Latvijas futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pēc smagā zaudējuma spēlē pret Bosniju un Hercegovinu lūdza žurnālistus likt mierā spēlētājus un neapbērt viņus ar kritiku.
Cienu "Petroviču" un neveltīšu kritiku futbolistiem (uz visiem bija sāpīgi skatīties, kā viņi pārdzīvo šo zaudējumu, un negribētu iejusties viņu ādā tajā brīdī). Bet Starkova kungs preses konferencē izteica vēl vienu frāzi, kuru gan izmantošu, - "bosnieši bija nospiedoši pārāki ne tikai laukumā, bet, diemžēl, arī tribīnēs". Šoreiz tas ir ne jau kaut kāds mazs akmentiņš, bet īsts laukakmens Latvijas Futbola federācijas dārziņā.
Sāpīgākā tēma, protams, bosniešu pārpildītās tribīnes, par ko portāls "Delfi" saņēma līdzjutēju sašutuma pilnas piezīmes gan rakstiski, gan mutiski. Dažas dienas pirms spēles LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis apgalvoja, ka pārdotas 1500 biļetes bosniešiem, vēl varētu ierasties kādi 500. Tātad gaidot ap 2000 pretinieku fanus. Cik īstenībā bija, var apskatīt bildēs.
Tagad jautājums, kurš te mānās (melo) un kādēļ? LFF cenšas ieskaidrot, ka, iespējams, bosnieši biļetes pirkuši internetā. Tad kā LFF var izskaidrot, ka bosnieši bija aizņēmuši tieši visu "Skonto" stadiona Hanzas ielas pusi (12 sektori, katrā aptuveni 400 vietas=4800 skatītāju)? Un nejauši starp abu komandu fanu sektoriem pa vidu bija Latvijas karogs, kas it kā norobežoja sektorus? Un aiz karoga uz otru pusi nelaida līdzjutējus? Tad sanāk, ka LFF zināja, ka tieši šajos 12 sektoros būs tikai bosnieši un tam gatavojās, tādējādi sanāk Mežecka kungs meloja žurnālistiem? Un bosniešu kolēģi arī teica, ka vairāk nekā 5000 fanu atbraukšana nav pārsteigums un to gaidījuši...
Toties Latvijas līdzjutējs, kurš it kā rūpot federācijai un tās darbiniekiem, pie biļetēm nevarēja tikt jau ceturtdienas vakarā. Daži veiksminieki gan esot nopirkuši vēl piektdienas rītā, bet pirms spēles jau vairākas stundas nevarēja dabūt biļetes (līdzjutējiem arī būs mācība visu neatlikt uz pēdējo brīdi). Protams, priecē, ka beidzot stadions bija pārpildīts, bija futbola atmosfēra, bet, diemžēl, šajos svētkos mājinieki bija bosnieši. Kā tribīnēs smējās Latvijas žurnālisti, LFF nokārtoja komandējumu uz spēli Bosnijā un Hercegovinā.
Vēl viena interesanta lieta bija spēles laikā. Informators vienā brīdī palūdza līdzjutējiem tribīnēs apsēsties. Bosniešu un Latvijas žurnālisti palika ar atplestām mutēm, jo neviens nekad neko tādu nebija dzirdējis futbola spēļu laikā. Kad interesējos, kurš ir devis rīkojumu tik dīvainam paziņojumam, sekoja atbilde, ka tas bijis "no augšas", nenosaucot konkrētu cilvēku. Un šajā situācijā "lielākais žetons" bosniešu faniem – viņi paklausīja informatora aicinājumam, apsēdās un aptuveni pēc minūtes organizēti pielēca kājās un turpināja skandēt savas dziesmas. Malači!
Par drošības darbinieku rīcību. Latvijas fanu sektorā aizturēja vairākus enerģiskus atbalstītājus, kuri gan pat nedomāja skriet laukumā vai kā citādāk izjaukt spēles ritējumu. Toties bosnieši atļāvās no visas sirds sist pa futbola laukuma reklāmām, viens pat izskrēja laukumā, nerunāšu nemaz par lēkšanu pa krēsliem. Cik aizturēja bosniešus? Tad kāpēc mūsu fani ir pelnījuši policijas uzmanību, bet bosnieši – ne? LFF un policijai nebija dūšas aiztikt pretiniekus, ja var savējos pasist?
Piebilstot par drošībniekiem, "Skonto" hallē gatavībā bija specvienība, kurai, par laimi, darba nebija. Toties žurnālisti pēc spēles tā saucamajā "mix" zonā varēja justies droši, jo tieši masu medijiem paredzētajā vietā sarunām ar futbolistiem stāvēja "robokopi".
Nedaudz arī par attieksmi pret Latvijas žurnālistiem. Apmēram 30 minūtes pirms spēles sākuma kārtējo reizi strauji samazinājās interneta ātrums (lai neteiktu, ka pazuda vispār). Tā nav pirmā reize LFF rīkotajos pasākumos, tāpēc portāls "Delfi" bija gatavs tādam pavērsienam un tikai izstrādātais "plāns B" ļāva veikt savus pienākumus stadionā (un informēt lasītājus par notiekošo). Virslīgas nolikumā LFF speciāli ir iestrādājusi punktu, kurš nosaka, ka jābūt pietiekamam interneta ātrumam, lai žurnālisti varētu strādāt. Kādēļ diez Latvijas futbola klubiem ir jāizpilda šādas prasības, bet LFF savos pasākumos rāda pavisam citu piemēru?
Pēcspēles preses konference ar viesu galveno treneri Safetu Susiču notika..., jā, uzminējāt, bosniešu valodā! LFF pat nebija nodrošinājusi tulkojumu uz angļu valodu, nerunājot par iespējamo tulkošanu latviski. LFF jau iepriekš izpelnījās uzmanību no Valsts valodas centra (VVC) saistībā ar netulkošanu, varbūt beidzot būs arī kāds sods? Daži kolēģi mēļo, ka viesu trenera preses konference ritējusi bosniešu valodā, jo pirmsspēles preses konferencē Susičs esot bijis ļoti neapmierināts ar lēno tulkošanu uz angļu valodu.
Labi, LFF, iespējams, ir nospļauties par saviem faniem (ceru, ka tā nav) un vietējiem žurnālistiem (arī ceru, ka kļūdos), bet to, ka federācija pati jutās kā izbraukuma spēlē, negaidīju. Ieskatījos VIP sektorā brīdī, kad bosnieši guva vienus no vārtiem. Līksmoja lielāka daļa. Tātad arī šajā sektorā bosnieši bija pārsvarā un Latvijā nav tik daudz cienījamu futbola cilvēku, kuriem pienāktos vieta īpašajā ložā... Skumji.
Portāls "Delfi" nosūtīja LFF oficiālu lūgumu izskaidrot šos visus faktus un tiklīdz saņemsim atbildes, tā nodosim tās Jūsu izvērtēšanai!
Vēlreiz paldies LFF par noorganizēto ātro un lēto komandējumu uz Bosniju un Hercegovinu! Aiciniet vēl, brauksim atkal!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
