Raimonds Bergmanis: Par aizsardzību, par darīšanu un tukšu runāšanu  (100)

Šķiet, visiem ir skaidrs, ka laikā, kad Krievija nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākās karadarbība Ukrainas Austrumu reģionā, bažas par turpmāko drošību pieauga faktiski visā Austrumeiropā, īpaši Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Bažas par Krieviju kā nestabilu, neprognozējamu kaimiņvalsti būtiski pieauga gan politiķiem, ārlietu un militārajiem ekspertiem, gan iedzīvotājiem, gan arī vietējiem un ārvalstu investoriem, kuri vērtēja, kurā valstī drošāk ir ieguldīt savu naudu.

Saprotot situācijas nopietnību, Latvijas valdība ir spērusi konkrētus soļus. Pirmkārt, ir būtiski palielināts finansējums aizsardzībai, apņemoties šai jomai 2018.gadā atvēlēt 2% no IKP. Otrkārt, ir ieguldīti nopietni resursi, lai stiprinātu Latvijas Austrumu robežu – tas ir darbs, kam daudzus iepriekšējos gadus netika pievērsta vajadzīgā uzmanība. Treškārt, pagājušā gada vasarā Varšavā notikušajā NATO samitā tika panākts, ka Baltijas valstīs un Polijā papildus jau esošajiem militārajiem resursiem tiks izvietots pa vienam NATO bataljonam, šādi ar darbiem skaidri apliecinot NATO kopīgu gatavību aizsargāt tās dalībvalstis un sūtot skaidru atturēšanas vēstījumu.

Citiem vārdiem sakot, ir realizēta mērķtiecīga politika, lai īstenotu potenciālā agresora atturēšanas pasākumus jeb, vienkārši sakot, gan potenciālajam agresoram, gan arī iedzīvotājiem un biznesam tiek parādīts, ka Latvija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts, kas tiek pienācīgi aizsargāta, un kas ir gatava stāties pretī dažādiem hibrīdkara elementiem.

Taču tas nebūt nav viss, ko Latvija ir darījusi, lai sevi aizsargātu. Valdība skaidri apzinās, ka ne jau procentuālais aprēķins no iekšzemes kopprodukta ir aizsardzības garants, bet gan sabiedrības gatavība valsti aizsargāt. Tieši tādēļ jau šobrīd iespējams uzskaitīt virkni darbus, kuri paveikti aizsardzības stiprināšanā. Ir izstrādāti un apstiprināti tiesību aktu grozījumi, kuri izslēdz 1940. gada notikumu atkārtošanos, kad Latvija tika okupēta bez neviena šāviena.

Valdība mērķtiecīgi turpina atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projektus, tādus kā agrā brīdināšana, sauszemes spēku mehanizācija, Speciālās uzdevumu vienības kapacitātes palielināšana un aizsardzībai tik nepieciešamās infrastruktūras izveidošana. Valsts turpinās atbalstīt arī Zemessardzes kaujas spēju celšanu, lai tie Latvijas pilsoņi, kuri ir devuši zvērestu un ir gatavi ziedot savu brīvo laiku ārpus ikdienas darba pienākumu veikšanas, tiktu nodrošināti ar kvalitatīvu un mūsdienīgu ekipējumu jau tuvāko gadu laikā.

Šie un dažādi citi, iespējams plašākai publikai nepamanīti pasākumi faktiski pēdējā gada laikā ir devuši pozitīvu ieguldījumu gan attiecībā uz iedzīvotāju drošības uztveri, gan arī parādījuši potenciālajiem investoriem, ka šī ir valsts, kurā var neuztraukties par savu ieguldījumu drošību. Tas arī devis pamatu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Rīgā tiekoties ar Amerikas ebreju komitejas delegāciju, paust: "Ņemot vērā pēdējā laika ieguldījumus drošībā, tostarp no ASV puses, var teikt, ka ir nostiprinājusies pārliecība, ka Latvijai militāras briesmas nedraud. Gan iedzīvotāji, gan bizness ir guvis pārliecību, ka šī ir droša valsts."

Vienlaikus valdības vadītājs arī uzsvēra, ka dienas kārtībā joprojām ir hibrīdkara draudi, kā arī spēcīga propaganda no Krievijas puses. Respektīvi, Krievija nekur nav pazudusi, un arī nepieciešamība turpināt īstenot jau minēto atturēšanas politiku joprojām ir un būs aktuāla. Darbam pie valsts aizsardzības stiprināšanas nav beigu datuma un realizācijas termiņa, jo realitātē nepastāv 100% drošība. Tādēļ netiek dzīvots iluzorā pārliecībā, ka Latvijai nekas nedraud, tomēr klaigāšanas vietā izvēlas rīkoties un darīt visu, kas ir no viņa atkarīgs, lai Latvijas drošība tiktu stiprināta tādejādi gan stiprinot sabiedrības, gan potenciālo starptautisko investoru drošības sajūtu.

Šajā kontekstā jāuzsver, ka dažādi paziņojumi, ka Latvijas premjera skatījumā esot aplami uzskatīt attiecīgo austrumu kaimiņu par apdraudējumu, to savelkot kopā ar līdzīgiem Krievijas Federācijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, ir vērtējami mazākais kā neizprotami, ja ne apzināti un populistiski līdzīgi jau minētajai Krievijas propagandai. Latvijas aizsardzības un drošības politika vairāk nekā skaidri ir vērsta uz NATO vērtību ievērošanu, un ja kādam tas vēl nešķiet saprotams un skaidri pateikts, tad vēlreiz varu apliecināt gan darītājiem, gan runātājiem, ka Latvija tiks aizsargāta un šī valdība darīs visu, lai iedzīvotāji dzīvotu drošībā.