Foto: LETA
Domāju, ne man vienam pēdējā laikā nācies lasīt dažādu "Saskaņas" pārstāvju izteikumus par Krievijas eksistenciālo nozīmi ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē – mūsu drošības garantēšanā un pat mūsu simtgades svinībās. "Saskaņa" – partija, kas nekad nav izrādījusi ne mazāko interesi par Latvijas simtgades svinēšanu, partija, kas ar savu retoriku par mūsu kaimiņvalsts Latvijai "draudzīgajiem" uzskatiem pārsteigusi ne vienu vien, mums stāsta par to, kā cienīgi sagaidīt simtgadi, draud mums ar "rīcību", ja gadījumā iedrošināsimies pāriet uz apmācībām tikai latviešu valodā Latvijas skolās, un apgalvo, ka "Saskaņas" līgums ar "Vienoto Krieviju" garantē mūsu drošību teju tikpat lielā mērā kā atrašanās NATO. Neviļus tā vien šķiet, ka "Saskaņa" īsteno pati savu, pārējiem nezināmu zapadu.

Spriežot pēc pēdējā laika izteikumiem, diemžēl jānonāk pie klišejiska secinājuma – daži joprojām vēlas dzīvot un novēl visai Latvijai dzīvot Krievijas "pievārtē". Viedoklis, kas teju iekonservējis 90. gadu sākuma Latvijas neatkarības pretinieku retorikas esenci un šodien dzīvo paralēlā pasaulē. Pievienota vien apelēšana pie Latvijas vēlmes dzīvot drošā, demokrātiskā valstī, kuras iedzīvotāji bauda brīvību un labklājību.

A. Morozova kungs, skaidrojot, kāpēc mums nepienākas sagaidīt savu simtgadi ar lepnumu, uzsver – ja nepastiepsim draudzīgu roku uz Kremļa pusi, mūsu ekonomika faktiski sabruks. Šī retorika ļoti līdzinās tai, kuru dzirdējām, kad pēc Krimas aneksijas Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumu valstis vienojās par stingru nostāju un mugurkaulu, pretojoties Krievijas ekspansionismam, ieviešot stingras ekonomiskās sankcijas.

Ja atminaties, tolaik to vien stāstīja, ka "viss sabruks", visas ražošanas un pakalpojumu nozares Latvijā piedzīvos krahu un valsts bankrotēs. Apritējuši vairāk nekā trīs gadi, kopš Krievija, reaģējot uz ES noteiktajām sankcijām, noteikusi pati savu embargo pret ES, tostarp Latvijas pārtikas produktiem.

Kā Morozova kungs noteikti ir informēts, viens no Krievijas maigās varas instrumentiem ir ekonomika – tā tiek izmantota kā savas ietekmes un kontroles paplašināšanas rīks – un, kā secināts ASV privātā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ziņojumā, valstis, kurās Krievijas ekonomiskā ietekme pārsniedz 12% no iekšzemes kopprodukta (arī Latvijā), ir daudz ievainojamākas un uzņēmīgākas pret šiem Krievijas maigās varas instrumentiem. Un Latvija patiesi bija ļoti, pat biedējoši ļoti atkarīga no Krievijas ekonomikas un eksporta, padarot mūsu valsti teju "ekonomiski pārņemamu". Kopš neatkarības atjaunošanas šīs ietekmes sviras izmantotas ne reizi vien – Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) par pretlikumīgu atzītais pirms diviem gadiem ieviestais Krievijas aizliegums cūkgaļas importam no Eiropas Savienības, ierobežojumi, gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšana, kā arī pastāvīgi mēģinājumi ar dažādiem ekonomiskiem instrumentiem ietekmēt Latvijas kā neatkarīgas valsts lēmumus. Bet – lai gan šī ietekme ir bijusi nenoliedzama, pēdējo gadu laikā esam rādījuši, ka mēs spējam pretoties Krievijas mēģinājumiem mūs ietekmēt un pakļaut savai gribai.

Latvijas ārējās tirdzniecības saites ar Krieviju, likumsakarīgi, kļuvušas daudz vājākas, taču, pretēji "Saskaņas" fatālismam, Krievijas noteikto sankciju negatīvā ietekme uz mūsu lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta industriju arvien turpina samazināties un neveicina nekādu papildu kritumu sankciju skarto preču eksportā.

Latvijas eksporta bilance uz Krieviju jau ilgu laiku bijusi aptuveni 10%, un pat kopš sankciju noteikšanas tā kardināli nav mainījusies. Turpretī mūsu eksporta bilance uz Eiropas Savienības valstīm ir 75%, un tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2017. gada otrajā ceturksnī bijis par 5,1% augstāks nekā pērn, savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugumā esam ES vadošo dalībvalstu vidū. Protams, ekonomikas pārorientēšana un jaunu eksporta tirgu apgūšana ir lēns un laikietilpīgs process, taču mēs kā jebkura sevi cienoša valsts nepieļausim atkārtotu "uzsēšanos" uz Krievijas "ekonomiskās adatas".

Mūsu ražotāji un lauksaimnieki pārorientējuši savu darbību uz citiem tirgiem, spējot pielāgoties ekonomiskajiem izaicinājumiem. Pakāpeniski tiekam vaļā no mūsu milzīgās atkarības no Krievijas gāzes, Latvijas tirgū ir arvien mazāk nerezidentu kapitāla banku – uz ko kā risku Latvijas drošībai norādījuši gan OECD, gan citu starptautisko organizāciju eksperti. Esam parādījuši sevi no labākās puses, pielietojot mūžseno gudrību – katra krīze, katrs izaicinājums ir stimuls valstīm, nozarēm un uzņēmumiem rast un īstenot jaunus darbības modeļus, uzlabojot savu konkurētspēju. Tāpat kā Morozova kungam, arī man šajā kontekstā šķiet piemēroti citēt Raini: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"

Simtgadi varam svinēt ar lepnumu, ja paši lepojamies par sevi, par padarīto. Tas katram jāizvērtē individuāli. Katrs Latvijas iedzīvotājs var atrast savu "Latvijas lepnumu". Vai Morozova kungs lepojas ar sevis padarīto? Vai Centrāltirgus, kurā vēl nesen saimniekoja Andris Morozovs, ir sakārtots? No kā Latvijai būs lielāks labums – no pastiprinātas atkarības no Krievijas vai tomēr no nelegālā alkohola un cigarešu pārdošanas izskaušanas Centrāltirgū, kas, kā atzīst dažādas valsts institūcijas, ir galvenais perēklis kontrabandas preču apritei? Tā teikt – katram savs kaktiņš, savs stūrītis.

Zariņa kungs iet vēl tālāk – latviešiem "Saskaņas" līgums ar partiju "Vienotā Krievija" esot pats svarīgākais līgums pēc NATO līguma. "Saskaņa" ar to nesot "reāli smagu" nastu, lai nodrošinātu stabilitāti šajā valstī. Atļaušos izteikties lielas mūsu sabiedrības daļas vārdā, aicinot "Saskaņu" droši atteikties no šīs "reāli smagās nastas" un nesatraukties tik ļoti par to, ka "Vienotā Krievija" neturpinās garantēt mūsu drošību. Zariņa partijas draugi no "Vienotās Krievijas" nesen Krievijas parlamentā pieprasīja atzīt par nelikumīgu Baltijas valstu neatkarības atzīšanu 1991. gadā. Nav dzirdēts, ka "Saskaņa" nosodītu šo savu "Vienotās Krievijas" draugu-deputātu iesniegumu, tāpat kā nav dzirdēts, ka "Saskaņa" jelkad būtu nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā. Paldies, bet nē. Latvijai šādi garanti un draugi nav vajadzīgi.

Fiziskais ģeogrāfiskais tuvums Krievijai vairs nenozīmē mūsu atrašanos tās ietekmes sfērā. Latvija gan intelektuāli, gan ekonomiski no Krievijas ir tālu. Un tikšana vaļā no Krievijas ietekmes ir viena no labākajām pārmaiņām, kas ar Latvijas sabiedrību ir notikusi. Nepatīkami vien, ka "Saskaņa" joprojām uzsver savu nelojalitāti valstij un pēc labākajām Kremļa tradīcijām ar agresīvu propagandu mēģina iebiedēt sabiedrību. Pietiks mums zapada. Patiešām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!