Foto: LETA
Budžeta un citu lietu plānošana Latvijas sabiedrībai ir ciets rieksts, un tai klāt ķeras vien raksturā stiprākie. Teju puse iedzīvotāju regulāri budžetu neplāno, ja tam nav kāda būtiska iemesla vai motivācijas. Turklāt lielākā daļa no tiem, kas budžetu plāno, paļaujas tikai uz savu galvu un neizmanto ne papīru, ne kādu citu rīku. Līdzīgi ar plānošanu iet arī šķietami pragmatiskākai iedzīvotāju daļai – uzņēmējiem. Sarunās ar uzņēmējiem iezīmējas, ka biznesa plānošanu tie neveic pilnvērtīgi. Izrādās, biznesa plānu veidojis vien retais.

Kādēļ biznesa plāna izveidošana ir tik svarīga?

Varētu šķist, ka biznesa plāns nepieciešams vien tiem, kas dodas pēc finansiāla atbalsta uz "Altum", plāno dalību kādā biznesa inkubatorā vai meklē investoru. Tiesa kas tiesa, lai iegūtu finansējumu, biznesa perspektīva, komanda un citi jautājumi ir svarīgi naudas devējam, jo tie ļauj izvērtēt riskus un pārskatīt vēlmi ieguldīt. Ja šie jautājumi interesē naudas devēju, tad, visticamāk, tas ir svarīgi arī pašam uzņēmējam. Nereti semināros, jautājot uzņēmējiem, piemēram, kurš no viņiem ir noteicis savus mērķa klientus, roku ceļ vien retais. Vēl mīklaināks ir jautājums par vērtībām vai patērētāja problēmu, kuru uzņēmējs ar savu biznesu cenšas risināt. Šie ir tikai daži jautājumi, kas interesē investoru un ir ļoti svarīgi arī pašam uzņēmējam, lai spētu savas biznesa ieceres veiksmīgi īstenot un attīstīt. Turklāt biznesa plānošana nav vienreizējs pasākums, kuru veic tikai pirms biznesa uzsākšanas, tā var būtiski palīdzēt arī jau pastāvošam biznesam.

Puse no panākumiem – atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem

Plānot biznesu galvā vai pēc savas izdomātas metodes var, un daudzi veiksmīgi uzņēmumi to pierāda praksē. Tomēr apzināt iespējamos riskus šādā veidā ir grūti, jo, gan biznesu uzsākot, gan to veidojot, galva ir pilna tūkstošiem domu, ideju un citu pilnīgi nesaistītu lietu, kas apgrūtina spēju izšķirt būtiskāko. Būtībā tie ir vairāki nozīmīgi jautājumi, uz kuriem jārod atbildes pašam sev, – kādu potenciālo klientu problēmu tavs bizness atrisina vai kuru vajadzību apmierina, cik tādu klientu ir, kur viņus var sastapt, kā klientu sasniegt, izplatot produktu un informāciju par savu biznesu. Tāpat svarīgi saprast, kas ir konkurenti, kādi resursi ir nepieciešami ieceres īstenošanai, kas veido uzņēmuma komandu un kādas ir tās stiprās, vājās puses.

Apzinot šos jautājumus un atbildot uz tiem, ir iespēja samazināt neplānotas problēmas un riskus vai vismaz mazināt to ietekmi uz savu biznesu. Šis vingrinājums paredz arī sava biznesa un ieceres izvērtēšanu "no malas", īpaši domājot, piemēram, par konkurentiem. Nereti uzņēmēji, domājot par sāncenšiem, konkurentus meklē tikai sevis pārstāvētajā biznesa jomā, bet pētījumi liecina, ka cilvēks lielākoties iepērkas emociju, nevis racionālu motīvu vadīts. Līdz ar to konkurence nav jāskata tikai konkrētās jomas ietvaros, bet veidā, kā tiek pasniegts produkts vai pakalpojums. Cīņā par eiro pircēja makā piedalās visi, tomēr to iegūst tikai labākais.

Alternatīvas biznesa plāna patstāvīgai izstrādei – biznesa kanvas modeļi

Ja jau biznesa plāna izstrādes procesā gūtās atklāsmes ir tik būtiskas biznesa attīstībai, kādēļ uzņēmēji nereti cenšas iztikt bez tā? Lielākoties būtisku pretvēju biznesa plānošanai rada tā akadēmiskais tēls. Liela daļa uzņēmēju biznesa plānu savulaik rakstīja augstskolā, kādā no uzņēmējdarbības pamatu kursiem, vai arī meklēja internetā pieejamo informāciju par tā pamatprincipiem un nozīmi. Diemžēl vairums šo materiālu ir pārbagāti ar svešvārdiem, kas nav nedz līdz galam saprotami, nedz emocionāli pieņemami. Tā neviļus rodas sajūta, ka biznesa plāns ir maģistra darba cienīgs dokuments, kas noguls plauktā un krās putekļus vai vientuļi izbalos kādā no datora mapēm. Vien retais zina, ka laba alternatīva skolā apgūtajam biznesa plānam ir biznesa kanvas modeļi, bet tos, kuri ir dzirdējuši par šo modeļu piedāvātajām iespējām, no izmantošanas attur valodas barjera vai sarežģītā struktūra.

Tiesa, nav gluži tā, ka Latvijas uzņēmējiem vajadzētu krist izmisumā, jo tapis pašmāju biznesa plāna rīks Biznesa skices, kuru lietot var jebkurš – gan topošais, gan pašreizējais uzņēmējs, lai novērtētu sava biznesa potenciālu. Tas veidots sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un pieejams ikvienam. Rīks noteikti nav skolotājs, kas māca, kā jāveido biznesa plāns, bet gan radīts, lai kalpotu kā gatava veidne, kas pievērš uzmanību jautājumiem, kuri jāpārdomā, un sniedz indikatīvu peļņas un zaudējumu aprēķinu. Būtiski, ka šāds rīks nav tikai palīgs, kas uzņēmējam ļauj apzināt iespējamos riskus biznesā, bet ar tā starpniecību sagatavoto dokumentu var arī praktiski izmantot, proti, iesniegt potenciālajiem naudas devējiem vai biznesa partneriem. Tātad emocionālajai nepatikai pret biznesa plāna izstrādes procesu nu būtu jābeidzas. To, vai tā arī notiks un Latvijas uzņēmēji sāks novērtēt tālredzīgas un pārdomātas biznesa plānošanas ietekmi uz attīstību, rādīs laiks. Tomēr viens ir skaidrs – atrunas par to, ka biznesa plāna izstrāde ir sarežģīta un laikietilpīga, naudas devēji vai partneri arvien biežāk uzņems ar smaidu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!