"Liepājas metalurgs" nav vienkārši viens no Liepājas uzņēmumiem, tas ir lielākais pilsētas uzņēmums gan teritorijas, gan darbaspēka ziņā, un ne tikai. Tas joprojām arī lielākais metalurģiskais uzņēmums Baltijas valstīs.
Turklāt ar slavenu vēsturi ­ veidojies kā drāšu fabrika, padomju laikos pāraudzis par vienu no visas Latvijas flagmaņiem ­ "Sarkano metalurgu", kas apgādāja ar produkciju visu plašo Padomju savienību. Pārmaiņu laikos pārorientācija uz tirgus ekonomiku lielajam uzņēmumam nenācās viegli, bija pat brīdis, kad bija apdraudēta tā pastāvēšana, taču šobrīd tas ir atguvies un darbojas samērā veiksmīgi. Taču cīnīties iznāk ar pavisam citām, kapitālistiskajai pasaulei raksturīgajām problēmām.

Pēc Latvijas valsts iekārtas maiņas "Liepājas metalurgs", kā jau daudzi uzņēmumi, kura ražošanas noiets tik lielā mērā balstījās uz bijušās Padomju savienības tirgu, sāka nīkuļot. Vai nu tiešām tas tolaik nevarēja atrast jaunus tirgus, vai arī veikli zēni bija jau laikus izplānojuši tā pāreju privātās rokās. Bet lieta bija kļuvusi tik nopietna, ka Metalurga strādājošie sāka nesaņemt algas, viņus atlaida no darba, uzņēmumam bija parādi "Latvijas gāzei" un citiem piegādātājiem, tā ka pilsētu pāršalca draudīgas baumas par flagmaņa tuvojošos bankrotu. Taču tad bijušais valsts uzņēmums tika privatizēts, tagad tā kontrolpakete pieder Īrijā reģistrētai firmai "Gesil Limited". Jaunā Metalurga vadība nez kādā veidā panāca vienošanos ar kreditoriem par samaksas grafikiem un uzņēmums atsāka darbu. Lai arī toreiz ne viens vien ar aizdomām skatījās uz atdzimušo uzņēmumu, tika pat runāts, ka tas privatizēts tikai ar mērķi to pārdot konkurentiem citās valstīs, lai viņi varētu vieglāk tik vaļā no nevēlamā objekta, tomēr uzņēmuma lietas pamazām sāka atkal iet uz augšu.

Pēc uzņēmuma vadības apgalvotā, pēc privatizācijas periodā uzņēmumā investēti vairāk nekā 10 miljoni latu. "Liepājas metalurga" apjomīgākais pēc privatizācijas modernizācijas pasākums realizēts 1997. gadā, kad velmēšanas stāva 350 rekonstrukcijā tika investēti 4,8 miljoni latu. Modernizācijas rezultātā ievērojami palielinājās ražošanas diapazons tērauda stiegrām. Ražošanā tika ieviests "SLITTING" process, kas joprojām ir viena no modernākajām velmēšanas tehnoloģijām pasaulē un ievērojami palielina produktivitāti. 1999. gada nogalē tika pabeigts velmēšanas stāva 350 modernizācijas otrais posms ­ metodiskās sildkrāsns rekonstrukcija. Paveikta martena krāšņu tehniskā modernizācija ­ krāsnis tika pielāgotas šķidrā metāla caurpūšanai ar slāpekli caur krāsns klonu. Kā lepojas paši metalurgi: projekts uzskatāms par unikālu, jo līdz šim pasaulē martena krāsnīm šādai tehnoloģijai analoga tehnoloģiskā risinājuma nav.

Tomēr "Liepājas metalurgs" joprojām strādā ar tik aizvēsturisku tehnoloģiju kā martena krāsnis ­ šādu tehnoloģiju neviena attīstīta Rietumu valsts ražošanā vairs nepielieto. Turpmākais galvenais uzdevums ir maksimāli īsā laikā nomainīt martena krāsnis ar elektroloka krāsni. Bet tas prasīs milzu ieguldījumus.

Pamazām uzņēmums sāka atrast arvien jaunus un jaunus tirgus. Visizdevīgākais izrādījās Amerikas un Kanādas tirgus, taču prieki izrādījās īsi. Kopš 1994. gada, kad Metalurgs pakāpeniski pameta Krievijas tirgu, vislielākais produkcijas noiets bija atrasts Dienvidaustrumāzijas valstīs un Amerikas kontinentā. Pēc lepnajām vēstīm par augošo noietu šajās valstīs un labo peļņu, pērn kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa, ka pret mūsu metalurgiem tāpat kā vēl 11 citu valstu tēraudražotājiem ASV ierosināta antidempinga lieta, jo turienes ražotāji uzskatīja, ka šie pārdod produkciju viņu valstī par dempinga cenām. Tā valsts aizstāv savus ražotājus! Lietas izmeklēšana vilkās apmēram gadu, bet jau tā laikā "Liepājas metalurgam" amerikāņu tirgus bija slēgts, jo klienti vairs neriskēja noslēgt līgumus ar antidempinga skandālā iesaistīto uzņēmumu. Kaut arī "Liepājas metalurga" vadība līdz pēdējam cerēja, un arī Latvijas valdība solīja atbalstu, tomēr, šajā vasarā bēdīgās priekšnojautas apstiprinājās ­ "Liepājas metalurgs" tika atzīst par vainīgu dempingošanā un tā produkcijai tika uzlikta antidempinga nodeva. Tā ka uzņēmumam vairs neatmaksājās produkciju realizēt Amerikā, un šis izdevīgais tirgus ir pazaudēts. Tas, protams, ietekmēja uzņēmuma rādītājus, un cerētā peļņa krietni samazinājusies. Kaut arī uzsākti apjomīgi modernizācijas plāni, turpmāk tos no peļņas realizēt nevarēs un būs jāmeklē investors.

Tikmēr "Liepājas metalurgs" nepaguris meklējis citus tirgus un pamazām sācis iekarot Eiropu. Kopš Liepājas SEZ akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" ieguvusi vairākus starptautiskus sertifikātus, tas radījis uzņēmumam reālu iespēju konkurēt Eiropas tirgū". Liepājas uzņēmumam jau ir sertifikāts un tas var droši realizēt produkciju Vācijā, Anglijā, Itālijā, šobrīd tiek strādāts, lai saņemtu sertifikātu Šveicē, Portugālē, Spānijā. Ļoti nozīmīga ir "Liepājas metalurga" uzņemšana Eiropas Dzelzs un metāla ražotāju konfederācijā "Euroffer" pagājušā gada beigās, kur tas ir pirmais Austrumeiropas uzņēmums šajā konfederācijā".

Bet atkal jauni uztraukumi! Prieku par Eiropas tirgus iekarošanu apēno tikko izskanējušie ES ekspertu norādījumi. Laikā, kad panākta "Liepājas metalurga" produkcijas noieta Eiropas tirgū palielināšanās, vēl jo nepatīkamāka ir ziņa, ka ES eksperti gatavojas pieprasīt uzņēmumam samazināt ražošanas apjomus, pārmetot Metalurgam, ka SEZ uzņēmuma statuss ļauj tam saņemt pārāk lielu valsts atbalstu nodokļu atlaižu veidā. Tomēr Liepājas tēvi un Metalurga vadība joprojām cer, ka varēs vienoties ar Eiropas komisāriem un tiks atrasts pozitīvs risinājums. Jāatzīmē, ka "Liepājas metalurga" prezidents Kirovs Lipmans pēdējās pašvaldības vēlēšanās kļuvis arī par Liepājas domes deputātu. Tā ka viņam par uzņēmuma likteni vajadzētu rūpēt dubultīgi. Ne tikai kā uzņēmuma vadītājam, bet arī kā tautas kalpam, jo, ja uzņēmuma vairāk nekā, 2,5 tūkstošus lielo strādājošo skaitu vajadzētu samazināt, tad kur šiem cilvēkiem atrast nodarbošanos?

Pilsētas lielākajā uzņēmumā strādā ne tikai pilsētnieki, bet arī ļaudis no visa reģiona, turklāt ar uzņēmumu saistīto apkalpojošo sfēru darbinieku skaits ir vēl trīsreiz lielāks. Ja ar šo rūpnīcu kaut kas notiktu, tā būtu katastrofa visai Dienvidkurzemei. Tā ka nebūt nav pārspīlēti teikts, ka no "Liepājas metalurga" atkarīga Liepājas un visa reģiona nākotne. Tikai ­ kāda tā būs?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!