Aso diskusiju degpunktā līdz šim ir dominējis aspekts par nedzemdējušas sievietes tiesībām kļūt par donoru un tādējādi pašai lemt par savu ķermeni, tas ir, par sievietes tiesībām donēt sava ķermeņa daļu kādam citam. Aizvadītā diskusija ieguvusi ļoti juridisku raksturu, tajā pašā laikā "aizkadrā" atstājot medicīniska rakstura apsvērumus, tostarp gan tos, kas attiecas uz pašu olšūnas donori, gan arī tos, kas attiecas uz sievieti un/vai pāri, kuri vēlāk kļūs par donores sniegtās dzimumšūnas saņēmējiem mākslīgās apaugļošanas jeb, šajā gadījumā, ārpus ķermeņa apaugļošanas (IVF – in vitro fertilization jeb apaugļošana laboratorijā) procesā.
Donoru jautājums – medicīnā komplicēts
Uzreiz vēlos teikt, ka es – gan kā ārste, gan kā sieviete - domāju līdzīgi kā daudzas sievietes Latvijā, uzskatot, ka sievietei ir jābūt tiesībām lemt par savu ķermeni un sarežģītās dzīves situācijās, lemjot par savu ķermeni, lēmums jāpieņem kopīgi ar savu ārstu. Taču jautājums par olšūnas donora un arī olšūnas saņēmēja tiesībām ir krietni komplicētāks nekā pirmajā brīdī var šķist.
Medicīnā jau izsenis pastāv dažādi ierobežojumi donoriem. Tiem visiem ir viens mērķis - nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku donora materiālu pacientam un nekaitēt donoram. Piemēram, arī par asins donoriem var kļūt ne visi cilvēki – vieniem to liedz saslimšana un konkrēta diagnoze, citiem – medikamentu lietošana vai stāvoklis pirms/pēc operācijām, vēl citiem – tā saucamie sadzīves apstākļi utt. Vēl citiem netiek ļauts asinis nodot tik bieži kā gribētos pašam donoram utt. Šajos gadījumos neviens – ne speciālistu diskusijās, ne publiskā telpā – nestrīdas, ka kļūšana par donoru nepiemērotā dzīves brīdī var apdraudēt gan paša donora veselību, gan arī būt potenciāli riskanta pacientam, kurš vēlāk saņems donora ziedojumu.
Kādam varbūt šķitīs, ka salīdzināt situāciju ar asins un olšūnu donoriem nav korekti, tomēr atļaušos norādīt, ka medicīnā donors ir un paliek donors, neatkarīgi no ziedotā orgāna, audu, šūna vai tml. satura. Medicīnā ir vispārpieņemts, ka donors nedrīkst nodarīt pāri ne sev, ne donora materiāla saņēmējam.
Piemēram, smēķēšana vairākās valstīs auglības veselības jomā tiek uzskatīta par ļoti nopietnu riska faktoru, tostarp līdz pat tam, ka smēķētāji nedrīkst būt dzimumšūnu donori un līdz pat tam, ka smēķētājiem valsts neapmaksā mākslīgās apaugļošanas pakalpojumus. Ar to es gribu teikt, ka auglības veselības un donēšanas jomā katras valsts likumdošanā ir ļoti atšķirīgas nianses, kas cieši saistītas ar lokālo situāciju un valsts veselības politiku.
Vai viņai ir bērni, vai bērni ir veseli?
Es kā ārste reproduktoloģe ar 24 gadu pieredzi un 8000 "krustbērniem" daudzās pasaules valstīs varu teikt, ka visi pacienti, kas šo gadu laikā bijuši manā kabinetā un kuriem neauglības ārstēšanai bijusi nepieciešama donores olšūna, gribējuši zināt vienu – vai olšūnas donorei pašai ir bērni un ja jā, tad, vai bērni ir veseli. Tajos gadījumos, kad potenciālo donoru aprakstos šādas informācijas nav bijis, cilvēkiem – donora materiāla saņēmējiem tas licis pārdomāt savu izvēli. Turklāt šis jautājums vienādi svarīgs ir bijis gan dažādu valstu un reliģiju pārstāvjiem, gan pāriem, kas kopīgi pieņem lēmumus, gan sievietēm, kas vienas sēdējušas manā kabinetā, gan vīriem, kuri norūpējušies par sava potenciālā bērna veselību. Visiem! Un šī cilvēku reakcija ir tikai normāla un labi saprotama – fakts, ka olšūnas donorei ir bērns un bērns ir vesels, ir viena no garantijām, ka donores olšūna būs kvalitatīva.
Jēdziens "kvalitatīva olšūna" reproduktīvajā medicīnā ir komplicēts jēdziens, bet vienkāršoti runājot, kvalitatīva olšūna donores bioloģiskā materiāla saņēmējiem nozīmē ļoti daudz – tas nozīmē, ka saņēmējai samazinās neveiksmīgas grūtniecības riski jeb, vienkārši runājot, spontānā aborta riski ģenētisku iemeslu dēļ un līdz ar to pieaug izredzes uz sekmīgu grūtniecību mākslīgās apaugļošanas rezultātā. Turklāt, ņemot vērā, ka mākslīgā apaugļošana ir arī finansiāli ietilpīgs process, olšūnas kvalitātei ir ne tikai medicīniski un emocionāli, bet arī finansiāli svarīgi apsvērumi.
Tāpēc es gribētu aicināt visus lēmumpieņēmējus izglītot cilvēkus, tostarp gados jaunus cilvēkus, par auglības veselības jautājumiem, tostarp auglības veselības profilaksi. Tā skar ne tikai dzimumdzīvi un cilvēka dzimumsistēmu. Tā ir ļoti cieši saistīta arī ar, piemēram, hormonālo sistēmu, ar citām saslimšanām un to ārstēšanā izmantotajiem medikamentiem, piemēram, ne velti reproduktīvajā medicīnā ir attīstījusies apakšnozare "oncofertility" jeb auglības saglabāšana pēc izārstēšanās no onkoloģiskajām saslimšanām. Tāpat auglības profilakse, protams, ir cieši saistīta arī ar cilvēka dzīvesveidu un pat vērtību sistēmu, jo, piemēram, "atliktā grūtniecība" primāri ir, nevis fizioloģiska, bet sociāla problēma.
Turklāt Latvijā, kur demogrāfijas radītāji ir zemi, visus auglības jautājumus būtu vēlams skatīt caur demogrāfijas un ģenētikas prizmu, kā rezultātā cilvēku izglītotība par auglības veselības jautājumiem ir vēl jo svarīgāka.
Un te es pat nerunāju par to, ka sievietei, kura vēlas būt par olšūnu donoru ir nepieciešams ievērot noteiktu režīmu, ēst noteiktus pārtikas produktus – līdzīgi kā grūtniecei, un šie ieteikumi ir cieši saistīti gan ar olšūnas kvalitāti, gan ar donores pašas auglības veselību. Lieki teikt, ka tajos gadījumos, kad sieviete nezina šos ieteikumus vai vieglprātīgi pret tiem izturas, donores veselības riski pieaug. Šis jautājums, raugoties no cilvēka auglības veselības viedokļa, ir ļoti komplicēts, bet, runājot par riskiem, var vilkt paralēles ar grūtnieces veselību. Ļoti liela nozīme te ir sievietes informētībai un arī, protams, attieksmei pret šīm zināšanām.
Cilvēkus satrauc auglības profilakses jautājumi
Nesen auglības klīnika "Mama Rīga" rīkoja Auglības veselības dienas, kuru ietvaros sniedza bezmaksas konsultācijas. Negaidīti liela bija cilvēku interese tieši par auglības veselības profilakses jautājumiem. Veselības profilakses interešu tēmas tematiski var sadalīt vairākās grupās.
Viena tendence bija jaunu sieviešu - vecumā ap 30 gadiem - interese par iespēju sasaldēt savas olšūnas izmantošanai vēlāk – lai kļūtu par donoru sev. Olšūnu sasaldēšana sev – tā ir iespēja tām daudzajām sievietēm, kuras atliek grūtniecību personisku vai ģimenes apstākļu dēļ.
Turklāt, šo iespēju vēlas izmantot arī sievietes, kuras jau vairākus gadus gaida rindā uz valsts apmaksāto mākslīgo apaugļošanu citās klīnikās, jo viņas apzinās: viņām gadi iet un ar katru gadu bioloģiskais pulkstenis tikšķ aizvien stiprāk, un, lai gan valsts apmaksā mākslīgo apaugļošanu, valsts apmaksātajā programmā esošo klīniku kapacitāte ir ļoti maza, kā rezultātā sievietes zaudē laiku, kas var būt liktenīgi. Tāpēc viņas vēlas apsteigt problēmas eskalāciju, un sasaldēt savas šūnas.
Otra tendence bija saistīta ar interesi par mūsu Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku. Cilvēki interesējās par to, kas ir kriobanka, un tās iespējām, ņemot vērā, ka reproduktīvās medicīnas mūsdienu tendences ir bioloģija un krio jeb sasaldēšanas tehnoloģijas, kas ļauj paņemt, sasaldēt un uzglabāt gan šūnas, gan audus lietošanai vēlāk – gan saistībā ar dzīvesstilu, gan pēc izārstēšanās no tādām smagām slimībām, kuru ārstēšana smagi traumē auglības veselību.
Trešā grupa bija sievietes, kas nāca uz konsultācijām ar vēža diagnozi agrīnā stadijā, un arī vēlējās sasaldēt savas olšūnas, domājot par savu dzīvi un dzīves jēgu pēc izārstēšanās no vēža. Jo vēža statistika liecina, ka diemžēl ar vēzi slimo gados aizvien jaunākas sievietes, bet, par laimi, onkologiem arvien labāk izdodas izārstēt vēzi, kā rezultātā sievietēm pēc izārstēšanās no vēža aktuāla ir savas auglības veselības un savas hormonālās sistēmas atjaunošana.
Konsultācijas atklāja arī to, ka daudzas problēmas sieviešu un arī vīriešu dzīvē ir notikušas un notiek tāpēc, ka cilvēkiem trūkst informācijas par auglības veselību – gan par to, kas ir auglības veselības profilakse, gan par to, cik patiesībā sievietes auglības periods dzīvē ir īss un cik riskanti ir egoistisku apsvērumu dēļ pieņemtie lēmumi par bērna ieņemšanas atlikšanu, neapzinoties risku bīstamību.
Tāpēc noslēgumā es kā reproduktoloģe ar 24 gadu pieredzi vēlos aicināt gan likumdevēju, gan visus lēmumpieņēmējus turpmāk vairāk uzmanības pievērst sabiedrības un īpaši jaunu cilvēku izglītošanai par auglības veselības profilaksi. To var sākt ar Veselības mācību skolā, jo, īpaši tāpēc, ka mūsdienu jauniešu dzīvesveids aizvien vairāk attālinās no labas auglības veselības profilakses, bet medicīnā profilakse vienmēr būs vieglāka visām iesaistītajām pusēm un prasīs arī mazāk līdzekļu, nekā veselības ārstēšana. Īpaši, ja jāārstē ir ne tikai cilvēka veselība, ne tikai viena pāra neauglība, bet visas valsts demogrāfija kopumā.