Pirmoreiz kopš 80. gadiem, kad tika ieviestas norēķinu kartes, esam lielu pārmaiņu priekšā saistībā ar veidu, kā ikdienā norēķināmies par precēm un pakalpojumiem. Pie inovācijām šajā jomā strādājuši ne tikai jaunuzņēmumi. Būtiskus ieguldījumus veikuši arī mazumtirgotāji, bankas un mobilo sakaru operatori, kā arī lielākie globāla mēroga spēlētāji – "Amazon", "Google", "Facebook" u. c. Aptaujas dati rāda, ka šo inovāciju Latvijā gaida aptuveni piektdaļa jeb 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Salīdzinājumam – piemēram, Amerikā tā dēvētie agrie lietotāji (early adaptors) tehnoloģiju jomā ir aptuveni 28% cilvēku, kas gaida un savā dzīvē labprāt pirmie ievieš tehnoloģiju jauninājumus.
Pēdējos gados tieši viedtālrunis faktiski ir kļuvis par bankas filiāli lietotāja kabatā. Tajā var veikt pārskaitījumus, pārbaudīt konta atlikumu, maksāt par pakalpojumiem un uzsākt jaunu pakalpojumu lietošanu (piemēram, aizņēmums, apdrošināšana vai krājkonts). Banka nemitīgi strādā pie mobilās lietotnes piedāvāto funkciju pilnveides un jaunu pakalpojumu ieviešanas, jo redzam, ka to sagaida arī mūsu klienti (pat ja viņi paši to nenojauš).
Jau šobrīd "Swedbank" mobilo aplikāciju ikdienā lieto aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju, un tās izmantošana daudzos rādītājos pārsniedz internetbanku. Savukārt pirms diviem gadiem ieviestās bezkontakta norēķinu kartes kļuvušas par ikdienas maksāšanas veidu, bet autentifikācijas risinājumu "Smart-ID" gada laikā atzinīgi novērtējuši un ikdienā lieto jau 170 tūkstoši cilvēku.
Šie dati liek secināt, ka tikpat atvērti iedzīvotāji ir arī mobilajiem maksājumiem. Pamatnosacījums – lai šie norēķini būtu pieejami pēc iespējas vairāk tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī pūļa efekts – lai tie būtu pieejami un ērti lietojami pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Kā rāda prakse citviet pasaulē, vieglāk uz mobilajiem maksājumiem pāriet ir tiem tirgiem, kas jau iepazinušies ar bezkontakta maksājumu kartēm. Labs piemērs šajā ziņā ir Kenija, kurā mobilais operators "Vodafone Safaricom" ieviesa mobilo maksājumu sistēmu "M-Pesa" un padarīja šo Āfrikas valsti par vienu no attīstītākajām mobilo maksājumu jomā. Desmit gadu laikā "M-Pesa" lietotāju skaits sasniedzis 18 miljonus.
Protams, vienmēr ir daļa cilvēku, kuri ir atvērti un ieinteresēti būt pirmie, kas ikdienā sāk lietot jaunākās tehnoloģiju priekšrocības, tomēr vairums ir gatavi izmēģināt jaunas lietas brīdī, kad no tām saredz praktisku ieguvumu.
Citiem vārdiem sakot – tikai nelielu daļu cilvēku uzrunā tikai pašas inovācijas. Par labu piemēru tam kalpo stāsts par internetbanku – aptuveni pirms 20 gadiem internetbankas lietošana pa īstam "apgriezienus uzņēma", kad to sāka piedāvāt "Swedbank" (toreiz "Hansabanka") ar savu plašo klientu loku. Brīdī, kad inovācija ērtā un saprotamā veidā kļuva pieejama lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, cilvēki kā ieguvumu uzlūkoja iespēju veikt norēķinus attālināti, nevis ejot uz filiāli. Liela nozīme ir arī atbalstam un izglītojošām aktivitātēm, jo bankas nolūks ir palīdzēt klientiem ieraudzīt nesakārtotās finanšu un drošības lietas, kā arī parādīt veidus, kā to atrisināt, apgūt jaunas "bankošanas" iemaņas un orientēties digitālajos risinājumos.
Redzu, ka līdzīgu paradumu maiņu drīzumā pieredzēsim arī ar mobilajiem norēķiniem. Kopējās prognozes par mobilajiem maksājumiem pasaulē liecina, ka jau 2020. gadā fiziskais maciņš kļūs par sava veida relikviju, jo mobilie maksājumi būs kļuvuši par standarta norēķinu veidu un telefons – ne tikai par maciņu, bet arī pilnas funkcionalitātes finanšu centrāli mūsu kabatā.