-jautajumos-25823-lv