Šobrīd transporta nozarē vidējais atalgojums gadā ir ap 14,2 tūkstošiem eiro (bruto). VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncernā gada vidējā alga ir ap 12,1 tūkstoti eiro (bruto). Transporta nozare kopumā nodarbina ap 18 000 cilvēku. Aptuveni 12 000 no tiem strādā LDz koncernā.
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība (LDzSA) apvieno darbiniekus, kuri strādā dzelzceļa transporta un satiksmes jomā, kā arī komercsabiedrībās, uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās, kas apkalpo šo jomu vai izmanto tās pakalpojumus. Šobrīd arodbiedrībā apvienojušies vairāk nekā 11 000 biedru.
Tāpat kā citu nozaru arodbiedrības, arī mēs rūpējamies par darbvietu un nodarbinātības līmeņa saglabāšanu savā nozarē, kā arī gādājam, lai strādājošie saņemtu adekvātu atalgojumu. Uzskatu, ka patlaban ir svarīgi sākt diskusiju par situāciju, kurā atrodas mūsu valsts dzelzceļnieki, un, manuprāt, tas ir jādara arī publiski, jo runa ir par nozari, kura uz Latviju atved vērā ņemamus ienākumus un kuras izaugsmes potenciāls tuvākajā laikā nedraud izsīkt.
Domāju, ka katrs pats var aptuveni parēķināt, kāds salīdzinājumā ar citiem lielajiem uzņēmumiem ir LDz sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa devums valsts budžetam. Taču, neskatoties uz acīmredzamo pienesumu gan budžetam, gan valsts ekonomikai kopumā, dzelzceļa darbinieku vidējā atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar kopējo atalgojuma līmenī valstī pamazām krītas. Tiesa, Eiropa un Latvija joprojām atkopjas no finanšu krīzes, citām nozarēm iet labāk, citām sliktāk. Rādītāji kravu pārvadājumu jomā šobrīd vēl ir zem 2012. gada līmeņa, un, protams, arī dzelzceļnieki ir šīs situācijas ķīlnieki.
Tomēr kvalificēti darbinieki ir būtiskākais LDz koncerna aktīvs. Kompetence, ilggadīga pieredze un attieksme pret darbu ir tie faktori, kas ļauj attīstīties uzņēmumam un valsts tranzīta nozarei kopumā, pie viena arī nodrošinot tās ilgtspēju. Taču man ir zināms, ka daži no mūsu Latvijā izaudzinātajiem speciālistiem jau strādā projektos Saūda Arābijā. Un es skaidri zinu, ka es nevēlos redzēt šādas tendences – augsta līmeņa pieprasītu profesionāļu aizplūšanas uz citām valstīm – pieaugumu. Tomēr skarbā patiesība gan ir tāda, ka, stagnējot un ilgstoši esot apstākļos, kad nav iespējams palielināt darbinieku algas, šādi scenāriji atkārtosies vēl un vēl. Domāju, ka visi piekritīs – dzelzceļa joma šajā ziņā Latvijā nebūs unikāla. Taču sekas būs pat ļoti jūtamas – neaizmirsīsim, ka LDz ir būtiska ietekme uz nodarbinātību reģionos, īpaši Latgalē.
Gribu piebilst, ka arodbiedrībai līdz šim ir bijusi ļoti laba sadarbība ar LDz. Mēs nerisinām jautājumus ar klaigāšanu, draudiem vai streikiem, mēs sēžamies pie sarunu galda un diskutējam par reāliem skaitļiem, nepietaupot arī pamatotus pārmetumus, ja tādi ir. Līdz šim mums ir palaimējies – esam uzklausīti un saprasti. Taču ir skaidrs, ka, lai šobrīd celtu dzelzceļa darbinieku algas, ir jābūt papildu finanšu resursiem. Algās un darba nodokļos jau tagad aiziet vairāk nekā 50% no tiem LDz ieņēmumiem, ko pārvadātāji tam maksā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
Pasīvi gaidīt, kamēr pasaules ekonomika lēnām atlabs, un cerēt, ka šādā veidā arī dzelzceļnieku atalgojuma līkne kaut kad sāks kāpt augšup, nebūs labākais risinājums. Ir konkrētas, visai elementāras lietas, kas šajā gadījumā būtu jāizdara.
LDz pamatā gūst ieņēmumus no samaksas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Kravu pārvadājumi (tostarp arī starptautiskie) dod 64,8% no šiem kopējiem ieņēmumiem. Dzelzceļš šajā gadījumā ir pielīdzināms industriālam naudas sūknim, kas Latvijā iepludina ārvalstu naudu. Ir atbalstāmi uzņēmuma līdzšinējie centieni samazināt izmaksas, optimizējot iekšējos procesus, tomēr situācijā, kurā dažādu ārēju faktoru ietekmē samazinās kravu pārvadājumu apjomi, ir atbalstāma dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšana, lai noturētu atalgojuma līmeni.
Pēcāk nepieciešams arī investēt dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā un modernizēšanā, kā rezultātā tiksim pie labākām papildu kravām, būs ilgtspējība un resurss atalgojuma celšanai. Esmu drošs, ka LDz spēs prasmīgi investēt naudu infrastruktūrā, jo līdzšinējie uzņēmuma efektivitātes rādītāji infrastruktūras apsaimniekošanā ir labākie Baltijā un vieni no labākajiem Eiropā. Ārzemēs ciena Latvijas dzelzceļniekus, un, ticiet man, šī cieņa bija jānopelna. Esam tikuši līdz pašreizējam līmenim ar salīdzinoši veca gadagājuma tehniku, kuru ekspluatējam kopš deviņdesmitajiem gadiem. Tā mūs nav pievīlusi vien tamdēļ, ka to apkalpo augsti kvalificēts personāls, kuram šobrīd nepieciešams mūsu atbalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
