Lai gan atsevišķi Latvijas tranzīta biznesa pārstāvji ir izteikušies, ka krievu dzelzceļa kravu operatora ienākšana Latvijā viņus neuztraucot, situācija nebūt nav tik viennozīmīga.
Es esmu pārliecināts, ka jauna Krievijas izcelsmes kravu operatora ienākšana būtiski ietekmēs Latvijas tirgu. Ņemot vērā, ka jaundibinātā uzņēmuma "Euro Rail Trans" pārstāvji jau ir paziņojuši, ka viņus interesē kravu pārvadājumi visā garumā no Latvijas-Krievijas robežas līdz Latvijas ostām, mēs varam nešaubīties par pakāpenisku Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz Cargo izkonkurēšanu. Katrā ziņā, tas noteikti ir paredzams situācijā, ja krievu uzņēmums saņemtu licenci Latvijā un spētu piedāvāt Krievijas uzņēmumiem pakalpojumu no "noliktavas Krievijā līdz kuģim", bet Krievijas tirgus mūsu uzņēmumiem paliktu slēgts, kāds tas ir šobrīd.
Šajā kontekstā šobrīd ļoti svarīgs ir darbs Eiropas Parlamentā un Padomē pie t.s. dzelzceļa tirgus liberalizācijas likumdošanas paketes izmaiņām, viens no aspektiem kurā ir trešo valstu piekļuve ES dzelzceļa infrastruktūrai. Parlamentam sākotnēji izdevās šajā paketē saglabāt Eiropas Komisijas iestrādāto principu, ka ES licences saņemšanai vismaz 50% no dzelzceļa uzņēmuma kapitāla ir jābūt ES izcelsmes. Diemžēl Eiropas Padomē šis princips no direktīvas projekta tika izņemts.
Tomēr, tā vietā man izdevās panākt Parlamenta atbalstu jauna principa iestrādāšanai vienā no attiecīgajām direktīvām - proti, par t.s. "reciprocity" jeb savstarpīguma principa piemērošanu to ES valstu tirgos, kas robežojas ar trešajām valstīm, un kuros dzelzceļa pārvadājumi notiek pa 1520 mm platuma sliedēm. Mans priekšlikums paredz, ka ES valstu atbildīgajām institūcijām ir tiesības, lemjot par licences izsniegšanu trešo valstu kontrolētiem dzelzceļa operatoriem, ņemt vērā to, vai ES dzelzceļa uzņēmumiem ir tāda paša apjoma piekļuve viņu tirgiem. Un, proti, ja "Krievijas dzelzceļš loģistika" meitasuzņēmums grib pārvadāt kravas Latvijā, LDz Cargo un citiem Latvijas dzelzceļa kravu operatoriem ir jādod iespēju to pašu darīt Krievijas teritorijā. Pretējā gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu liberalizācija Baltijas valstīs, kuru tirgos objektīvu iemeslu (pamatā atšķirīgā sliežu platuma) dēļ Rietumeiropas kompānijas nav ieinteresētas, faktiski nozīmētu tirgus pārņemšanu no Krievijas puses. Savukārt Krievijas "gatavību" liberalizēt savu tirgu parāda kaut vai bezkompromisa nostāju par piekļuves liegšanu gāzesvadiem.
Es ceru, ka tālākajā dzelzceļa reformu paketes izskatīšanas gaitā Eiropas Padomē neviena dalībvalsts to neapstrīdēs. Protams, man pastāv bažas par Krievijas lobija visai lielo ietekmi dažās no dalībvalstīm, piemēram, Latvijā.
Uz "Krievijas dzelzceļš loģistika" meitasuzņēmuma ienākšanu Latvijā ir svarīgi paraudzīties vēl no kāda skatupunkta. Un, proti, atsevišķu Latvijas biznesa aprindu vidū populārs ir arguments par Eiropas TEN-T projektu naudas novirzīšanu Austrumu-Rietumu virziena dzelzceļa līnijas elektrifikācijai un pat ritošā sastāva pielāgošanai elektrificētajai līnijai, pastumjot malā "Rail Baltica" projektu jeb modernu Baltijas valstu dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu. Šāda pieeja esot atbilstošāka Latvijas ekonomiskajām interesēm.
Te nu man jau jāuzsver - ja nu gadījumā piepildās negatīvākais scenārijs un Krievijas kravu operators sāk darboties Latvijā uz nelīdztiesīgiem pamatiem, tad Austrumu-Rietumu virziena attīstīšana modernizēšana par ES nodokļu maksātāju naudu galu galā izrādīsies lieliska dāvana Krievijai. Kādēļ gan neienākt tirgū, kurā pastāv objektīvi labāki konkurences nosacījumi, izmantojot jau sagatavotu infrastruktūru. Esmu jau rakstījis par "Krievijas dzelzceļa līniju" šī gada sākumā demonstrētajiem plāniem Eiropas Parlamentā Briselē - tajā parādījās arī karte ar nosaukumu "Bridging Eurasia - working with the EU through TEN-T". Vienkārši lieliski - izmantojot atvērto ES tirgu un par ES nodokļu maksātāju naudu Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmums varēs veiksmīgi savienot Vladimira Putina iecerēto ES alternatīvu - Eirāzijas savienību!
ES kurss uz dzelzceļa pakalpojumu liberalizāciju neapšaubāmi ir pareizs - konkurence nāk par labu ikvienā tirgū. Taču ES dalībvalstīm ir svarīgi panākt, lai tirgus atvēršana nenostādītu to uzņēmumus nelīdztiesīgā situācijā attiecībā pret trešo valstu kompānijām.