Viena no vispamanāmākajām globalizācijas tendencēm augstākajā izglītībā mūsdienās ir studentu mobilitāte. UNESCO apgalvo, ka 2009. gadā ārpus savas dzimtās valsts studēja 2.5 miljoni studentu, un paredzams, ka šis skaitlis pieaugs līdz 7 miljoniem. Lielākās studentu plūsmas ir Āzijas studenti, kas dodas mācīties uz Rietumvalstīm, otra lielākā plūsma ir Eiropas izglītības telpā, ko pieejamāku ir padarījušas viegli sasniedzamās stipendiju shēmas, piemēram, Erasmus.
Sastopoties ar pieprasījumu un reaģējot uz demogrāfiskās situācijas izmaiņām un sarūkošo jauniešu skaitu, daudzas valstis, kurās valsts valoda nav plaši izplatītā angļu, vācu vai franču, ārvalstu studentu piesaistīšanai ir ieviesušas studiju programmas angļu valodā. Nīderlande uzskatāma par vienu no progresīvākajām valstīm angļu valodas lietošanā studijās, bet arī, piemēram, Igaunija mērķtiecīgi strādā šajā virzienā, un tur ir jau vairāk nekā 100 studiju programmas, kuras pilnībā tiek mācītas angļu valodā. Šajās valstīs ir arī prasība rakstīt doktora promocijas darbu angļu valodā. Tādējādi konkurence izglītības telpā ar citu valstu augstskolām arī par mūsu studentiem pieaug.
Migrācija studiju nolūkos arī Latvijas jauniešu vidū kļūst arvien izplatītāka, un to motivē divi galvenie faktori. Pirmkārt, virzība uz vienotu Eiropas izglītības telpu un brīva ES pilsoņu kustība ir padarījuši studijas ārvalstīs Latvijas jauniešiem vieglāk pieejamas, turklāt vienkāršāka ir diplomu atzīšana, nav nepieciešamas vīzas u.tml. Otrkārt, studentiem ir plaši pieejama informācija par universitāšu reitingiem, studiju kvalitāti un studiju izmaksām. Tie, iespējams, rēķina, ka, lai arī studiju izmaksas ārvalstīs ir augstākas, iegūtā izglītība ir kvalitatīvāka un value-for-money ir augstāka. Papildu tam, ņemot vērā lielo emigrējušo skaitu, vienkāršāk organizējami arī dzīvošanas apstākļi, students vairs neaizbrauc viens pats svešā vidē, bet apkārt ir savas tautības cilvēki, iespējams – ģimene.
Latvijā nav statistikas par migrāciju studiju nolūkā. Netieši uz pieaugošu intensitāti norāda starptautisko valodas sertifikātu pieprasījums. Piemēram, cilvēku skaits, kas Rīgā kārto IELTS (International English Language Testing System) eksāmenu, ir pieaudzis pēdējos gados un šobrīd pārsniedz vietējo kapacitāti – 2008./2009. akadēmiskajā gadā šo testu kātoja 834 cilvēki, bet 2009./2010. un 2010./2011. gadā – jau 1600 katrā no tiem, kas ir maksimālā organizētāju kapacitāte (Baltic Council). IELTS testu parasti pieprasa Lielbritānijas (arī Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas) augstskolas, un pārsvarā to kārto tie, kas vēlas studēt ārvalstīs (stājoties darbā IELTS sertifikāts tiek prasīts retāk).
Novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc TOEFL (Test of English as a Foreign Language) sertifikāta arīdzan ir pieaudzis, to apstiprina arī daudzie mācību centri Latvijā, kur iespējams kārtot šo eksāmenu. Latvijas Universitātē ir pieaudzis pieprasījums pēc diploma pielikuma angļu valodā (reference). Piesakoties darbā, diploma pielikums parasti netiek prasīts (bet nav izslēgts), tātad arī šis fakts norāda uz absolventu gatavību un vēlmi studijas turpināt ārvalstīs. Visumā šie dati, protams, neļauj aprēķināt reālo cilvēku skaitu, kas aizbrauc mācīties uz citām valstīm, bet diezgan viennozīmīgi parāda tendenci par interesi un vēlmi.
Līdz šim Latvijas izglītības politika nekādi nav reaģējusi uz aprakstītajām globalizācijas tendencēm un turpina paļauties gandrīz tikai uz lokālo studiju pieprasījumu. 2009./2010. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 1715 ārvalstu studenti, kas ir 1.5% no kopējā studentu skaita. No tiem 816 studentiem bija Krievijas, Ukrainas un Lietuvas valstu pases. Nepārprotami, ka lielākā šo studentu daļa ir Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo Latvijā un kas vidējo izglītību ieguvuši Latvijā. Termins "ārvalstu students" šajā situācijā ir nepiemērots. 2009./2010. gadā Latvijā studēja ap 400 Erasmus programmas studentu.
Protams, tie ir "īsti" ārvalstu studenti, tomēr Latvijā tie ieradušies apmaiņas programmas ietvaros uz vienu semestri un, tam beidzoties, atgriezīsies savā augstskolā. Tādējādi reālais de facto ārvalstu studentu skaits Latvijā ir daudz zemāks nekā statistiski uzskaitīto. Acīmredzot iemesli jāmeklē gan izglītības sistēmas likumdošanas un administratīvajā uzbūvē, gan augstskolu finansēšanas kārtībā.