Daudz esam runājuši par to, ka Latvijas iedzīvotāji šobrīd bauda vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē un tajā pašā laikā maksā zemākās cenas Eiropā. Un tomēr - Eurostat dati rāda, ka Latvijā platjoslas pieslēgums ar ātrumu 30 Mbps un vairāk ir pieejams tikai nepilnā ceturtdaļā mājsaimniecību. Šie rādītāji lielākoties attiecināmi uz lielāko pilsētu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem. Būtiskāks jautājums šobrīd ir - vai Latvija ir spērusi soļus, lai kvalitatīvi pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus pilsētu centriem un mēs saņemsim jaunākās paaudzes IKT un telekomunikāciju pakalpojumus arī pēc 5, 10 un 15 gadiem? Mēs nedrīkstam aizmirst arī par lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem, kuriem pieslēgums joprojām tiek nodrošināts ar tik aizvēsturiskām tehnoloģijām, ka ir gandrīz neiespējami pat nosūtīt e-pastu ar 1MB lielu bildi pielikumā.
Domāju, ka nākotnes vīzija iedzīvotājiem ārpus lielāko pilsētu daudzstāvu mājām neizskatās pārāk iepriecinoša. Likumsakarīgi - pie tik sadrumstalota tirgus, kāds šobrīd pastāv Latvijā, un tik zemām interneta pieslēgumu izmaksām nekādas jaunas investīcijas ārpus blīvi apdzīvotiem punktiem nav ekonomiski pamatotas un attiecīgi netiek veiktas. Piemēram, Eiropas Komisija jau Latvijai pārmetusi par pārāk lēnu 4G jeb ceturtās paaudzes mobilās platjoslas spektra ieviešanu - LMT 4G tīkls šobrīd pieejams vien 15% teritorijas. Tiesa, citās Eiropas valstīs šī situācija nav daudz spīdošāka - tikai Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā ir plaši izvērsti 4G mobilo sakaru tīkli. Tīklu izbūves un attīstības tempu samazinājumā gan nevaram vainot tikai pakalpojumu nodrošinātājus, jo jebkuras IT infrastruktūras izbūvei un attīstībai ir nepieciešami lieli līdzekļi. Cīnoties par zemāko cenu, krītoties uzņēmumu vērtībai un pagrozījumam, krītas arī investīciju apjoms, kā rezultātā zaudētāji ir iedzīvotāji.
Viens no būtiskākajiem IKT un telekomunikāciju tirgus attīstības šķēršļiem ir novecojusi un operatoru darbību kavējoša regulējuma eksistēšana, ko apliecina arī ETNO pētījuma slēdziens, kā arī nepieciešamās izpratnes un atbalsta trūkums valsts pārvadē. Ikvienam iedzīvotājam ir nepieciešama ātra un kvalitatīva pieļuve interneta tīklam, lai nodrošinātu konkurētspēju un saglabātu savu vietu pasaules ekonomiskā tādēļ ir būtiski:
- pārskatīt esošo telekomunikāciju regulējumu ar mērķi atvieglot jaunu tīklu izbūvi un investīciju piesaisti;
- nākamajā plānošanas periodā uzlabot Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves nosacījumus optikas tīklu izvēršanā;
- izvērst e-pakalpojumu ieviešanu un valsts institūciju klātbūtni e-vidē, tādējādi stimulējot uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasījumu pēc piekļuves pakalpojumiem.
Par šiem jautājumiem izpildvarai vajadzētu ļoti nopietni domāt jau šodien un apzināties, cik nozīmīga ekonomikai ir ikviena iedzīvotāja un uzņēmēja spēja jebkurā mirklī piekļūt globālajam informācijas tīmeklim platjoslas ātrumā.