Foto: Privātais arhīvs
Lai arī publiskajā un privātajā sektorā arvien biežāk tiek runāts par projektiem un projektu vadītājiem, jāatzīst, ka joprojām izpratne par to, ko mēs katrs saucam par projektu, visai atšķiras no tā, kas patiesībā ir projekts. Bieži novērots, ka par projektiem tiek sauktas ikdienas (operacionālās) darbības, kuras vada funkcionālie speciālisti vai eksperti. Patiesībā ikdienas darbību īstenošana nemaz nav projekts un neprasa pielietot projektu vadīšanas pieejas, jo gluži vienkārši tas nebūs efektīvi un jūs neiegūsiet vēlamo rezultātu.

Vajadzētu skatīties uz organizāciju kā uz diviem "pīlāriem" – operacionālās darbības un attīstības darbības. Ne velti Rainis ir teicis: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Ja organizācijai ir stratēģija vai attīstības plāns, tā realizēšanas brīdī organizācijā radīsies pārmaiņas. Un pārmaiņu ieviešana arī ir tas, ko saucam par projektu.

Lai ieviestu projektus, organizācijās parādās nepieciešamība pēc kompetentiem, zinošiem un pieredzējušiem projektu vadītājiem. Kur tādus atrast, un cik daudz tādu Latvijā ir? Pieņemt pamatdarbā, uz projekta izpildes laiku vai piesaistīt ārpakalpojuma projektu vadītāju? Ārpakalpojuma projektu vadība vairāk ir pazīstama un pieprasīta Eiropā, bet Latvija šobrīd pamazām sāk skatīties šajā virzienā.

Pieprasījums pēc ārpakalpojuma projektu vadītājiem galvenokārt nāk no starptautiskiem uzņēmumiem, kas zina, ka ārpakalpojuma projektu vadītāja piesaiste pārmaiņu īstenošanai organizācijā ir normāla prakse. Tāpat arī novērojama ārpakalpojuma projektu vadītāju piesaiste, īstenojot Eiropas Savienības iniciētos un/vai līdzfinansētos projektus Latvijā. Ir vairāki uzņēmumi, kas piedāvā tā sauktos "body-leasing" pakalpojumus visā pasaulē, tomēr Latvijas pieredze rāda, ka projektu vadītāji ārpakalpojumā izvēlas darboties individuāli.

Ārpakalpojuma projektu vadītājiem ir nepieciešamas visas tās pašas profesionālās zināšanas un kompetences, kas organizācijā strādājošam projektu vadītājam. Jūs kā ārpakalpojuma projektu vadītājs esat atbildīgs ne tikai par projekta rezultātiem, bet arī par sava laika un finanšu plānošanu un, visbeidzot, par sevis "pārdošanu". Kā jebkurā lietā, arī te ir gan ieguvumi, gan papildu atbildība – nav vienas taisnības, katram jāizvēlas sava vieta.

Kā ārpakalpojuma projektu vadītājs jūs varat vadīt projektus vairākās nesaistītās nozarēs, kas jums paver plašāku skatu un ļauj gūt daudzpusīgāku pieredzi. Tomēr, lai vadītu projektu jaunā nozarē, jums nepieciešams ātri apgūt konkrētās nozares specifiku, kas individuāli prasa papildu koncentrēšanos un laiku, lai iepazītu un izzinātu katras konkrētās nozares specifiku/īpatnības, vai arī jātērē laiks un līdzekļi un jāpiesaista nozares eksperti tehnisku jautājumu risināšanā. Turklāt, lai arī projektu vadības metode ir viena un derīga pielietošanai jebkāda veida projektos, vienmēr ir jautājums – vai pasūtītājs par to ir informēts un būs gatavs maksāt tikai par jūsu projektu vadības metodoloģijas pārzināšanu, vai arī prasīs pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā? Te atkal darbs pie sevis pārdošanas.

Uzņēmumi, pieņemot projektu vadītāju ārpakalpojumā, iegūst vērtīgu skatu no malas gan organizācijas, gan komandas līmenī. Cilvēks no malas spēj objektīvāk novērtēt projekta komandas dalībnieku kompetences, zināšanas un pieredzi, kā arī stiprās un vājās puses un motivāciju.

Uzņēmumiem, piesaistot ārpakalpojuma projektu vadītājus, papildus ir vēl citi ieguvumi, piemēram, nav jāuztraucas, ko darīs konkrētais projekta vadītājs pēc projekta īstenošanas, kā rīkoties, ja pēc projekta īstenošanas uzņēmums nespēj nodrošināt darbu konkrētajam speciālistam, nav jāuztraucas, ja darbinieks projekta laikā ir ieplānojis un viņam pienākas ikgadējais atvaļinājums, kā arī vairākas citas ar personāla vadību saistītas rūpes nonāk ārpakalpojuma projekta vadītāja ziņā.

Vai Latvijas uzņēmumi ir gatavi šim jaunajam modelim? Vēl vairāk – bieži redzēts, ka lielos projektos tiek piesaistīti ārvalstu projektu vadītāji, uzsverot viņu izglītību un pieredzi. Bet vai nebūtu pienācis laiks audzināt savu projektu vadītāju paaudzi, ko mēs varētu "izīrēt" ārvalstu projektiem? Projektu vadītāja profesiju var apgūt maģistrantūras līmenī, turklāt var stiprināt kompetences dažādos kursos, pašam izglītojoties, kā arī tepat Latvijā iegūstot starptautiski atzītus sertifikātus. Kāpēc tad pieaicināt ārzemju ekspertus, bet nedot iespēju mūsu pašu projektu vadītājiem? Vai Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes ir gatavas šai pasaules tendencei?

Pagaidām ļoti reti redzami darba sludinājumi, kuros tiek prasīta augstākā izglītība projektu vadībā vai kāds no starptautiski atzītiem sertifikātiem. Bet vai nebūtu laiks atzīt, ka arī projektu vadītājs ir profesija, kuras kompetenču pierādīšanai nepieciešams kāds oficiāls dokuments? Tad mums nevajadzētu piesaistīt ārvalstu ekspertus, kas bieži vien izmaksā daudzkārt vairāk nekā vietējo piesaiste, bet viņu pieredzi un izglītību ir praktiski neiespējami pārbaudīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!