Otrs aspekts ir autortiesību tēma kopumā Latvijā – ar mērenu neticības un protesta noskaņu. Zeļ un plaukst pirātisko kompaktdisku tirdzniecība, un likumsargi maz ko spēj padarīt. Autortiesību aģentūra ir nonākusi atklātā konfliktā ar turpat vai visām radiostacijām un televīzijām Latvijā, kas krietni diskreditē autortiesību neaizskaramības statusu. “Savādi gan” precedents būtu izmantojams, arī lai aktualizētu arī autortiesību sargāšanu kopumā.
Attiecībā uz “Savādi gan” uz pašreizējā minētā fona noskaņojums “piekāst” vāciešus ir diezgan izprotams. No juridiskā viedokļa, ņemot vēra, ka likums nosaka, ka idejas autortiesības neaizsargā, diez vai var inkriminēt visas vakardienas avīžrakstā uzskaitītās tipāžu līdzības. Tomēr raidījuma vizuālais noformējums gan ir objekts, par ko var izteikt pamatotas pretenzijas.
Vēl viens no juridiskā viedokļa interesants jautājums, ir LNT pozīcija par savu, zināmā mērā tomēr garabērnu. Pagaidām televīzija no tā ļoti uzkrītoši norobežojas – sak', Viesturs Dūle ir neatkarīgs producents, viņam par visu jāatbild. Te jau nu drīzāk būtu jārunā par savējo jeb kolēģu neatbalstīšanu, kas tiek pārmests citiem medijiem. Bet ļoti iespējams, ka šī norobežošanās ir tikai izkārtne.