Pretrunas atspoguļojas arī mēra kandidāta virzīšanā. Kā zināms LSDSP jau pirms vēlēšanām izcēlās ar mēra kandidāta nenosaukšanu, un tikai šotrešdien izvēlējās starp Jāni Gulbi (pašreizējo LSDSP Rīgas domes frakcijas vadītāju), Daini Īvānu (kurš jau pirms tam īpaši nevēlējās ieņemt mēra posteni, mērķēdams uz vadību, līdzdalību kādā no domes komisijām) un Gundaru Bojāru. Sekoja diezgan vienprātīgi skarbi Andra Ārgaļa un Andra Šķēles komentāri – attiecīgi par Bojāra seniora lomu juniora darbībā un par it kā šaubīgi iegūto augstskolas diplomu tēva vadītajā Starptautisko attiecību institūtā. Uz šī dinastijas apspriešanas fona jo vairāk izceļas fakts, ka otrs redzamākais līderis – Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns par piemērotāko Rīgas mēra kandidatūru nosauca nevis Gundaru Bojāru, bet kandidātu “ar Rīgas domes pieredzi” - Jāni Gulbi. Arī Jelgavā var vilkt paralēles ar Rīgu sociāldemokrātu nespējā vienoties par koalīcijas izveidošanu, šajā gadījumā ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS). Jelgavā LSDSP ieguva tik pat vietu kā LZS – četras, tomēr abas nevar piekāpties cīņā par mēra amatu – starp Andri Rāviņu no LZS un Andreju Garanču no LSDSP. Vakar sociāldemokrātus sarunās Jelgavā pārstāvējis pats partijas priekšsēdis kopā ar Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kuri nenonāca līdz koalīcijas līguma parakstīšanai. Un atkal stāsts par vadību un citādi domājošiem – ja aģentūrai BNS nav melojis viens no sarunu dalībniekiem LZS pārstāvis Kārlis Boldiševics, tad Bojārs paudis gatavību atbalstīt LZS kandidatūru, taču Jelgavas domē ievēlētie sociāldemokrāti tam neesot piekrituši.