• cilvēki iegulda nekustamajos īpašumos vairāk kā akcijās, ar mērķi pelnīt uz īpašuma cenu pieaugumu;
  • cilvēki dod priekšroku aizņemties naudu īpašuma iegādei vairāk kā akciju iegādei;
  • īpašumu cenu kritums liks daudzām mājsaimniecībām dzīvot mājās ar zemāku vērtību kā aizņēmums šī īpašuma iegādei.

Šo apgalvojumu secinājums bija - tuvākā gada laikā īpašuma cenas kritīs 15-25% apjomā. Kaut kur redzēti apgalvojumi un secinājumi vai ne?

Bija arī šo apgalvojumu piekritēji. Kā mēs visi esam laikam jau pamanījuši tā laika PAM WOODALL prognozes nav piepildījušās.

Protams, būs viedokļi, kas piekrīt šim apgalvojumam vēl joprojām– ļausim viņiem to darīt.

Priekš tiem, kas apjukuši daudzos tirgus dalībnieku secinājumos. Es personīgi dodu priekšroku Alana Grīnspeana, ASV federālās rezerves vadītāja, apgalvojumam, ka īpašumu cenu pieauguma pamats ir ienākumu pieaugums, nacionālais pieaugums, zemas kredītu procentu likmes, un ierobežots zemes piedāvājums.

Bet mazliet vairāk par iepriekš minētiem PAM WOODALL apgalvojumiem:

cilvēki iegulda nekustamajos īpašumos vairāk kā akcijās ar mērķi pelnīt uz īpašuma cenu pieaugumu.

Šeit autors, man šķiet, ir aizmirsis vienu – akcijas ir papīrītis, kuram ir virtuāls segums un tas kotējās biržā, turpretim māja ir taustāma mūra konstrukcija, kurai ir reāla vērtība. Arī pašu galveno autors ir aizmirsis – ka tajā var dzīvot.

- cilvēki dod priekšroku aizņemties naudu īpašuma iegādei vairāk kā akciju iegādei.

Patiešām!? Kādi muļķi - neaizņemas naudu akciju iegādei ar mērķi pelnīt, bet, iedomājieties, ir izdomājuši aizņemties naudu, lai iegādāties mājokli, lai katram bērnam būtu sava guļamistaba un vecākiem vairs nav jādzīvo ar pusaudža vecuma bērnu vienā istabā.

- īpašumu cenu kritums liks daudzām mājsaimniecībām dzīvot mājās ar zemāku vērtību kā aizņēmums šī īpašuma iegādei.

Cenu kritums - kas maz ticams. Un kas par to, kā tas ietekmēs mājsaimniecības maksātspēju?! Vai tad tāpēc 2,5 miljoni Latvijas iedzīvotāji panikā sāks pārdot savas mājas un dzīvokļus, kuros dzīvo, tādēļ, ka dažiem ekstrēmistiem, kuri nodarbojas ar šo biznesu (spekulācijas) neizdodas pārdot savus īpašumus un gūt no tā peļņu?

Es sliecos domāt, ka lielākā daļa mājsaimniecību pat neko nezin par cenu pieaugumu vai kritumu. Nu- izlasīju avizē, ka mūsu māja vairs nemaksā 200 tūkstoši, bet, piemēram, 180 tūkstoši. Un tad? Eju gulēt, lai nākamā dienā atkal dotos uz darbu.

Es arī gribētu jautāt tiem, kas izmisīgi aizstāv ideju par īpašumu cenu gaidāmo kritumu, kā prece (īpašums) var maksāt lētāk par tā ražošanas pašizmaksu?

Man patika SAM ZELL (ASV lielākais nekustamo īpašumu īpašnieks) atbilde uz jautājumu kas publicēta 2005. gada 19. maijā “CNN money” žurnālā -

CNN Money: ”Jūsu kompānijai pieder vairāk īpašumu kā nevienam. Jums pat ir iesauka “Gravedancer” par spējām pareizi prognozēt burbuļa plīšanas ciklus. Tādēļ, ja kāds zinās atbildi uz šo jautājumu tas būsiet jūs. Vai šobrīd ir burbulis un tas plīsīs?”

SAM ZELL: “Man ir 63 gadi”, viņš teica, “esmu bijis šajā biznesā 40 gadus. Esmu dzirdējis par dažādu veidu īpašuma cenu burbuļiem, bet nevienu neesmu redzējis.” Viņš arī skaidro īpašumu cenu pieaugumu pasaulē ar pieprasījuma straujo pieaugumu un piedāvājuma nespēju to apmierināt.

Dārgie kolēģi, draugi, mājokļu īpašnieki, tikai Jūsu ziņā ir vai nu ticēt apgalvojumam, ka tirgus ir cenu burbuļa plīšanas priekšvakarā vai tomēr vadošo ekonomistu, kā Alans Grīnspens un daudzu citu godājamu nozares speciālistu viedoklim, ka pasaules un it īpaši Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās normāli un likumsakarīgi.

Es personīgi drīzāk ticu, ka ar tirgu viss ir kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!