“Šis raksts ir tapis uz pārnēsājamā datora ar teksta redaktora palīdzību. Pabeidzis, es to ievietošu disketē un aizsūtīšu kā pievienojumu ar vēstuli caur elektronisko pastu uz redakciju...”
Ikdienā mēs lietojam daudz ar datoru saistītu terminu, bieži pat nepamanām, ka “mesendžojamies” un “čatojamies”. Lai izmantotu datoru un tā iespējas, no parastā lietotāja netiek prasīts daudz - zināmā mērā būt pazīstamam ar izmantojamo operētājsistēmas vidi un tās saskarni. Taču ir tikai viens noteikums - lai intuitīvi varētu strādāt ar datoru, proti, ir jāsaprot, ko tas grib jums pateikt. Jāsaprot valoda, kurā tas veido paziņojumus un izvēlnes.

Visu laiku tā ir bijusi angļu valoda, kas zināmā mērā veicinājis, ka šīs valodas perfekti nepārzinātāji tiek “aizbaidīti” no visām ar datoru saistītām lietām.

Šis psiholoģiskais aspekts ir sen zināms datoristiem, un tāpēc ir arī speciāla apakšnozare, kas nodarbojas ar programmatūras lokalizāciju - padara to lietojamu arī vienkāršajiem cilvēkiem. Izstrādā programmatūru, kas ļauj rakstīt tekstu dzimtajā valodā, iztulkot to, veido saskarnes, lai cilvēkiem “OK” un “Select” vietā parādītos “Labi” un “Izvēlēties”.

It kā šķiet, viss ir kārtībā, par latviešu valodu datoros tiek domāts, taču, kad paskatās kritiskāk, aina paveras ne tā iepriecinošākā. Manuprāt, problēma ar latviešu valodu datoros un ar tiem saistītās iekārtās ir daudz, daudz nopietnāka par mākslīgi uzpūsto latviešu un krievu valodas attiecību modeli.

Nākotnes pasaulē, gribam to vai nē, datori būs daudzviet. Tā nav tikai modernās pasaules iegriba - tie, pareizi lietoti, spēj tiešām atbrīvot homo sapiens no daudzām nevajadzīgām slodzēm. Taču, ja netiks sperti konkrēti soļi latviešu valodas terminoloģijas jomā un psiholoģisko aspektu izvērtēšanā, iespējams, latviešu valoda tiešām paliks muzejos. Un tikai.

Kāda tad ir īsi šī problēma? Es kā speciālists vēlos izteikties latviski par kādu specifisku problēmu un ne tik specifisku - es gribu noraksturot darbību, opciju, kas ir pieejama konkrētā programmā. Piemēram, angliski tas skanētu tā - “Plugin must be enabled”. Adekvāti latviski datorspeciālists protams nojaustu par ko tiek runāts, ja es pieminētu, ka man “plugins” ir “jāeneiblē”. Bet vai tas nav murgs? Šajā gadījumā es varu paņemt un to iztulkot “Iespraudnim ir jābūt aktivizētam”. Bet problēmas sagādā jau vien tas, ka ne “plugin”, ne “plug-in” joprojām nav “Tildes” datorvārdnīcā (vismaz nekad neesmu spējis to atrast), kā arī nekur citur.

Protams “Tildes Datorvārdnīca” nav gluži “de facto” standarts IT terminu vārdnīcas ziņā, bet tomēr...

Ilgu laiku arī nebija pieejama ekvivalenta no Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (TK), kurā būtu pieejami visi IT apakškomisijas izstrādātie termini. Zināma problēma ir arī TK “kaušanās” ar Tulkošanas un Terminoloģijas centru, kuram ir resursi un bāze, taču tas reti kad tiek adekvāti uzklausīts. Kaut arī ir notikusi liela aktivitāte un ir atvērta tīmekļa saite www.termini.lv, kurā ir pieejami ZA Terminoloģijas komisijas apstiprinātie termini, kā arī tiek izstrādāts terminoloģijas portāls RITI (Rīgas Informācijas Tehnoloģiju Institūta) paspārnē (liels paldies visiem šajās aktivitātēs iesaistītajiem cilvēkiem), taču tas šobrīd nemaina izveidojušos mūsu samērā daudz datorizētās valsts un galvenokārt cilvēku reizēm pat nihilistisko attieksmi pret latviešu valodu uz datoriem.

Kāpēc tas tā?

Un šeit ir jāmet akmens manis pašas profesijas dārziņā, jo jāatzīst - visnievājošāk pret latviešu valodu attiecas sistēmu administratori, tehniskais atbalsts. Protams, liela daļa vienkāršo lietotāju, drošs paliek drošs, piesavinās datoristu terminoloģiju, jo tad “mani sapratīs vai nesmīkņās”. Tāpēc ka pēc vismaz piecu gadu “eneiblošanas”, “vizardiem” un citiem spēcīgiem žargonismiem datoriķu vidē ir grūti piespiest kādu lietot “aktivizāciju”, “ceļvedi” vai kādu citu alternatīvu. Bet jāatzīst, ka arī valodnieki un latviešu valodas karognesējs uz datoriem “Tilde” ir ļoti slinkojuši un ir pelnījuši daļu kritikas. Termini spēcīgi kavējas, tīrs piemērs ir tas pats “Fails”, kur laikam mūsu valodnieki “nokavēja” vismaz par 10 gadiem. “Datne” parādījās krietni vēlāk, nekā tā būtu bijusi vajadzīga.

Jāņem vērā, ka terminoloģijas dzīvotspēju nosaka tā izmantošana parastajā tautā un šajā ziņā viss ir skaidrs - “File” paliks arvien tas pats “Fails”, lai kā man patiku daudz skaidrākais “Datne”.

Nesen man bija darīšana ar programmēšanas un saskarnes jomas terminu “widget”, krievu ekvivalents sen jau eksistē, taču šaubos vai latviešu ekvivalents ir pat izskatīšanā. Vislielākā problēma ir izstrādāto terminu kvalitāte - vai nu neorientēšanās datoru pasaulē, vai arī “interesanta” izpratne par lietojamu terminoloģiju padara tos reizēm kā nelielu ķīniešu ābeci. Latviešu valoda it kā tā ir, taču reizēm nevar saprast pilnīgi neko. Pat speciālisti tikai vāji nojauš, par ko tiek sniegta informācija. Daudz piemēru ir meklējami “Tildes” latviskotajos produktos “Microsoft Office XP Latvian Ed.” Un “Windows XP Latvian Localisation Pack”. Šaubos vai “iegultīt” ir cienīgs ekvivalents “embed”, jo tas skan patiešām svešādi un ausij nepierasti. Manuprāt, piemērotāks būtu “ievietot”, “iesaistīt”.

Jāatzīst, šo produktu izlaišana neradīja nekādu uzticību latviešu valodas dzīvotspējai datoru vidē. Drīzāk otrādi - tā radīja veselu smieklu un joku vētru speciālistu un vienkāršo lietotāju vidū (un vēl joprojām priecē daudzus). Kā virsotne parasti tiek minēta "viedtagi", tas pats "iegultīt", kā arī “galvene” un “kājene”.

Problēmu ar pilnīgu latviešu valodu atbalstu uz datoriem un tehniskajām iekārtām ir daudz. Taču skaidrs ir viens - tās visas ir risināmas un tās ir jārisina, bet noteikti kopējiem spēkiem. Ir jābūt kopējai izpratnei par pašreizējo stāvokli un to, kas ir darāms, lai to uzlabotu. Kas jāpaveic, lai novērstu gan “šķībo” terminoloģiju, kā arī lai pārvarētu psiholoģiskās problēmas, kas vairāk vai mazāk attiecās uz mums visiem latviešu valodas lietošanā datoru neierastajā vidē.

Skaidrs ir arī tas, par šo problēmu risināšanu nevienam kaudzi ar naudu nepiešķirs. Varbūt vienīgi lielu paldies un Trīszvaigžņu ordeni vecumdienās. Taču ir skaidrs - šobrīd kā nekad agrāk pie tā ir jāstrādā. Jāstrādā ir arī tīri psiholoģiskā ziņā, lai mēs atsāktu savu valodu cienīt un mīlēt un nebaidīties no tā, ka kāds nepieradis cilvēciņš pasmaidīs par jūsu “logdaļu” vai “attiecināt” “apply” vietā. Un lai mēs teiktu “Labi” vecā mīļā “OK” vietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!