Tallinas osta apvieno terminālus, kuru veiksmīgo darbību saista ar Krievijas kompāniju netiešu kontroli, kas ir panākta ar savu treideru jeb naftas produktu eksporta starpnieku palīdzību. “Ruskij Fokuss” norādīja, ka tirgus dalībnieki Tallinas ostas pēc pārkraušanas apjomiem lielāko terminālu “Eurodek” saista ar “LUKoil”. Savukārt otra lielākā un bijušā līdera “Pakterminal” darbību saista ar “Surgutneftjegaz” treidera meitas struktūru “Kinex”. Trešajā vietā ierindojas “E.O.S.”, kuru kontrolējot ASV uzņēmums “El Paso”, kurš atklātībā parādījās kā Krievijas kompānijas “TNK” sabiedrotais nesenās ar Lietuvas naftas pārstrādes koncernu “Mazeikiu Naftu” privatizāciju saistītās publikācijās.
Attiecībā pret pagājušā gada pirmo pusi, Tallinas osta šajā pusgadā palielināja produktu pārkraušanu par 18%, sasniedzot 12 miljonus tonnu. Ventspilī naftas produktu pārkaušana pusgadā samazinājās par aptuveni 10 procentiem – līdz 6,8 miljoniem tonnu. Savukārt jēlnaftas eksports caur Ventspili pusgadā piedzīvoja 33 procentu kritumu – līdz 5,5 miljoniem tonnu.
Krievijas izejvielu īpašnieka / eksportētāja ienākšana VN kapitālā radītu motivāciju šim Krievijas uzņēmumam risināt attiecības ar Krievijas Enerģētikas ministriju, kura apstiprina zemus jēlnaftas transportēšanas grafikus Ventspils virzienā.
Baltijas jūras austrumu krastā jēlnaftas eksports sadalās pa Ventspils, Būtiņģes un Primorskas ostām, līdz kurām ir izbūvēti cauruļvadi. Primorskas ostas eksporta jaudu no pašreizējiem 12 miljoniem tonnu gadā sāks palielināt līdz 18 miljoniem tonnu, bet par “Mazeikiu Nafta” akcionāru kļuvis “JUKOS”, kas Lietuvai nozīmē garantētas 4,8 miljonu tonnu naftas piegādes gadā.
Šādas gaidāmās konkurences saasināšanās gadījumā būtu svarīgs kādas Krievijas kompānijas izdevīgums nosūtīt savas izejvielas / produktus tieši uz VN. Tādejādi Krievijas naftas kompānija samazinātu VN konkurences riskus.
Krievijas kompānijas cenšas atbrīvoties no dārgajiem naftas eksporta starpniekiem, veidojot savus eksporta departamentus. Perspektīvā prognozē rietumu naftas treideru biznesa samazināšanos. Tas nozīmē, ka nākotnē situāciju tirgū vairāk noteiks ar vienu Krievijas kompāniju strādājošā tās tirdzniecības struktūra, kas meklēs eksporta ceļus un slēgs ilgtermiņa naftas piegādes līgumus ar ārvalstu patērētājiem. Turpretī rietumu starpnieki strādā ar vairākām Krievijas naftas kompānijām uzreiz. Krievijas kompānijas treideris tad arī organizētu lielāku apjomu naftas eksportu caur tam pašam uzņēmumam daļēji piederošo terminālu. Enerģētikas informācijas aģentūras EIG dati apliecina, ka šī gada otrajā ceturksnī līderpozīcijas jēlnaftas eksporta starpniecībā Ventspils, Būtiņģes un Primorskas ostās ieņem tirgotāji, kuri strādā ar vienas kompānijas izejvielām. “Routhenhold Holdings” minētajā periodā pārpirka tikai “JUKOS” jēlnaftu kopumā 1,44 miljonu tonnu apjomā. Otrajā vietā ierindojās Rietumu tirdzniecības uzņēmums “Glencore” (720 tūkst.t.). Trešo lielāko naftas apjomu apkalpoja “LUKoil Petroleum” (600,5 tūkst.).
Līdz šim par Baltijas valstu reģionu atklāti interesi izrādījušas trīs kompānijas “LUKoil”, “JUKOS” un “El Paso” kā “TNK” sabiedrotais.
Latvijas valdība pašlaik ir apturējusi VN privatizāciju, bet pats uzņēmums minējis, ka stratēģiskajam partnerim varētu piedāvāt vismaz 25% plus vienu akciju.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka “LUKoil” atteicās no 33% “Mazeikiu Nafta”, jo piedāvājumā neietilpa operatortiesības. Informācija Latvijas presē liecina, ka “LUKoil” pirms Primorskas ostas celtniecības ir interesējies par VN privatizāciju, tomēr Krievijas uzņēmumam nepiedāvāja kontrolpaketi un sarunas nesekmējās. Pēc tam “LUKoil” apliecinājis, ka VN privatizācija uzņēmumu neinteresē. Ņemot vērā, ka 25% VN dotu tiesības īslaicīgi aizkavēt stratēģisku lēmumu izpildi, bet nedotu iespēju ietekmēt tarifu politiku, “LUKoil” uz šādiem noteikumiem, visticamāk, neies.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2004.gadā “LUKoil” pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltiju un pārorientēs tos uz savu terminālu Visockā.
“JUKOS” ienākšana VN kapitālā un kļūšana par “Mazeikiu Nafta” akcionāru ir atšķirīga ar to, kāda akciju daļa paliek valstij un vēlāk ir potenciāli privatizējama, ja uzņēmums vēlas ietekmēt tarifus, kurus Ventspilī arī “JUKOS” vēlētos redzēt mazākus.
Lietuvas valdībai pieder 40,66% “Mazeikiu Nafta”, bet Latvijas valdībai – 38,62 % VN (plus 5%, kuri rezervēti VN lielākajam privātajam akcionāram “Latvijas Naftas Tranzīts” (LNT)). Ja LNT atpirks šos 5%, akcionārs savu daļu no pašreizējiem 47 palielinās līdz 52 procentiem.
Tomēr “JUKOS” iepriekš ir paziņojis, ka ir ieinteresēts savu eksporta maršrutu diversificēšanā, jo pastāv eksportētāju cīņa par piekļuvi cauruļvadam virzienā uz Baltijas jūru. Ņemot vērā, ka tarifus, investīcijas un citus nosacījumus var atrunāt īpašā akcionāru līgumā, varētu domāt par “JUKOS”, kā vienu no potenciālajiem VN privatizētājiem.
Attiecībā uz ASV uzņēmumu “El Paso” /“TNK” pastāv vislielākais pieļāvumu līmenis, jo ar Ventspili “TNK” saista tikai jēlnaftas piegādes aptuveni 11% apjomā no VN kopējā pagājušā gada 22,3 miljonu tonnu eksporta rādītāja.
Lietuvā “El Paso” vēlējās piedalīties “Mazeikiu Nafta” privatizācijā kopā ar “TNK”, kuras īpašnieks ir ASV uzņēmums “Access Industries”. Tomēr tas nav noticis.
Atliek piebilst, ka ne vien Krievijas naftas kompānijas kļūšana par VN akcionāru būtu izdevīga Latvijas pusei, bet arī VN ir interesants piedāvājums – uzņēmumam pieder lielākais rezervuāru parks Baltijas jūras reģionā, virkne meitas un asociēto struktūru (“Latvijas Kuģniecība”, “LatRosTrans”, “Rietumu Cauruļvadu Sistēma”, “Preses Nams”, “Rīgas Līcis VN”). Eksportam no VN nav jāizmanto izmaksas sadārdzinošie ledlaužu pakalpojumi. Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, īpaši svarīgi būs uzņēmuma saņemtie tehnoloģisko un ekoloģisko drošību apstiprinošie sertifikāti.