Redzot sociāldemokrātu no vienas puses un Tautas partijas un Latvijas ceļa savstarpēji niknos izteikumus, nešķiet pārāk ticami, ka šie atkritēji varētu būt starp šim partijām. Tai pat laikā sākotnējie sociāldemokrātu potenciālie partneri tēvzemieši tieši pāris stundas pirms šī balsojuma bija paziņojuši par nodomu aiziet opozīcijā.
Tiesa gan, par tēvzemiešu plāniem koriģēt varas struktūru un arī personiski Dolgopolova iespējas vakar apliecināja viņu priekšlikums izmaiņām Rīgas domes nolikumā divu mēra vietnieku vietā atstājot vienu, turklāt viņam liedzot iespēju vadīt kādu no domes komitejām. Tikmēr Gundars Bojārs, kā zināms, izteica vēlmi par diviem vai pat trijiem vietniekiem.
Vēl viens, mazliet negaidīts fakts bija tas, ka pēc sociāldemokrātu diezgan pašpārliecinātajiem paziņojumiem pirmdien, Gundars Bojārs tika ievēlēts tikai ar minimālo balsu vairākumu, kas liecina par iepriekš paredzētā vairākuma nestabilitāti. Publiski gan visi teicās balsojuši par atbalstu Bojāram - gan Aivars Kreituss no Darba partijas, gan apvienības “Centrs” vadītājs Jānis Strazdiņš, gan Demokrātiskās partijas priekšsēdis Andris Ameriks.
Tuvākajās dienās būtiskākie jautājumi ir turpmāko mēra vietnieku un komiteju vadītāju amatu dalīšana.
Andris Ameriks tiek nosaukts kā otrais vicemērs, taču šis amats vien nevar apmierināt visu apvienības dažādo partiju interešu realizāciju.
Par citām personālijām jaunumu pagaidām nav, ja neskaita jau līdzšinējās prognozes, ka sociāldemokrāti paredz Dainim Īvānam kultūras un mākslas komitejas vadību, bet Jurkāns Sergejam Zaļetajevam - komunālo un dzīvokļu lietu komisijas, un Ivanam Klementjevam – izglītības, jaunatnes lietu un sporta komisijas vadību.