1. Nav pieņemts skaļi teikt, ka bankas ņem milzu komisijas par vāju rezultātu.
Nozares speciālistiem fakti jau sen ir zināmi. 2016. gadā vien samaksājām 40 miljonus EUR par 2. pensiju līmeņa apkalpošanu. Latvijā maksājam augstākās komisiju likmes attīstītajās valstīs. Pie pašreizējām likmēm vidējais 25-gadnieks līdz pensijai komisijās samaksās desmitiem tūkstošus eiro.
Tajā pašā laikā vidējais sistēmas ienesīgums kopš 2003. gada bijis pat zem inflācijas līmeņa. Tas ir nožēlojami. It īpaši tādēļ, ka 2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs. Demogrāfijas tendences Latvijā skaidri parāda, ka ar 1. pensiju līmeni kvalitatīvas vecumdienas nevarēsim nodrošināt.
2. Nav pieņemts atklāt, ka banku starpā praktiski nav konkurences.
Banku pārstāvji stāsta, ka 2. pensiju līmeņa tirgū valdot konkurence. Tie apgalvo, ka klienti salīdzinot ieguldījumu plānu ienesīgumu un kvalitāti, un veicot izglītotu izvēli.
Tās ir klajas muļķības. Konkurence praksē nedarbojas. Paskatoties lielo banku tirgus daļu privātpersonu apkalpošanā vispār un šo banku tirgus daļu 2. pensiju līmeņa sistēmā, redzams, ka proporcijas ir gandrīz vienādas. Jo lielāka banka, jo vairāk pensiju klientu. Ar rezultātiem vai ieguldījumu plāna kvalitāti saistība ir minimāla.
Tas skaidrojams vienkārši. Pārdošana notiek pēc shēmas – gandrīz katram klientam, kurš ienāk filiālē, iegrūst parakstīšanai pieteikumu par 2. pensiju līmeni. Gandrīz katram, kurš ienāk internetbankā, parādīt lielu, mulsinošu piedāvājumu "apstiprināt" dalību bankas 2. pensiju līmenī.
3. Nav pieņemts norādīt, ka klientiem tiek aizmālētas acis.
Daļa klientu, visticamāk, vispār nesaprot, par ko parakstās. Tie, kuri saprot, tiek apvārdoti ar apšaubāmiem pārdošanas paņēmieniem.
Piemēram, tirgus lielākais dalībnieks "Swedbank" klientiem stāsta, ka ieguldījumu plāns "Dinamika" ir atzīts par labāko Centrālajā un Austrumeiropā. Kaut kādu industrijas balvu plāns tiešām saņēmis, bet jautājums – pēc kādiem kritērijiem? Plāns "Dinamika", kaut lielākais tirgū, ir uzrādījis zemāko 10 gadu ienesīgumu starp visiem 2. pensiju līmeņa plāniem (vidēji 2,4 % gadā, 05. 06. 2017. dati). Tikmēr pārvaldīšanas izmaksas no dalībniekiem tiek ņemtas prāvas (2016. gadā tie bijuši 1,71 % no aktīviem).
Ja plāns ar šādu rezultātu dominē tirgū, tad kāda runa var būt par kvalitatīvu konkurenci?
4. Nav pieņemts traucēt ērto dzīvi.
Kad Latvijā finanšu cilvēki savācas publiskā diskusijā, pieņemts runāt pieklājīgi un vispārinājumos. Ir aktīva konkurence; protams, šur tur viedokļi atšķiras, bet mēs visi strādājam klientu labā.
Neērti jautājumi par augstām komisijām vai vājiem rezultātiem tiek apieti vai arī aprakti klientam nesaprotamu finanšu argumentu lavīnā.
Savā starpā mazākie tirgus spēlētāji sūdzas par lielo banku netīrajiem pārdošanas paņēmieniem. Piemēram, ar uzmācīgajiem baneriem internetbankās dažas lielās bankas pārējiem pārvaldītājiem ik gadu atņem tūkstošiem klientu.
Tomēr publiski sūdzēties neviens neuzdrīkstas. Ja atklāsi, kā citi barojas – vai tik tas netraucēs baroties tev pašam? Katram ir savi mazie grēciņi, uz kuriem varētu aizrādīt. Agresīvas pārdošanas taktikas (ja gribi saprātīgu hipotekāro kredītu, nāc pie mums 2. pensiju līmenī!). Maldinošas reklāmas. Ieguldījumi dārgos, pašu pārvaldītos fondos.
Ja neaizrādīsi citam, cits neaizrādīs tev.
No šīs sistēmas ieguvēji ir baņķieri un ārzemju banku akcionāri, nevis Latvijas strādājošie.
Mēs neklusēsim.
INDEXO filosofija ir citāda:
- Atklāti runāsim par sistēmas nejēdzībām.
- Neļausim nevienam maldināt klientus.
- Cīnīsimies par zemām izmaksām, caurspīdību un godīgumu.
- Nebaidīsimies no kritikas paši. Neslēpsimies aiz ērtām korporatīvām atrunām. Atbildēsim arī uz neērtiem jautājumiem.
Jā, INDEXO ir bizness.
Mēs esam pārliecināti, ka ar zemām komisijām, gudru ieguldīšanas politiku un godīgu attieksmi pret klientu Latvijā var labi nopelnīt.
Vairāk kā 30 uzņēmēji apvienojušies Latvijā vēl neredzētā sadarbības modelī, lai sakārtotu šo Latvijas finanšu vides stūrīti. Katrs investors publiski stāv par INDEXO vīziju. Katram pieder vien daži procenti uzņēmuma. Šis nevienam nebūs ātrs ceļš uz bagātību. Pie Latvijas tirgus apjoma tas vienkārši nav iespējams.
Latvijā uz visu pieņemts skatīties ciniski. Zinu, ka daļa cilvēku tā uztvers arī mūs. Bet pārāk liels cinisms ir inde sabiedrības veselībai. Es nevaru pateikt, kas ir sirdī citiem, bet zinu, kas motivē mani. Neviens Latvijas finanšu vidi mūsu vietā nesakārtos. Tas jādara mums pašiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
