Lai arī kā būtu ar cilvēkiem, datorsistēmām arī ir savas valodas, ar kurām tās saprotas savā starpā, un tās izpaužas kā noteikti dokumentu un protokolu formāti, kas nodrošina šo sistēmu veiksmīgu sadarbošanos un tādējādi arī lietotāju - uzņēmēju, studentu, skolēnu, ierēdņu - labu savstarpējo datu apmaiņu. Parastam cilvēkam nav jāuztraucas par to, kādas sarunas tiek vestas, piemēram, viņa datora un Web portāla www.delfi.lv starpā - to interesē veiksmīga informācijas parādīšana jebkurā pārlūkā, kurš saprot valodas (HTML dokumentu valoda un HTTP datu pārraides protokols), kurā runā serveris, kas apkalpo šo lapu. Tā kā neesmu saskāries vēl ar tādu pārlūku, kurā ar “Delfiem” būtu kādas problēmas, tad varētu teikt, ka serveris ļoti labi “pārzin” abas valodas un šo valodu dialektus.

Kas veido un nosaka šīs datorsistēmu “valodas”? Vairāk vai mazāk IT pasaulē ar vārdu “standarts” (kas praktiski ir ekvivalents “valodai” starp datoriem runājot) saprot speciālā komisijā izstrādātu tehnisko risinājumu kompleksu, kas tiek veidots, ņemot vērā industrijas attīstību un prasības skatoties uz nākotni, kā arī tas tiek parasti dokumentēts. Vēl arī ar to saprot, ja kāda kompānija izstrādā un ļoti smalki dokumentē šo standartu, vēlāk to piedāvājot pa brīvu izmantot pārējiem IT industrijas dalībniekiem, lai nodrošinātu formāta izplatību, popularitāti un lietojamību. Taču tas notiek ļoti reti. Šobrīd pasaule pārsvarā tomēr uzticās atvērtiem, savstarpējās industrijas komisijās un konsorijos izstrādātiem standartiem. Vislielākais šāds konsorijs ir W3C, kas nodrošina ar WWW saistīto valodu standartu izstrādi un attīstību, tad seko IEEE un IEF, kas ir ASV bāzētas zinātnieku un inženieru apvienības, kuras ar saviem uz atvērtuma pamata izstrādātajiem protokoliem lika pamatus INTERNET. Jāatzīmē arī nesen izveidotā organizācija OASIS, kuras mērķis ir izstrādāt atvērtus standartus e-komercijai un web servisiem. Viens no visinteresantākajiem OASIS izstrādātajiem standartiem ir protams OpenDocument, ko izmanto un atbalstīs jaunākās OpenOffice.org, StarOffice, Koffice, kā arī citas biroja programmatūru versijas. Eiropas Savienība šo standartu rekomendē ieviešanai valsts, pašvaldību un publiskajās institūcijās.

Bet tagad par pašu galveno. Šobrīd Latvijā notiek aktīva – dažviet mazāk, dažviet pārāk - vietējo pašvaldību datorizēšanās saistībā ar “e-pārvaldi”. Tā kā ne velti uz e-pārvaldes ieviešanu tiek liktas zināmas cerības uz pašvaldību darbības efektivitātes uzlabošanos, jo pēc teorijas datorsistēmām vajadzētu krietni atvieglot dokumentu apstrādi, saņemšanu, akceptēšanu, tai vajadzētu samazināt korupcijas apjomus, jo nebūtu nepieciešama uzņēmēju un iedzīvotāju “plivināšanās” starp ierēdņu kabinetiem, un tā tālāk. Protams, cik šādas cerības ir pamatotas, ņemot vēra cilvēciskos faktorus, ir cits jautājums, bet lai nodrošinātu efektīvu saiti ar tiem lietotājiem, kuri vēlētos izmantot šos pakalpojumus, pašvaldībai būtu jāņem vērā datorsistēmu “valodas” un jāizvēlas tās, kuras ir atvērtas un ir pieejamas visiem - IT produktu izstrādātājiem, sistēmu integrātoriem, lietotājiem ar paplašinātām zināšanām. Lai cilvēks būtu brīvs savā informācijas saņemšanas veidā un tam nebūtu jāiegādā “papildus mācību līdzekļi”, lai saprastu, “kādā dialektā” runā, piemēram, Rīgas pašvaldības (www.riga.lv) portāls.

Tad nu lai noskaidrotu šī brīža patieso stāvokli atvērto informācijas apmaiņas standartu izmantošanā komunikācijās ar pilsoņiem Latvijas un Lietuvas pašvaldībās, Latvijas Atvērtā Koda Asociācija sadarbībā ar Atviras Kodas Lietuvai veica pētījumu, kuru finansiāli atbalstīja PHARE. Projekta mērķis ir izvērtēt atvērto informācijas apmaiņas standartu pielietojumu pašvaldībās, veikt rezultātu analīzi un secinājumus, ka arī rekomendācijas, kā ieviest šos standartus reālajā dzīvē.

Projekta testēšanas ietvaros tika izpētītas un testētas 30 pašvaldību mājas lapas. Patīkami ir tas, ja pirms pāris gadiem daudzas lapas bija kodētas, lai tikai atbalstītu korekti “Internet Explorer”, tad tagad visas lapas izturēja vizuālo pārbaudi ar alternatīvajiem pārlūkiem, kas ir ļoti patīkama pārmaiņa. Jāatzīmē tas, ka lapu kodējums pārsvarā ir vecajā Windows-1257, tikai divām lapām izmantojot moderno Unicode. Tas varētu būt saprotami, jo daudz kur ir vēl novecojusi aparatūra ar vecām, neuzlabotām pārlūkprogrammām. Vēl atzīstami ir tas, ka lielākā daļa web lapu tiek uzturētas, izmantojot Apache web servera programmatūru.

Ņemot vērā, kā Latvijā trūkst normāla līmeņa IT cilvēku, nerunājot par augstāko menedžmentu, rezultāti ir apmierinoši – taču līdz atzīmei “labi” vēl ir daudz kas darāms. Viena no pamatīgākajām rekomendācijām būtu pašvaldību institūcijam pasūtot web projektus, darba uzdevumā noteikt striktu savietojamību vismaz web lapas līmenī ar W3C konsorija standartiem – un sekot, lai tas arī tiktu ievērots. To var izdarīt pavisam viegli, izmantojot W3C piedāvatos validātorus. Vēl ir rekomendācija piedāvātos dokumentus piedāvāt papildus vismaz vienā atvērtā formātā – vistuvākais tas šobrīd ir OpenDocument. Tā kā šāda dokumenta izveidei pieejama programmatūra ir pa brīvu un ir lejupielādējama no INTERNET, manuprāt lielas problēmas ar to nevajadzētu rasties.

Beigās jāsaka, ka cerība uz sakārtotību nākotnē šajā jomā ir – kaut zināms slinkums, apātija un bailes no jaunā liek daudziem paust argumentu, ka tas pats vecais “words” taču ir visiem un ka nevajag neko jaunu – vajag tikai Windows datoru ar Microsoft Office programmatūru. Piekrītu tam, ka piespiest nevienu ar varu nevajag, taču pakāpeniska pāreja uz atvērtiem formātiem - kurus starp citu Microsoft ir lielā iespēja atbalstīt arī savā programmatūrā – nākotnē nodrošinās daudz labāku un ērtāku informācijas apmaiņu mums visiem kā līdz šim.