Vispirms Rietumu sankcijas bija atbilde uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Agresora nesodīšana nav pieņemams risinājums, jo sašķoba izpratni par taisnīgumu starptautiskajās attiecībās. Salīdzinot ar mazāka mēroga situāciju, - vai policists, redzot laupīšanu, atbrīvos laupītāju nesodītu tikai tāpēc, ka viņa uzturēšana cietumā nesīs zināmus izdevumus valstij, kam cietums jāuztur?
Tiem, kuri nav iesaistīti uzņēmējdarbībā, protams, der atcerēties, ka uzņēmējiem par katru eiro nākas cīnīties konkurences piesātinātā vidē, un pret viņiem jāizturas ar cieņu, jo tieši uzņēmēji galu galā ir tas dzinējspēks, kas valstij pelna naudu. Tāpēc ir noteiktas ārkārtas situācijas, kad valsts var uzņēmējiem kompensēt radušos zaudējumus.
Taču šajā gadījumā jautājums ir pašiem uzņēmējiem - vai Krievijas agresija, kas radīja ķēdes reakciju ar Rietumu sankcijām un sekojošajiem pretsoļiem no Krievijas puses, ir pieskaitāma pie šādām ekstrēmām un neparedzamām situācijām? Vai tad nebija redzams, ka Krievija ir nedroša vide gan specifiskās iekšpolitikas un korupcijas, gan autoritāras valsts neparedzamās ārpolitikas iespējamo seku dēļ? Vai tas ir pārsteigums, kura rezultātā Latvijas valstij jāsteidzas glābt cietušos?
Ticamāk tomēr, ka nepatikšanas bija iespējams prognozēt un laikus diversificēt savus uzņēmējdarbības virzienus, kas jebkurā gadījumā nāktu tikai par labu. Par vienu (bet ne vienīgo) no piemēriem šeit der atgādināt banku situāciju, kas Krievijas krīzes rezultātā 1998. gadā izveidojās arī Latvijā. Toreiz Latvija saņēma mācību, ka pārlieku ciešas ekonomiskās saites ar vienu valsti ir liels risks. Samazinot sadarbību ar Krieviju un paplašinot to ar citām valstīm, mūsu valsts kļuva ekonomiski neatkarīgāka un spēcīgāka.
Protams, visticamāk, ka uzņēmēji turpinās ar ieinteresētību skatīties Krievijas tirgus virzienā. To darīt nevienam nevar un nevajag liegt, taču jāsaprot, ka iespējamie ieguvumi sev līdzi vienlaikus satur arī pamatīgu risku. Uzņēmējs iegulda un riskē ar saviem līdzekļiem, un sliktākajā gadījumā par zaudējumiem nevar pārmest nevienam citam, kā vien sev pašam. Tāpēc, pirms uzsākt biznesu ar Krievijas partneriem, piedāvāju katram pašam ar sevi noslēgt apņemšanos. Tā nospraudīs skaidru spēles laukumu, lai vēlāk nebūtu jāmeklē vainīgie.
Manas apņemšanās pirms biznesa uzsākšanas ar Krieviju:
- Es apzinos, ka bizness ar Krieviju satur ievērojamus riskus, un, ka es varu ciest zaudējumus Krievijas valsts iespējamas iejaukšanās un politisku motīvu dēļ.
- Esmu informēts, ka Krievija piekopj savu vērtību un uzskatu agresīvu uzspiešanu kaimiņvalstīm bijušās PSRS telpā un politiku, kas ir konfrontējoša Latvijai un Latvijas stratēģiskajiem partneriem, kā rezultātā risks, kas saistīts ar starpvalstu attiecību iespējamu pasliktināšanos, ir augsts.
- Saprotu, ka es un mans bizness var tikt iespaidots no Krievijas varas iestāžu puses, lai ietekmētu Latvijas valdības viedokli par labu Krievijas politiskajām, ārpolitikas, ekonomiskajām vai drošības interesēm.
- Lai neizpelnītos Krievijas ierēdņu nelabvēlību pret manu biznesu vai gūtu papildus priekšrocības, zinu, ka var nākties pēc viņu tieša vai netieša pieprasījuma iesaistīties darbībās, kas vērtējama kā „valsts nozagšana".
- Apzinos, ka biznesa iespēju interesēs var nākties iesaistīties korupcijā, maksājot kukuļus Krievijas robežsargiem, valsts ierēdņiem, policistiem.
- Saprotu, ka Krievijā ir augsts noziedzības līmenis un tiesu sistēmā - augsts korupcijas risks.
- Es apzināti riskēju un esmu gatavs zaudēt savas investīcijas lielākas peļņas dēļ.
Noslēgumā atliek vien piebilst - ja augstāk minētie punkti tomēr šķiet biedējoši vai nesakrīt ar jūsu interesēm - apsveriet savus nākotnes plānus, nepadariet sevi par ķīlniekiem un sava biznesa riska dēļ nelieciet par ķīlnieci kļūt Latvijas valstij!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
