Es neesmu Latvijas ekonomikas ministra, ne arī tagadējās ekonomikas politikas apjūsmotājs. Bet nekādi nevaru dalīties kopējā eiforijā par Kampara publisko izģērbšanu. Kas notiek? Vai ministra darba analīze? Vai šīs valdības ekonomikas politikas rezultātu vērtēšana? Ne, nekas tāds pēc būtības nenotiek, ir tikai izrēķināšanās pēc "deguna formas". Tas ir pretīgi un zemiski. Zinot, ka pasaulē nejaušību maz, uzdosim sev jautājumu: kas īsti notiek, kāpēc nemitīgi skan kampargeitistu koris?

Spriežot pēc tā, ka "Vienotības" kolēģi kaut kā aizdomīgi distancējas, varbūt ir lēmums upurēt kādu "neveiksmīgu" ministru? Jo tauta "nespēj novērtēt" valdības makroekonomiskos sasniegumus, par kuriem mūsu ministrus slavē Eiropā (un viņi - paši sevi). Tautai grūti "spēt novērtēt" panākumus, jo tā iegriežas benzīntankā, veikalā un, nedod Dievs, ieskatās sava dzīvokļa rēķinos. Cilvēki izdara secinājumus, un sabiedriskās domas pētījums apstiprina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju jūt savas personīgās finanšu situācijas pasliktināšanos. Preču cenas veikalos neļauj tautai noticēt, ka inflācija ir tikai ap 4,7% gadā, ja ikdienas pārtika kļuvusi par 20 % dārgākā.

Tomēr vēl vairāk notiekošais izskatās pēc sabiedrības uzmanības novēršanas no kaut kā būtiska.   

Ir procesi, kas notiek tagad un kuros ir pietiekami daudz dīvainību. 

Ir procesi, kuros un ap kuriem loģikas trūkums un melu plūdi konkurē tikai ar to slepenību. Tie ir valsts īpašumu izpārdošanas procesi, kas attīstās, kamēr mēs formulējam savu attieksmi par to, kāpēc ekonomikas ministra firma ieguva kredītu bankā.

(1) Valsts izpārdošana par sviestmaizes cenām.

Katrs saprot, ka mūsu ekonomikas situācija nav spīdoša un pašreiz aktīvu cenas ir ļoti zemas. Bet esošie novērtējumi iedzen šokā. Atgādinu, ka piemēram visi "Latvijas mežu" aktīvi ir novērtēti 945 miljonu latu apmērā, kaut eksperti saka, ka tikai uzņēmumam piederošo zemju un koku vērtība ir ap 9-10 miljardiem. Eiropas mērogā stratēģisks resurss - par sviestmaizi! Teiksiet, ka neviens neplāno to pārdot? Tad kāpēc ik pēc pāris dienām ziņās ārvalstu banku eksperti, bet tagad arī vietējie, ierosina pārskatīt neprivatizējamo objektu sarakstu? Kāpēc par to pašu atklāti runā starptautiskie aizdevēji? Līdz šim viņiem ātri izdevās pārliecināt Latvijas valdību vai nu kaut ko darīt - vai kaut ko nedarīt.


(2) Juridiskās manipulācijas.

Vienu no "Latvenergo" sastāvdaļām jau var privatizēt. Jo uzņēmuma apakšstruktūra a/s "Augstspriegumu tīkli" vairs nav "Latvenergo" grupas sastāvdaļa. Skaidrojums ideāls: to "pieprasīja Eiropa", mēs  bijām spiesti tā lemt. Tikai netiek pateikts, ka tas nozīmē: liela daļa no "Latvenergo" ir izkļuvusi no Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma jurisdikcijas ("šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt") un pārgāja citā ("lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets"). Tātad - pēc referenduma bija "nedrīkst atsavināt", bet tagad  " lēmumu pieņem Ministru kabinets". Secinājumus  izdariet paši.

(3) Meli un sabiedrības dezinformācija.

Pirmos plāno privatizēt telekomunikācijas infrastruktūras uzņēmumus. Arguments: privātais saimnieks ir labāks par valsti. Vai patiesi? Kas notiek faktiski: par privatizāciju nosauc plānoto Latvijas valsts daļu pārdošanu citu valstu valdībai. "Telia Sonera" ir valstisks uzņēmums, nevis privāts. Zviedrijas valstij tajā pieder 37,3%, Somijas valstij - 13,7%, kopā 51%. Visi pārējie, pamata dažādi fondi, ir mazie akcionāri. Kāpēc Latvijas lēmumu  pieņēmējiem tuvākas ir Zviedrijas valsts intereses, nevis Latvijas? Domājiet paši. Varbūt šādus jautājumus ir jāuzdod Ekonomikas ministrijai?

Tiek apgalvots, ka mūsu valsts uzņēmumi ir ļoti neefektīvi pārvaldīti, tāpēc tie jāpārdod. Bet tas arī neatbilst faktiem. Situācija ir pavisam atšķirīga. Piemēram, Latvijas mobilais telefons ir rentablākais nozares uzņēmums Eiropā. Turklāt pārsniedzot rentabilitātē visus savus konkurentus - gan privātos, gan valsts uzņēmumus Eiropā - vidēji par 20%!

Salīdzinājumam:  2009. gadā LMT  rentabilitāte (EBITDA) ir 41%, TeliaSonera (kurai to gatavojas pārdot) - 34%. LMT plāno pārdod ka pirmo valsts uzņēmumu, kaut tam nav nekāda loģiska ekonomiska pamata. Toties ir premjera un "TeliaSonera" sarakste, kas ir klasificēta ka slepena. Kāpēc slepenība un melu kalni? Ko cenšas noslēpt no sabiedrības?

Ātri un par neadekvāti zemo cenu nodod pelnošu Latvijas valsts telekomunikāciju infrastruktūras uzņēmumu kaimiņvalstu uzņēmuma (ar krietni mazāku rentabilitāti) kontrolē - tāds ir valdības "privatizācijas" plāns? Jā, zviedri rūpējas par saviem pensionāriem - ir loģiski iegādāties labi pelnošos infrastruktūras uzņēmumus, jo tie stabili nesīs peļņu ilgtermiņā. Bet kāpēc Latvijas jaunprivatizatoriem nav šādu argumentu? Ar ko mūsu pensionāri ir sliktāki par Zviedrijas pensionāriem? Vēl jo vairāk tas ir dīvaini tāpēc, ka finanšu ministrs Andris Vilks apgalvo: valsts uzņēmumu pārdošana "nav pasākums, kas var palīdzēt budžeta konsolidācijai". Viņš domā, ka "šo naudu varētu investēt kaut kādās jomās"!

Kāpēc Latvijai ir izdevīgi zelta olas nesošo vistu ātri un pa lēto pārdot Zviedrijas valstij, lai vēlāk sāktu domāt, kur investēt?  Protams, valsts uzņēmumi ir dažādi, tāpēc vajadzīga rūpīga analīze, vai visiem tiem ir vajadzīgs šāds īpašuma statuss. Tomēr nav reālu argumentu, lai infrastruktūras uzņēmumus, kas ir efektīvi pārvaldīti un kas nes valstij reālu labumu, ātri un lēti  pārdotu kaimiņvalstu valdībām. Jo tas ir ne tikai pretrunā ar ekonomisko loģiku - tas nozīmē vēl vairāk novājināt Latvijas ekonomiku, kas patlaban atrodas ne īpaši labā stāvokli. Katrs pienesums budžetā ir svarīgs, turklāt ne tikai šogad. Cik ilgi vēl var nepārtraukti griezt nost no tā, kas ir svarīgs Latvijas nākotnei - no kultūras, izglītības, zinātnes un veselības?

  

Kas pārtrauks Latvijas izpārdošanu? Varbūt ir vērts uzdot šādus jautājumus, nevis cik - 165 vai 166 latu mēnesi -Arta Kampara uzņēmums maksā saviem darbiniekiem?