Kāds Sēlijas puisis pārdeva visu no senčiem mantoto mežu un par sagādāto naudu nopirka "Hummer" automašīnu. Tiesa, viņam nepietika naudas benzīnam lai aizdzītu dārgo pirkumu mājās, kur nu vēl lai to ekspluatētu.
Līdzīga situācija mums šodien Rīgā - mums nepietiek naudas pensiju indeksācijai, skolotāju algām, medicīnas māsas saņēm algu zem iztikas minimuma, mums nav nauda ugunsdzēsības tehnikai un Rīgas pils muzeju dārgumu evakuācijai. Toties mums vajag trolejbusus kā "Hummer" - kondicionierus un pasažieru skaitītājus, monitorus un video novērošanu, ģeneratoru - ja nu šis 18 metru garais trolejbuss nolems braukt kaut kur bez elektrības, vienkārši ar dīzeļdegvielu.
Šāds trolejbuss maksā tieši divkārt dārgāk par bāzes modeli un četrreiz dārgāk par līdzīgu Baltkrievijas trolejbusu (tiesa, baltkrievi nespēj piedāvāt ģeneratoru, monitorus un citas fīčas).
Nu labi - ja ticam Rīgas domnieka Pētera Viņķeļa rakstītam, varbūt te jāierēķina "Saskaņas centra" leģendārie nekaunīgie 20% otkati?". Kaut arī nav norādīta procentu skaitīšanas metodika, jādomā, ka te domāti 20% virs summas, nevis 20% iekļauti summā.
Rēķinot, ka viena trolejbusa cena ir 568 tūkstoši latu, šādi "leģendārie nekaunīgie 20% otkati" ar dažādām metodikām būtu 94.6 tūkstoši vai 113.6 tūkstoši. Bet, ja te mēs runājam par 125 trolejbusiem, tad summa attiecīgi ir 11.8 miljoni vai 14.2 miljoni? Es, protams, neticu, ka mūsu Rīgas saimnieki ir tik zaglīgi, bet tad nu viņus jāsalīdzina ar Sēlijas puisi un viņa "Hummer" - valstij un budžetam ir reālas grūtības, bet mums lūk gribas trolejbusus ar elektronisko pasažieru skaitīšanu un kondicionieri.
Jautājums ir - kāpēc vispār Rīgai visu laiku jāiegādājas jauni transporta līdzekļi, ja nedaudz nobrauktie pēc tam jāpārdod Tallinai (iepriekšējie trolejbusi tika pārdoti Tallinai par salīdzinoši ļoti lētu cenu) vai privātpersonām, kas tos par dārgu cenu izīrē Rēzeknei?