27.augustā Tallink hotel konferenču zālē uzstājās politologs, ekonomists un rakstnieks Nikolajs Starikovs. Tikšanās, uz kuru bija ieradusies arī valsts kontroliere Inguna Sudraba, Aleksandrs Gapoņenko, SC aktīvists Rinalds Buškovs, kā arī žurnālists Andrejs Mamikins un pazīstami krievu žurnālisti, tiešām bija pulcējusi ievērojamu skaitu cilvēku, kuri ar neslēptu interesi klausījās N.Starikova uzrunā un atbildēs uz jautājumiem.
Galvenais, ko Starikovs šajā tikšanās reizē vēstīja, bija jau viņa paša radītā un plaši zināmā teorija par Rietumvalstu vispasaules sazvērestību, kura sākusies jau 20.gadsimta sākumā un turpinās joprojām. Starikovs par šo tēmu pat sarakstījis grāmatu "Galvenais Krievijas ienaidnieks. Viss ļaunums nāk no Rietumiem". Tomēr daudz saistošākas bija citas Starikova izvirzītās idejas, kā piemēram, "Kāpēc ES ir nolemta" un "Kurš finansē visu valstu nacionālistus". Pirmajai no tēmām pievērsīšos nedaudz vēlāk, taču uz jautājumu, kurš ir visu valstu nacionālistu finansētājs, Starikovs atbildēja, ka tās noteikti ir ASV un Lielbritānija, reizēm arī Francija. Jo tieši šīs trīs valstis inspirējušas šī brīža nemierus Tuvajos Austrumos, kas esot izdevīgi šo trīs valstu sliktās finansiālās situācijas uzlabošanai. Līdz ar ko Starikovs secināja, ka Rietumvalstis finansējot nacionālistus visā pasaulē un tādējādi panāk to, ka nekur pasaulē neiestājas miers. Tāpat arī pēc Starikova domām NATO savu eksistenci turpina tikai ekonomisku iemeslu dēļ, jo pēc Varšavas pakta bloka sabrukuma, neesot nekāda morāla pamatojuma kādēļ NATO vispār vajadzētu eksistēt. Par pašu Starikovu kā konspirologu, kurš meklē vispasaules sazvērestības motīvus un aktierus, izteikušies arī virkne Krievijā zināmu cilvēku. Tā, piemēram, viens no Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs par Starikovu izteicies šādi - "Man nav iespēju aizliegt visiem rakstniekiem, dzejniekiem vai vienkārši cilvēkiem dzīvot viņu konspirācijas teorijās. Ja cilvēks vēlas domāt par trešo spēku - CIP, citplanētiešiem vai ko citu, lai viņš tā arī domā".
Starikova vēsturiskā patiesība
Pats Starikovs sevi nereti dēvē arī par vēsturnieku, lai gan, cik zināms, viņš 1992.gadā ieguvis augstāko izglītību ķīmijas rūniecības ekonomista specialitātē. Tomēr tas netraucē Starikovam nākt klajā ar idejām, kas uzskatāmas par reālām vēsturisko faktu falsifikācijām vai vienkāršām konspirācijas teorijām, kuras Starikovs pasniedz kā vēsturiskās reālijas. Starikovs noliedza Baltijas valstu okupācijas faktu pamatojot to tādā veidā, ka ja reiz latvieši uzskata, ka 1920.gada miera līgums ir likumīgs, tad tāds esot arī 1940.gadā parakstītais. Ar ko Starikovs laikam saprot 1940.gada 16.jūnija PSRS ultimātu Latvijai. Tāpat Starikovs uzsvēra, ka ja reiz latvieši turpināšot uzsvērt okupācijas fakta nozīmi, tad arī krievi varot vainot latviešus okupācijā, tiem 1918.gadā okupējot Krieviju - ar to visticamāk saprotot laiku, kad 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks apsargāja Padomju Krievijas valdības vilcienu, kad tā no Petrogradas 1918. gada 10.-11. martā pārcēlās uz Maskavu un turpināja tās apsardzi arī Maskavas kremlī.
Taču vislielākie aplausi un mudinājumi turpināt iesākto lietu sekoja pēc tam, kad Starikovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Mihails Gorbačovs ir tautas un valsts nodevējs un apzināti sagrāvis Padomju Savienību. Maskavā šobrīd grupa juristu un pats Starikovs cenšas atjaunot krimināllietu pret Gorbačovu, kas ierosināta 1991.gadā, bet jau pēc īsa laika izbeigta. Arguments tam, ka Gorbačovs ir valsts nodevējs ir tas, ka viņš ļāvis sabrukt dižākajai valstij, kas jebkad pastāvējusi, un tās sabrukums netiešā veidā nogalējis vairākus miljonus cilvēku un tādēļ viņš atzīstams arī par masu slepkavu. Šīs lietas atjaunošanu jau noraidījusi pirmās instances tiesa, taču sajūsminātajai auditorijai Starikovs solīja iet līdz Strasbūrai, lai Gorbačovs stātos tiesas priekšā un saņemtu taisnīgu sodu.
Formāts A-3, Impressum un Krievijas tīkli
Starikovam līdzīgi lektori un lekcijas tiek solītas regulāri, tās organizējot mediju klubam Format A-3. Šo klubu, savukārt dibinājuši Krievijas valsts televīzijas kanāls "Rossija" un laikraksts Komsomoļskaja Pravda, klubs, pēc pašu tā dibinātāju vārdiem, ir dvīņu brālis Igaunijā pirms pieciem gadiem dibinātajam mediju klubam "Impressum". Klubs "Impressum" bija iekļauts Igaunijas Drošības policijas ziņojumā (KaPo), kā organizācija, kuras mērķis "ir sasniegt lēmumu pieņēmēju zemapziņu un tādējādi viņus ietekmēt izdarīt izvēles un pieņemt lēmumus par labu Krievijai". Interesanti, ka gan "Impressum", gan arī "Format A-3" darbojas vienas un tās pašas personas, turklāt igauņu politologs Juhans Kivireks norāda, ka klubam "Impressum" ir cieša saistība arī ar Aleksandra Djukova vadīto organizāciju "Vēsturiskā atmiņa". "Impressum" valdes locekle Gaļina Sapožņikova ir arī "Format A-3" vadītāja un vienlaikus laikraksta "Komsomoļskaja Pravda" žurnāliste, viņu KaPo ierindojis Igaunijas valstij nelojālo personu sarakstā, kuri ar mediju palīdzību cenšas ietekmēt sabiedrisko domu Igaunijā.
Jāsaka gan, ka mediju klubs "Format A-3" aktīvu darbību izvērš ne tikai Latvijā, daudz aktīvāk tas šobrīd strādā Moldovā un Krimā. Kā atzīst Moldovas politikas pētnieki, tad klubs Moldovā organizē tādas tikšanās, kas tiešā veidā cenšas ietekmēt valsts viedokļu līderus, mudina atteikties no ciešākas sadarbības ar Eiropas Savienību, NATO, kā arī atmest plānus kādu dienu Moldovai atkalapvienoties ar Rumāniju. Klubs arī iniciējis grāmatu izdošanu par Moldovas vēsturi, kurās tiek stāstīts par īpašo moldāvu etnosu, kas it kā daudz atšķiroties no rumāņiem, turklāt esot vairāk slāvisks. "Format A-3" īpaši savu darbību Moldovā izvērš tās autonomajā apgabalā Gagauzijā. Šis apgabals pretendē uz lielāku autonomiju Moldovas sastāvā vai arī uz pilnīgu pašnoteikšanos un šīs iniciatīvas atbalsta arī vairāki Krievijas politiķi un masu mediju, kā piemēram, Modesta Koļerova kādreiz vadītā informācijas aģentūra Regnum.
Jāuzsver, ka vēl 2009.gadā tā brīža Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs teica, ka Krievijai ir jāatbalsta masu saziņas līdzekļi ārvalstīs, kopš šī paziņojuma dažādas Krievija mediju aktivitātes ir vērojamas visās bijušajās PSRS valstīs, ne tikai Baltijā.
Vēlos uzsvērt, ka Krievija savas intereses ārvalstīs, tai skaitā arī ietekmējot sabiedrisko domu, realizē ne tikai ar dažādu nevalstisko organizāciju palīdzību, bet arī ar Krievijas federālo aģentūru un fondu palīdzību. Tādi piemēram ir Rossotrudņičestvo, fonds Russkij Mir, kustība internacionālā Krievija, antifašistu organizāciju apvienība "Pasaule bez nacisma", A.Djukova vadītais centrs "Vēsturiskā atmiņa" un vēsturnieces Natālijas Naročņickas vadītais pētījumu centrs "Vēsturiskā perspektīva". Visiem šiem uzskaitītajiem fondiem un federālajām aģentūrām ir plašs filiāļu un sadarbības partneru tīkls, kas par Krievijas valsts piešķirtajiem līdzekļiem realizē konkrētus projektus. Arī tikšanos ar Nikolaju Starikovu Latvijā rīkoja mediju kluba "Format A-3" sadarbības partneris Latvijā laikraksts "Subbota".
Visu šo organizāciju mērķis primāri ir diskreditēt nacionālas valstis, uzsverot, ka tādas valstis kā Igaunija vai Latvija nespēj pastāvēt, tajās atdzimst nacisms un netiek ievērotas cilvēktiesības. Tomēr daudz bīstamāki ir divi citi mērķi, kā nostalģisku attieksmju veicināšana pret PSRS periodu un daudz ciešāka Latvijas integrācija un sadarbība ar Krieviju, veidojot mītisku tēlu par Krieviju kā pārticības un labturības zemi. Šīs organizācijas veic tā saucamo "izglītojošo darbu" ar auditorijām, kuras vieglāk pakļaujas manipulācijām - jauniešiem un vecāka gada gājuma ļaudīm, kā arī īpašām grupām, kuras var plašāk ietekmēt sabiedrisko domu - viedokļu līderiem, akadēmiskajām aprindām un mediju pārstāvjiem.
Kluba "Format A-3" acīmredzamākais mērķis ir Eiropas Savienības diskreditēšana, šī ir tēma, par kuru runā praktiski visi šī kluba aicinātie eksperti gan tikšanās reizēs Moldovā, gan Krimā, gan arī nupat notikušajā pasākumā Rīgā.