Pirmais no izskatāmajiem dokumentiem ir Korupcijas novēršanas padomes 2000.gada otrā pusgada darba pārskats, par ko ziņo tieslietu ministre. Otrais ir iekšlietu ministra prezentēts pārskats par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja, Ekonomikas policijas biroja un Drošības policijas paveikto1999. un 2000.gadā korupcijas apkarošanas jomā.
Pirmajā pārskatā varam uzzināt, ka pusgada laikā Korupcijas novēršanas padome (KNP) sanākusi četras reizes un šajās sēdēs skatīti jautājumi par Korupcijas novēršanas likuma subjektu loka paplašināšanu, par Korupcijas novēršanas padomes Sekretariāta darbību, jautājums par pašvaldības piespiedu ziedojumu lūgšanas praksi un jautājums par Korupcijas apkarošanas biroja izveidošanu uz KNP sekretariāta bāzes. Praktiski lielai daļai KNP darba rezultātu termiņš ir 31.marts, kad darba grupai valdībā jāiesniedz Korupcijas novēršanas likumprojekts, likumprojekts par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā, kā arī likumprojekti par iedzīvotāju ienākumu sākotnējās fiksācijas ieviešanu. Tai pat laikā divdomīgas asociācijas ir, lasot atskaitē tekstu, ka “sadarbībā ar Phare ‘’Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programmu’’ tika uzsākts kopējs projekts ‘’Kopā pret Korupciju!’’. Šī projekta ietvaros ir paredzēts veikt sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus par korupcijas novēršanas jautājumiem.” Kā atceramies, šis ir tas projekts, kas pērngada beigās izcēlās ar plakāties “Neņem!” un “Nost ar korupciju!”. Pēdējos mēnešos gan nekādi publiski sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumi” nav manāmi.
Otrs dokuments – policijas atskaite ir konkrētāks, tajā aprakstītas arī vairāku lielāko atklāto noziegumu fabulas. Tostarp, līdzās prese jau minētām lietām par apsūdzību Liepājas tiesas tiesnesei un par VID inspektora veikto kukuļa izspiešanu no “Philips Latvia” ir arī dažas ne mazākas, bet retāk publiski minētas epizodes. Viena no tām - par krāpšanas ceļā saņemtiem apdrošināšanas atlīdzības faktiem no AAS “Alterna” Rīgā, kur konstatētas vairāk nekā 10 noziedzīgās darbības epizodes un aizturēti 17 cilvēki, galvenokārt ceļu policijas darbinieki. Otra - par SIA “Elmonts”, kas reģistrēta uz fiktīvām personām un nodarbojusies ar muitas deklarāciju noformēšanu uz automašīnām, kuras Latvijā tiek ievestas kontrabandas ceļā vai zagtām automašīnām. Šajā gadījumā aizturētie ir seši, gandrīz visi – muitas darbinieki.
Tai pat laikā jāatzīmē, ka policijas apkopojumā starp pieminētajiem 16 Krimināllikuma pantiem reģistrēto un atklāto noziegumu skaits mazākumā gadījumu ir lielāks par desmit gada laikā. Vairāk nekā simts lietas gadā ir tikai par vienu noziegumu – nolaidību, kamēr kukuļņemšanas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi ir daži desmiti. Par kukuļošanas lietām gan seko piebilde: “Diemžēl sabiedrības attieksme gadījumos kad, piemēram policijas darbinieki aiztur personas par kukuļdošanu, bieži vien ir negatīva un to var raksturot apmēra šādi: “Aizturēja tāpēc, ka par maz iedeva”. To spilgti raksturo piemērs, ka 1999.gadā EPB darbinieki pāris dienu laikā aizturēja vairākus autovadītājus par kukuļdošanu Ceļu policijas darbiniekiem. Visos gadījumos autovadītāji naudas došanu uzskatīja kā pašu par sevi saprotamu lietu. Jāatzīmē, ka visas ierosinātās krimināllietas prokuratūrā tika izbeigtas mazsvarīguma dēļ. Līdz ar to ir jājautā, vai apzināti netiek radīta situācija, kad sabiedrība vienlaikus kritizē korupciju, bet tajā pat laikā paši to atbalsta.” Uzmanības vērts ir arī secinājums, ka “analizējot ONKAB izmeklētās korupcijas lietas jāatzīmē, ka vairākumā gadījumu tajās nav redzama korumpēto valsts amatpersonu saistība ar organizēto noziedzību”.
Pilni ziņojumu teksti – skat. www.mk.gov.lv pie šodienas sēdes darba kārtības.