Sallija Benfelde: Dzīve Lielbritānijā un Eiropas Savienībā mainīsies  (21)

Un runa nav tikai par iespējamo mārciņas kritumu un satricinājumiem britu ekonomikā, ja vēlētāji nobalsos par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Procesi, kas nes pārmaiņas un skar Lielbritānijā dzīvojošos un strādājošos citu ES dalībvalstu pilsoņus, neizbēgami turpināsies arī tad, ja briti nolems palikt. Pirmkārt, britu tiesības uz savu skatījumu dod februārī panāktā Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona vienošanās ar Briseli par ES bloka reformām. Otrkārt, britu valdība nevarēs nerēķināties ar gandrīz puses pilsoņu vēlmi aiziet no ES arī tad, ja referendumā "brexit" netiks atbalstīts, jo viens no lielajiem izstāšanās iemesliem vēlētāju prātos un sirdīs ir augošā nepatika pret visiem, kuri nav briti.

Bēgļi, trešo valstu pilsoņi vai ES dalībvalstu pilsoņi, kuri vismaz formāli skaitās rezidenti Lielbritānijā – šīs atšķirības britu acīs pamazām zūd, augot nepatikai pret "svešajiem". Lielbritānijas politika migrācijas jautājumos jau mainās un neizbēgami turpinās mainīties arī tad, ja pārsvaru gūs "palicēji".

Arī centrbēdzes tendences ES, visticamāk, pastiprināsies neatkarīgi no referenduma rezultātiem. Vācijas Bertelsmana fonda veiktā aptauja ES dalībvalstīs gan liecina, ka vairākums šo valstu pilsoņu ir pret to, ka briti aiziet no bloka, bet tajā pašā laikā šis vairākums nav ļoti liels. Papildu aptauja sešās dalībvalstīs, kuru pilno sarakstu Fonds gan nav publiskojis, liecina – uz jautājumu, vai viņu valstij būtu jāizstājas no Eiropas Savienības, vairākums šo valstu pilsoņi atbildējuši noliedzoši, tomēr arī šis vairākums nav liels.

Tā, piemēram, 48% franču respondentu ir par izstāšanos no ES, bet 52% vēlas palikt. Jau tagad, pirms referenduma, vairākkārt bijušas dzirdamas balsis no dažām valstīm, ka varbūt ir vērts padomāt, vai palikt ES blokā. Jebkurā gadījumā, līdzīgi kā Lielbritānijā, daudzi ir atraduši grēkāzi, ko vainot visās nebūšanās – Eiropas Savienību. Tas nav nekas jauns – Latvijā visā tiek vainoti krievu valodā runājošie un arī Eiropas Savienība. Eiropā, acīmredzot, daudzu prātos pie visa vainīgi ir bēgļi un nu jau arī Eiropas Savienība. Vēl jāpiebilst, ka tas ir sava veida ironisks mierinājums – vērot "aizgājēju" un "palicēju" vārdu kaujas Lielbritānijā, jo tās skaidri liecina, ka vidējais pilsoņu un politiķu saprāta un intelekta līmenis brīžos, kad emocijas gūst virsroku, Lielbritānijā un Latvijā īpaši neatšķiras.

Ko referendums nozīmē Lielbritānijā dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem? Vienas atbildes nav, jo tiem, kuri strādā vienkāršākos darbus par minimālo apmaksu, attieksmes pasliktināšanās pret imigrantiem var nopietni sarežģīt dzīvi, it īpaši, ja gadīsies saslimt vai zaudēt darbu. Tos, kuriem ir labs darbs vai savs bizness, pārmaiņas nopietnāk skars, ja "brexit" izdosies, it īpaši, ja bizness jebkādā veidā saistīts ar ES. Nevarētu sacīt, ka latviešu jaunajā diasporā valda bailes, drīzāk tas ir nemiers par to, kas gaidāms. Tiem, kuriem dzīve kļūs daudz skarbāka, nāksies domāt vai nu par pārcelšanos uz citu ES dalībvalsti vai atgriešanos mājās. Tiesa gan, to, ka tā vienkārši oficiāli strādājošus un nodokļus maksājošus cilvēkus no valsts nevarēs izsūtīt, šķiet, cilvēki ir sapratuši. Lielbritānija var mainīt savus likumus, lai daudzos jautājumos vairs nepiemērotos ES nostādnēm, bet nav domājams, ka briti atteiksies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.

Latviete Laima Brencs, "Laima Brencs / Advise & Translation Services" konsultante un vadītāja, kura Lielbritānijā dzīvo jau septiņpadsmito gadu, saka, ka sākumā, vēl pirms britu darba tirgus atvēršanas, "uz mums skatījās kā uz kaut ko eksotisku, interesantu". Attieksme mainījusies, kad pēc darba tirgus atvēršanas salā parādījušies visdažādākie ļaudis, bieži vien – pabalstu mednieki. "Lielākā latviešu daļa kārtīgi strādā, maksā nodokļus un viņus pat nevar pamanīt, bet pietiek ar dažiem, kuri negrasās ievērot tās sabiedrības paradumus, kurā dzīvo, lai rastos priekšstats "visi viņi tādi"", saka Laima. Attieksmes maiņu varot just, nepatika pret migrantiem augot, un arī Laima tagad rezidenta statusu nokārtojusi oficiāli. Viņa gan teic, ka nebaidoties un par atgriešanos Latvijā vai pārcelšanos uz citu valsti referenduma dēļ Laima un viņas ģimene nedomā.

Jebkurā gadījumā briti ir iekustinājuši pārmaiņu procesu, kuru var salīdzināt ar lavīnu. Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska nesen sacītais, ka britu aiziešana no ES var kļūt par Eiropas politiskās civilizācijas beigu sākumu, nav tikai emocionāls notiekošā vērtējums.