Gads aizsācies nodokļu reformas virpulī. Pērn uzsāktās diskusijas par nodokļu reformu Latvijā šopavasar vainagojušās konkrētos priekšlikumos, no kuriem Latvijas tautsaimniecībai būtiskākie atspoguļoti Latvijas Bankas Nodokļu stratēģijā 20/20. Līdzīgi priekšlikumi, kas papildināti ar idejām citās nodokļu politikas jomās, izskanējuši arī no Finanšu ministrijas (FM), un pašlaik tiek apspriesti augstākajā līmenī – premjera vadītā reformu vadības darba grupā.
Lai gan mūsu un FM priekšlikumi guvuši plašu atbalstu sabiedrībā, tostarp no uzņēmēju un arodbiedrību puses, pēdējās dienās dzirdami arī atsevišķi kritiski viedokļi. Kādēļ tā un ko nodokļu reformas priekšlikumi nozīmēs Latvijas tautsaimniecībai? Par to šajā rakstā.
Piedāvātā stratēģija risina Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības
Latvijas nodokļu sistēmā vērojamas vairākas nepilnības. Zemo nodokļu iekasējamību nosaka augstā ēnu ekonomika, ne zemas nodokļu likmes. Nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam Latvijā ir salīdzinoši augsts, it īpaši darbaspēka nodokļu jomā. Turklāt, apliekot ienākumus ar dažādām nodokļu likmēm, Latvija ir radījusi nodokļu optimizētāju paradīzi. Kopā ar sadrumstaloto nodokļu bāzi, komplicēto un bieži mainīgo nodokļu regulējumu, augsto birokrātijas nastu un zemo valsts administrācijas nodokļu iekasēšanas kapacitāti, tas rada labu augsni nodokļu konsultāciju biznesam. Ir uzņēmumi, kas šādus nosacījumus izmanto savā labā, likumīgā ceļā būtiski samazinot maksājamo nodokļu apjomu. Tomēr tautsaimniecībai kopumā tas nenāk par labu.
Piedāvātā nodokļu reforma risina visas minētās nepilnības. Samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), tiek mazināta darbaspēka nodokļu nasta. Turklāt nodokļu optimizācijas iespējas tiek būtiski sašaurinātas, ieviešot vienotu likmi 20% apmērā visiem ienākumu veidiem – gan atalgojumam, gan ienākumiem no kapitāla (t.sk. dividendēm).
Savukārt uzņēmumiem, kuri izvēlēsies ieguldīt naudu attīstībā, tiks piedāvāts investīciju stimuls, nosakot 0% nodokļa likmi reinvestētai jeb nesadalītai peļņai. Šādas nodokļu sistēmas izmaiņas būtiski mazinās motivāciju darboties ēnu ekonomikā un rosinās uzņēmējus uzrādīt savu uzņēmumu patieso finanšu situāciju. Tādējādi nākotnē tas atvieglos banku un citu ieguldītāju finansējuma piesaisti, tā radot plašākas attīstības iespējas. Nodokļa krāpšanas shēmu izskaušanā savu potenciālu pierādījusi reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, ko tiek plānots paplašināt.
Ieguvēji un zaudētāji
Algota darba darītāji viennozīmīgi būs ieguvēji no iecerētajām izmaiņām. Samazinot IIN likmi no 23% uz 20% un palielinot ar nodokli neapliekamo ienākumu daļu, uz rokas saņemamā alga palielināsies visiem darbiniekiem. Lai gan tas mazinās valsts budžeta ieņēmumus, pieaugošie iedzīvotāju tēriņi, novirzot papildus saņemto naudu preču un pakalpojumu iegādei, sekmēs patēriņa nodokļu pieaugumu (piemēram, PVN un akcīzes nodokļus) un līdz ar to arī daļēji kompensēs IIN ieņēmumu kritumu.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) reformas rezultātā ilgākā termiņā ieguvēji būs visi uzņēmumi, bet visvairāk iegūs mazās un vidējās komercsabiedrības, kam šī brīža UIN regulējums ir mazāk labvēlīgs. Turklāt papildu ieguvumi redzami tieši pakalpojumu sniedzējiem un uz attīstību (nevis ātru peļņu) orientētiem uzņēmumiem. Pieliekot klāt IIN reformu, būtiski iegūs tie uzņēmumi, kuriem lielu izmaksu daļu veido darbaspēka izmaksas.
Atsevišķiem uzņēmumiem UIN maksājumi varētu pieaugt. Šī brīža UIN regulējums nosaka dažādas nodokļa atlaides, ko vairāki uzņēmumi prasmīgi izmanto, minimizējot UIN maksājumus gandrīz līdz nullei. Tomēr lielai daļai uzņēmumu šādas iespējas nav pieejamas, un esošā UIN sistēma ir mazāk labvēlīga, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem vai pakalpojumu nozaru pārstāvjiem. Šādos apstākļos nav pārsteigums, ka ir biznesa pārstāvji, kuri visiem iespējamajiem līdzekļiem pretojas reformas ieviešanai. Tomēr, domājot valstiski, nevis šaurās interesēs, un skatoties uz nākotnē gaidāmo klientu skaita un pirktspējas, kā arī konkurētspējas pieaugumu, vienkāršāku un lētāku nodokļu administrēšanu, šai pretestībai vajadzētu mazināties.
Atskatoties uz Igaunijas pieredzi, kur līdzīgs UIN regulējums ieviests jau kopš 2000. gada, redzams, ka uzņēmumi un tautsaimniecība kopumā ir ieguvēji. Igaunijas centrālās bankas kolēģi, savā pētījumā analizējot uzņēmumu līmeņa datus un salīdzinot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu veikumu, secina, ka UIN reforma Igaunijā ir būtiski uzlabojusi tās uzņēmumu finanšu veselību, kas cita starpā palīdzējis arī sekmīgāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinājis tautsaimniecības izaugsmi caur augstākām investīcijām un straujāku produktivitātes kāpumu. Lai gan reforma uzlabojusi uzņēmumu finansēšanās nosacījumus, pieauguši arī pašu līdzekļi, ļaujot mazināt kopējo parāda nastu. Turklāt igauņu pieredze rāda, ka reforma palīdzējusi uzlabot mazo un vidējo, kā arī pakalpojumu nozares uzņēmumu relatīvo sniegumu, sniedzot pozitīvo devumu plašam uzņēmumu lokam.
Runājot par zaudētājiem, to lokā noteikti būs ēnu ekonomikas darboņi un nodokļu krāpnieki, kam vieglas peļņas gūšanas iespējas sašaurināsies. Arī atsevišķiem lielajiem uzņēmumiem, kas iepriekš nozīmīgus līdzekļus investējuši ražošanas iekārtās un kuri turpmākajos gados plāno gūto peļņu sadalīt dividendēs, nodokļa maksājums pieaugs. Tomēr, turpinot ieguldīt uzņēmuma attīstībā, to nu jau varēs darīt, nemaksājot UIN vispār. Mazināsies arī darbaspēka ienākumu slogs, kā rezultātā uzņēmumu kopējās izmaksas būs mazākas.
Vērts atgādināt, ka Pasaules Bankas nodokļu pētījuma ieteikums Latvijai bija atcelt līdzšinējos UIN atvieglojumus, pilnībā atsakoties no investīciju stimuliem un neko neliekot pretī.
Velns slēpjas detaļās
Nodokļu reformas priekšlikumu ieviešanā ir dažādas detaļas un nianses, kuras var būtiski mainīt arī pašu priekšlikumu būtību. Tādēļ svarīgs ir ne vien nodokļu reformas plāns, bet arī tā izpildījums. Patlaban valdībā norit aktīvs darbs pie nodokļu reformas detalizācijas, kurā iesaistīts plašs dažādu sabiedrības grupu pārstāvju loks. Nav pārsteigums, ka šajā procesā tiek aktīvi lobētas arī šo dažādo pārstāvju specifiskās intereses, kas demokrātiskā ceļā ir jāapvieno visiem pieņemamā risinājumā. Tomēr šajā procesā nedrīkst aizmirst, ka velns slēpjas detaļās, turklāt pavisam burtiskā nozīmē. Un nedrīkst pazaudēt mērķi – konkurētspējīgāku Latvijas tautsaimniecību un straujāku izaugsmi vidējā un ilgākā termiņā.