Lai valsts ekonomika augtu ilgtspējīgi, tās dalībniekiem — darbiniekiem, uzņēmējiem, valsts politikas veidotājiem ir jādara kaut kas tāds, kas ir patiešām nepieciešams citiem cilvēkiem, apmierinot viņu vajadzības labi izprastas vajadzības un ilgtspējīgi ceļo viņu labklājību. Citiem vārdiem, kaut kas tāds, kas padara pasauli labāku.
Ja var labi nopelnīt ar "copy-paste" tipa nekustamo īpašumu attīstības projektiem, pieprasījumu pēc kuriem virza apstāklis, ka līdzīgi projekti pirms tam ir radījuši pārmērīgu naudas ieplūdi ekonomikā un to pārkarsējuši, tad kaut kas nav kārtībā. Šādi radīta labklājība nevar būt stabila. Jāatceras Kanta kategoriskais imperatīvs — rīkojies tā, lai tavu rīcību kā normu varētu pieņemt visi. Tas nenozīmē, ka visiem ir jādara viens un tas pats, bet visiem ir jārūpējas par pašu, savas kopienas un pasaules labklājības ilgtspējīgu pieaugumu. Nedrīkst skriet pakaļ jebkurai naudas pelnīšanas iespējai, darbam ir jābūt jēgpilnam.
Vēl kāda fundamentāla mācība — kaut arī mūsdienās dzīve it kā rit uz priekšu arvien straujāk, laika posms starp cilvēka rīcību un tās seku pilnīgu izpaušanos pieaug. Mēs mēdzam apbrīnot mūsu senču darba tikumu, taču viņiem nebija grūti būt tikumīgiem. Ja viņi nebija vasarā sagādājuši pietiekami pārtikas, ziemā draudēja bada nāve. Mūsdienās ir iespējams bezatbildīgi dzīvot un sekas nesajust daudz ilgāku laiku. Panākumi, ja tie netiek prasmīgi izmantoti, var kļūt par nelaimes cēloni.
Īrijas un Grieķijas dalība eiro zonā, Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai sniedza iespējas, kuras netika saprātīgi izmantotas.
Sliktu kārdinājumu kļūst arvien vairāk. Visbīstamākais no tiem — ar vislabākajiem nodomiem izveidotās pensiju sistēmas radītais pamudinājums "uzticēt" savu materiālo nodrošinājumu vecumdienās citu cilvēku izaudzinātajiem bērniem. Šajā gadījumā drāmas izspēlei no sākuma līdz beigām būs nepieciešamas daudzas desmitgades, un tas ir laiks, kurā var izrakt ļoti dziļu bedri. Tie, kas būs laicīgi sapratuši un attiecīgi rīkosies, gūs emocionālu un praktisku gandarījumu, pārējo nākotne būs drūma, ja vien viņiem nebūs izdevies izveidot pietiekami lielus uzkrājumus.
Krīžu fundamentālos cēloņus var pārvarēt, mainot cilvēku rīcības motivāciju. Ja tas nenotiek, pateicoties tālredzīgai prognozēšanai un savlaicīgai kļūdu labošanai, tad tas notiek stihiski, sliktajai motivācijai sabrūkot zem pašas radīto seku smaguma.
Šobrīd Latvijas biznesa vide daudz labāk nekā ekonomisko maldu laikos mudina celt darba ražīgumu, cīnīties par vietu eksporta tirgos. Tas nozīmē, ka tiek veidoti stipri pamati labklājībai nākotnē, kas gan nākotnē atkal var pamudināt nodoties jaunām neprātībām, taču tad vismaz mums būs lielāka pieredze.