Ir labi zināms, ka visbiežāk Latvijā un Rietumu valstīs cilvēki slimo un
mirst no sirds asinsvadu saslimšanām, un Latvijā, līdzīgi kā citur, šīs
slimības profilaksei un ārstēšanai tērē proporcionāli lielus finanšu
līdzekļus, it sevišķi invazīvajai kardioloģijai un kardioķirurģijai.
Invazīvie kardiologi ir ārsti, kuri bez ķirurģiskas iejaukšanās un ar
dažādu ierīču palīdzību spēj ārstēt dažādas sirds saslimšanas,
kardioķirurgi veic sarežģītas sirds operācijas. Nenoliedzami ļoti
nepieciešams un atbildīgs darbs.
Cik maksā?
2007.gadā Latvijā tika izdarītas 8255 invazīvas kardioloģiskās
procedūras, un par to valsts samaksāja 17,9 miljonus latu slimnīcām,
tātad Ls 2177 par katru procedūru (tajā ieskaitot medikamentus,
aparatūras lietošanu, ārstu un māsu darbu). Par sarežģītākām no šīm
procedūrām, kur pacientam tiek atvērts asinsvads un ievadīts stents
(caurulīte) ar medikamentiem, valsts maksā Ls 3873 (ja procedūra
bijusi plānveida) vai Ls 4119 (ja procedūra veikta neatliekamā kārtā).
Stradiņa slimnīcai, kurā tika izdarītas gandrīz 5000 šīs procedūras,
valsts samaksāja vidēji Ls 2638 par katru, iespējams, paaugstinātas
pacientu sarežģītības dēļ. Kanādā vidējā apmaksa par līdzīgām procedūrām kopā ar atrašanos slimnīcā ir Ls 3339, Francijā - Ls 3458, bet ASV no Ls 4528 līdz Ls 6069.
Tātad Stradiņa slimnīcā ir par 26% lētāk nekā Kanādā, taču zinām, ka
Latvijā gultas diena maksā ap Ls 30-36, bet Kanādā Ls 300-600, tātad
Latvijā vismaz 10 reižu mazāk.
Pēc Valsts kontroles datiem, Latvijā vidējā ārsta alga, strādājot vairākās darbavietās, ir Ls 1361, bet Kanādā Ls 5400, tātad gandrīz četras reizes mazāk.
Tātad, lai gan Latvijā valsts par atrašanos slimnīcā maksā par 1000%
mazāk un ārstu vidējās algas ir par 400% mazākas nekā Kanādā, maksa
par invazīvās kardioloģijas procedūrām un par atrašanos slimnīcā pēc šīs
procedūras ir tikai par 26% mazāka. Kāpēc?
Varbūt instrumenti un ierīces, ko lieto invazīvie kardiologi Latvijā, ir
dārgākas nekā citur?
Par stentiem (caurulītes, ko ievada sirds asinsvados pēc tam, kad sirds
asinsvads ir atvērts) atkarībā, vai tie ir pārklāti ar medikamentiem,
vai nē, valsts vai apdrošināšanas kompānija ASV apmaksā Ls 800-1600, Latvijā Ls 420-1240, bet Anglijā būtiski lētāk - tikai Ls 131-529.
Kanādā par stentiem, kas pārklāti ar medikamentiem, maksā vidēji Ls 1093. Zinot, ka Latvijā invazīvie kardiologi veic 3589 šīs procedūras uz vienu miljonu iedzīvotāju, bet Anglija tikai 1169, būtu jārīkojas un jāpanāk, lai stentu cenas Latvijā ir līdzīgas vai mazākas par Anglijas cenām.
Ieviešot Anglijas stentu cenas Latvijā, būtu iespējams ietaupīt no 1,5
līdz 3,5 miljoniem latu, un par šo ietaupīto naudu palielināt samaksu
par maz apmaksātām diagnozēm slimnīcām, vai samazināt līdzapmaksu
kompensējamiem medikamentiem tiem pacientiem, kas to nevar atļauties,
nenonākot pilnīgā nabadzībā.
Pēc datu izpētes ir skaidrs, ka vidējā maksa arī par pašām procedūrām
(ieskaitot izlietotos instrumentus un ierīces, taču bez pārējiem
slimnīcas izdevumiem) Latvijā ir nepamatoti augsta. Anglijā par šīm
procedūrām vidēji slimnīcai samaksā Ls 1940, Francijā - Ls 908, ASV - Ls 2394, bet Latvijā maksa svārstās no Ls 1700 līdz Ls 3313.
Ar sirds asinsvadu ķirurģiju ir līdzīgi, par sirds asinsvadu nomaiņas
operāciju ASV vidēji samaksā Ls 11 060, Kanādā - Ls 5550, bet Latvijā
vidēji par katru sirds operāciju Ls 6128 (bet bērniem tikai Ls 1795),
taču atkal jāatceras, ka Latvijā pati atrašanās slimnīcā ir 10 un
vairāk reižu lētāka nekā citur Eiropā vai Ziemeļamerikā.
Kam maksā maz?
Pretēji invazīvajai kardioloģijai un kardioķiruģijai maksa par daudziem
citiem medicīniskiem pakalpojumiem Latvijā ir nesalīdzināmi zemāka nekā Eiropā un Ziemeļamerikā un tā pilnīgi noteikti būtu jāpalielina.
Piemēram, par krūts noņemšanu sievietei ar krūts vēzi un atrašanos slimnīcā 10 dienas, valsts slimnīcai samaksā Ls 1220, par asiņojošas kuņģa čūlas operāciju un slimnīcas izdevumiem - Ls 1060, par asinsvadu operācijām vidēji - Ls 1254, par operācijām krūškurvī - Ls 1228, aknu un žults ceļu operācijām - Ls 1196 un neiroķirurģiskām operācijām - Ls 3954. Šī samaksa ietver atrašanos slimnīcā, elektrību, ēšanu, aparatūras un medikamentu lietošanu, ārstu, māsu, sanitāru un citu darbinieku algas.
Vēl nesalīdzināmi mazāk tiek maksāts par neķirurģiskiem pacientiem, kuri atrodas slimnīcā. Par pacienti ar krūts vēzi, kurai veic ķīmijterapiju,
samaksā Ls 186, par cukura diabēta slimnieka ārstēšanu - Ls 338, bet par jaundzimuša bērna ārstēšanu reanimācijas nodaļā septiņas dienas - Ls 1139.
Domāju, ka šāda veida pakalpojumu maksa, kur vienai ārstu grupai viņu
darbs tiek atalgots līdzīgi vai pat vairāk nekā dažās Rietumeiropas vai
Ziemeļamerikas slimnīcās, bet pārējiem tiek maksāts nepieļaujami maz,
izjauc veselīgu konkurenci, koleģialitāti un rezultātā radīs situāciju,
kad jaunie ārsti izvairīsies apgūt specialitātes, kur darbs, lai gan
tikpat smags, atbildīgs un sarežģīts, taču Latvijā pretēji invazīvajai
kardioloģijai un kardioķirurģijai netiek pienācīgi atalgots. Šāda
situācija Latvijā draud iznīcināt lielāko daļu neķirurģiskās un arī
daudzas ķiruģiskās specialitātes, un tam būtu nekavējoties jāmainās.
Ieteikumi
1. Būtu jāsazinās ar Anglijas Nacionālo veselības servisu (NVS) un
jāuzzina, ar kurām stentu kompānijām un kā NVS ir panācis trīsreiz
lētāku stentu cenu nekā Latvijā. Tas nebūs iespējams, ja tiks
pieņemts Veselības ministrijas ieteikums, ka centralizētos
medikamentu un instrumentu iepirkumus vairs neveiks Valsts obligātās
veselības apdrošināšanas aģentūra, bet katra slimnīca atsevišķi.
Rezultāts būs iepirkuma apjoma krišanās un cenu palielinājums, jo
sevišķi grūti varētu būt mazākām slimnīcām, kam par visu būs jāmaksā
vairāk.
2. Invazīvo kardioloģisko procedūru samaksa jāpielīdzina Francijas
līmenim, tas ir, vidēji Ls 908 par vienu procedūru, ietaupītos līdzekļus
pārdalot neķirurģiskām diagnozēm un ķirurģiskām procedūrām, kuru samaksa ir zema, bez tā daudzām no neķirurģiskām specialitātēm Latvijā draud "izmiršana".
3. Līdzīgi kā citās valstīs, ja pacients atrodas universitātes slimnīcā
(kas gandrīz vienmēr nozīmē to, ka pacienta slimība ir sarežģītāka un
grūtāk ārstējama), samaksa par diagnozēm un gultas dienu jāpalielina
no 10 līdz 20%.
P.S. Šī raksta tapšanā neesmu saņēmis ne finansiālu, ne cita veida
materiālo atbalstu. Pateicos Veselības obligātās apdrošināšanas valsts
aģentūrai par sniegto informāciju.