Pārcilājot savus “kraukļa krājumus”, uzdūros šī raksta uzmetumam, kas bija rakstīts šā gada martā, taču nu jau piemirstu iemeslu dēļ palicis nepabeigts un nepublicēts. Uzskatot, ka tēma joprojām ir aktuāla un nezaudēs aktualitāti vēl pāris gadus, uzdrīkstos to piedāvāt jūsu uzmanībai šodien.
Paliela jezga dažos masu saziņas līdzekļos šopavasar izcēlās par adkilleriem – programmām, kas interneta portālu apmeklētājiem bloķēt reklāmas. Visai asā tonī ieturētā “Delfi” atklātā vēstule, kas interneta reklāmas bloķēšanas programmu lietošanu nodēvēja par “neētisku un destruktīvu” (nākamajā dienā šai vēstulei pievienojās arī vairāki citi portāli un ar interneta reklāmu saistītas organizācijas) pāris dienu laikā avīzēs apauga ar gluži fantastiskām detaļām – adkilleri esot jauns izgudrojums, kas izraisījis nopietnu satraukumu portālu vadītājos; bezmaksas interneta mediju pastāvēšana esot apdraudēta – un tā tālāk līdzīgā garā. Taču, ja atsijā nezinātnisko fantastiku un atlikušos faktus izsver ar vēsu prātu, no visa šī stāsta vētra ūdensglāzē vien paliek. Pirmkārt, adkilleri nav jauns izgudrojums. Šo programmu komerciālas versijas pastāv jau vismaz gadus četrus, bet nekomerciālas – vēl senāk.

Otrkārt, reklāmu bloķēšanas programmatūru izstrādā ne tikai “interneta amatieri”, kā apgalvots jau minētajā atklātajā vēstulē. Pietiks pieminēt, ka vienu no pazīstamākajām komerciālajām programmām – “WebWasher” – izstrādā “Siemens” meitas uzņēmums. Treškārt, adkilleru izplatība nebūt nav sasniegusi milzu apmērus. Saliekot kopā dažādus gan programmatūras izstrādātāju, gan reklāmas aģentūru vērtējumus, visticamāk šķiet, ka visā pasaulē kopumā adkillerus lieto kādi seši septiņi miljoni cilvēku jebšu aptuveni divi procenti visu interneta lietotāju. Latvijā to īpatsvars nepārprotami ir vēl mazāks. Paredzu, ka adkilleru izplatība diez vai kādreiz arī pārsniegs desmit procentus interneta lietotāju. Iemesls ir ļoti vienkāršs – tie atpazīst reklāmas pēc dažādām netiešām pazīmēm, kā baneru standarta izmēri, specifiski URL, un tamlīdzīgām. Lai reklāmu bloķētājs darbotos tiešām efektīvi, tā konfigurēšanā ir jāiegulda krietns laiks un roku veiklība, un lielai daļai lietotāju tas nav pa spēkam.

Kāpēc adkilleri vispār pastāv? Piedodiet par izteicienu, bet interneta reklāma, būdama “bērna autiņos”, bieži vien arī ir gluži kā neapkopts zīdainis – proti, kakaina. Mirgojoši krāsu salikumi, kas spētu iedzīt šausmās jebkuru pamatskolas zīmēšanas skolotāju, nepārdomāti agresīvi saukļi (pamēģiniet iejusties tā interneta lietotāja lomā, kurš pēc padsmit stundu darba dienas ierauga saukli “Gribi ēst – ej strādāt!”) – tie ir tikai ziediņi.

Baneru reklāma, ko nu jau sāk dēvēt par “tradicionālo”, ir izrādījusies ne visai efektīva. CTR (click-through rate) parasti nepārsniedz dažas desmitdaļas procenta. Daļa interneta mediju izeju redz agresīvākos reklāmas veidos, un tādi nu jau sāk parādīties arī Latvijā – piemēram, patvaļīgi “izlecošie” pop-up logi, “lidojošās” flash reklāmas (reizēm novērojamas “Delfi”), “starplapas” (novērojamas www.diena.lv). Parastos banerus lielākā daļa lietotāju vēl spēj pieciest, bet šie reklāmas veidi jau ir tiešs uzaicinājums meklēt veidu, kā no tiem izvairīties.

Kā likums, interneta medijiem nav nekādu juridisku attiecību ar to lietotājiem, un neskatīties reklāmu nav noziegums un pat ne līguma pārkāpums, jo nav nekāda līguma. Izņēmums ir maksas mediji, bet to, īpaši Latvijā, ir salīdzinoši nedaudz. Tas nozīmē, ka piespiest lietotāju skatīties uz reklāmām var mēģināt tikai ar tehniskiem paņēmieniem. Piemēram, “Delfi” varētu atslēgt adreses, kas pieķertas adkilleru lietošanā; taču tas būtu pamudinājums meklēt “lielākus un labākus” adkillerus, kam savukārt būtu nepieciešamas “lielākas un labākas” pieķeršanas metodes, un beigu galā šī bruņošanās sacensība kļūtu vienkārši bezmērķīga.

Ar varu mīļš nekļūsi, teic sens sakāmvārds. Lai reklāma būtu efektīvāka un neriebtos lietotājiem, tai ir jākļūst nevis uzbāzīgākai, bet pieklājīgākai. Kaut vai minimāli kvalitātes standarti, par ko vienotos reklāmas aģentūras, un brīvprātīgi reklāmu daudzuma (kilobaitu izteiksmē) ierobežojumi, par ko vienotos portāli, varētu būt labs sākums. Adkilleru loma ir nevis “graut”, bet ar savu pastāvēšanu atturēt interneta medijus no pārmērībām. Par to, ka jūs šobrīd varat izlasīt šo teikumu līdz galam un tam nav pārbraucis pāri ceturtdaļekrānu liels jaunais “Jeep Cherokee”, jūs varat pateikties adkilleriem, no kuriem “Delfiem” tomēr ir drusku bail.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit