Akciju emisija Latvijā nav līdz galam novērtēts finansējuma piesaistes veids. Šobrīd varam novērot, ka Latvijas biznesa vidē cilvēki nelabprāt dalās ar savām biznesa daļām, gan vērtējot situāciju attiecībā uz akcijām, gan riska kapitālu.
Vēlmi būt vienīgajam īpašniekam var skaidrot ar vēlmi pilnībā kontrolēt uzņēmumu, tomēr dalītas īpašumtiesības ne vienmēr nozīmē ietekmes zaudēšanu. Lai saglabātu kontroli būtiskāko lēmumu pieņemšanā, nav nepieciešama 100% kontrole. Būtiski, ka ar dalību publiskajā kapitāla tirgū ir iespējams izdevīgā veidā iepludināt papildu līdzekļus savā uzņēmumā.
Vienlaikus pietrūkst vietējo veiksmes stāstu. Kapitāla tirgus nozare šobrīd liek cerības uz "MADARA Cosmetics" akciju publiskā piedāvājuma izdošanos. Ticība ir, jo šāda tipa uzņēmumus sabiedrība un patērētāji ir spējīgi skaidri identificēt, apzināt uzņēmuma vēsturisko attīstību un saprast, kāpēc pašlaik tiek sperti konkrētie soļi. Tāpat mēs, "Altum", ar savu zaļo obligāciju emisiju šobrīd rādām piemēru tam, kā uzņēmums var diversificēt finansējuma bāzi. Ticam, ka mūsu piemērs palīdzēs veicināt gan privātā sektora, gan valsts kapitālsabiedrību interesi par šī finansējuma piesaistes instrumenta izmantošanu.
Nenoliedzami, valsts uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt papildu investīcijas aizņēmuma veidā no Valsts kases vai vēršoties pie fondiem, taču, manuprāt, noteikti būtu vēlams izskatīt arī citus variantus finansējuma ieguvei, vienlaikus veicinot arī kapitāla piesaistes tirgus aktivizēšanos.
Valsts kapitālsabiedrību dalībai biržā var būt izšķirīga nozīme. Pētījumi vairākkārt parādījuši, ka daudzi valsts uzņēmumi spētu darboties operatīvāk un efektīvāk, ja tiktu nodoti privātās rokās, valstij atstājot kontroles iespējas. Jebkurā gadījumā valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšana biržā kopumā palīdzētu atdzīvoties tirgum apjoma ziņā. Var likties, ka privāto uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību emisijas ir divi dažādi stāsti, tomēr ticu, ka pozitīvu ietekmi var dot arī pozitīva konkurence – ja viņi var, tad varbūt arī mēs varam?
Protams, joprojām ir iespējas piesaistīt naudu no Eiropas Savienības fondiem un ir būtiski apgūt šo finansējumu, taču valsts uzņēmumiem jāsāk domāt par finansējuma bāzes dažādošanu. Manuprāt, šis ir izšķirošs laiks. Šobrīd varbūt finansējuma ir pietiekami, bet vienlaikus, iespējams, ir īstais laiks veikt iekšējos mājasdarbus un būt gataviem startēt kapitāla tirgos, nevis kārtējo reizi konstatēt, ka nepieciešams papildu finansējums no Valsts kases.
Ņemot to vērā, finanšu institūcija "Altum" apzināti pieņēmusi lēmumu tieši tagad emitēt parāda vērtspapīrus biržā. Svarīgi, ka tas padara uzņēmumu caurspīdīgāku un mērķtiecīgāku sabiedrības informēšanā par savu biznesa stratēģiju, izvērtējot to kritiski un skaidri apzinoties, kas jāuzlabo un jāpilnveido. Valsts kapitālsabiedrībām ir laiks kļūt publiskām, vairojot caurspīdību un sekmējot kapitāla tirgus attīstību.