Kā jau to varēja sagaidīt, lietā ap “Savādi gan” iespējamo autortiesību pārkāpumu attiecībā pret Vācijas SAT 1 raidījumu “Die Wochenshow” vakar nekādi papildus jaunumi vairs neatklājās un arī jauni komentāri neatskanēja. Loģiskākā šķiet versija, ka šobrīd aizsāksies juristu darbs, lai nokārtotu šo lietu bez skandāla. Tai pat laikā šis gadījums, un arī tam veltītie “Delfi Versiju” lasītāju komentāri ilustrē dažas jau pazīstamas tendences.
Ja viens medijs uzraksta vai parāda par otru kaut ko kritisku, allaž tiek meklētas konkurentu ļaunprātības un pasūtījumi. Šai gadījumā tiek piesaukts gan TV 3 ar “Bez tabu”, gan “Neatkarīgā rīta avīze” un tās raksta autore. Pat neiedziļinoties šajās bezpamata aizdomu varbūtībās, jākonstatē, ka, lai cik tas nepatīkami nebūtu, kas patiesībā šāda publikācija bija citu mediju pienākums, un jau krietni agrāk. Un ne jau tāpēc, ka tad varbūt “Savādi gan” veidotāji vieglāk un lētāk varētu panākt izlīgumu ar vāciešiem. Tik daudz kritizēto mediju savstarpējā kritika pēc definīcijas ir vienīgais līdzeklis, lai veicinātu to objektivitāti un mazinātu angažētību. Šai gadījumā – lai mazinātu draudus, ka šāda precedenta iedvesmots kāds zaglīgs latvju mākslinieks nepalaistu ēterā kādu vēl rupjāku kopiju ar tam sekojošu starptautisku skandālu. Un argumenti par savējo saudzēšanu te neiztur kritiku.

Otrs aspekts ir autortiesību tēma kopumā Latvijā – ar mērenu neticības un protesta noskaņu. Zeļ un plaukst pirātisko kompaktdisku tirdzniecība, un likumsargi maz ko spēj padarīt. Autortiesību aģentūra ir nonākusi atklātā konfliktā ar turpat vai visām radiostacijām un televīzijām Latvijā, kas krietni diskreditē autortiesību neaizskaramības statusu. “Savādi gan” precedents būtu izmantojams, arī lai aktualizētu arī autortiesību sargāšanu kopumā.

Attiecībā uz “Savādi gan” uz pašreizējā minētā fona noskaņojums “piekāst” vāciešus ir diezgan izprotams. No juridiskā viedokļa, ņemot vēra, ka likums nosaka, ka idejas autortiesības neaizsargā, diez vai var inkriminēt visas vakardienas avīžrakstā uzskaitītās tipāžu līdzības. Tomēr raidījuma vizuālais noformējums gan ir objekts, par ko var izteikt pamatotas pretenzijas.

Vēl viens no juridiskā viedokļa interesants jautājums, ir LNT pozīcija par savu, zināmā mērā tomēr garabērnu. Pagaidām televīzija no tā ļoti uzkrītoši norobežojas – sak', Viesturs Dūle ir neatkarīgs producents, viņam par visu jāatbild. Te jau nu drīzāk būtu jārunā par savējo jeb kolēģu neatbalstīšanu, kas tiek pārmests citiem medijiem. Bet ļoti iespējams, ka šī norobežošanās ir tikai izkārtne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!