Vilis Seleckis: Gaismas zibsnis, kas atver acis  (49)

Latvijas politikā tāds zibsnis ir Saeimas deputātu balsojums par budžeta kvotām. Nav izšķirošas nozīmes tam, cik miljonu sadalīts šādā veidā. Izšķiroša nozīme ir tam, kas šos miljonus dabūja, ko deputāti steidza apdāvināt visdāsnāk.

Gribas uzsvērt, ka kvotu dalīšanā valdīja pilnīga brīvība, tā bija kā izprieca, kā izklaide. Dodu tiem, kas tuvākie, labākie čomi, tiem, kuri man dos kaut ko pretim. Tāpēc kvotu sadale skaidrāk par visu citu atklāj deputātu politiskās simpātijas, orientācijas, spēkus, kam tie kalpo.

Kas tad dabūjis vislielākās summas? Ventspils! Tai atvēlēti vairāk nekā četri miljoni no 20 kvotās sadalītajiem miljoniem. Visiem pārējiem reģioniem, pilsētām, pagastiem nesalīdzināmi mazāk, lai gan daudzviet citur gan mūzikas skolas, gan sporta bāzes būtu daudz vairāk vajadzīgas nekā pilsētā, kas lielās ar savu spožumu un krāšņumu.

Ir taču labi zināms, ka ostas pilsētas ekonomiskais potenciāls nesalīdzināmi augstāks nekā jebkurai citai pilsētai un ka tā savas problēmas izglītībā, sportā, kultūrā varētu atrisināt pašu spēkiem daudz labāk nekā citu novadu pašvaldības. Un tomēr valdošo partiju deputāti, tikuši pie brīvas naudas dalīšanas, lielā vienprātībā Ventspilij atvēlēja visvairāk.

Lielisks gaismas zibsnis, kas atklāj Saeimas valdošo partiju dabu, to orientāciju, spēkus, kam tās kalpo īpaši centīgi!

Nebūtu daudz jābrīnās par to, ka Ventspili gribējuši apdāvināt "zaļie zemnieki". Šajā apvienībā ir deputāti, arī ministri, kas pārstāv Ventspili, un gluži dabiski, ka viņi gādā par savu pilsētu. Turklāt "zemsavieši" nekad nav slēpuši, kur mīt viņu Saimnieks, premjera kandidāts. Tāpēc viņu vēlme dot naudu Ventspilij varētu šķist pilnīgi loģiska rīcība, ja vien partijas nosaukumā un tās vadoņu retorikā nebūtu ietverta ideja, ka viņi ir zemnieku, laucinieku partija. Pirmām kārtām gādādami par Ventspili un vēl dažām nebūt ne trūcīgām pilsētām, "zemsavieši" vēlreiz lieliski nodemonstrēja, cik melīga ir vēlētājiem paustā ideoloģija. Droši atklāja, ka viņiem patiesībā ir nospļauties par laukiem – neizbraucamiem ceļiem, profesionālajām skolām, kurās traktoristu apmācībai vēl aizvien izmanto "belarusus", par medicīnas iestādēm attālākos centros...Jārūpējas vienīgi par pilsētām, jo tur taču nesalīdzināmi vairāk vēlētāju nekā paplukušajos laukos.

Tāpēc miljonus dodam Jelgavai, Jūrmalai, bet visvairāk – Ventspilij. Un, ja kvotām piešķirtu vēl lielākas summas, tad Ventspils dabūtu vēl vairāk. Acīmredzot "zaļo zemnieku" vadoņi nešaubās, ka par to naudu, ko dabūs no Saimnieka, viņi atkal spēs uzkult grandiozu propagandas kampaņu un pilsoņus pārliecinās, ka vislabākais veids, kā kalpot laukiem, ir lauku izputināšana. Viņu virzītā Eiropas parlamenta deputāte Grigule taču pierādīja, ka ar naudu deputātos var iedabūt jebkuru, bet ar lielu naudu, iespējams, arī mērkaķi no zooloģiskā dārza. Tad kādi vēl lauki vajadzīgi?

Arī "tēvzemieši" ir centušies pakalpot Ventspilij. Šajā gadījumā gan jāsaka – ne visai tālredzīga atklātība, jo vēl aizvien taču liela daļa ļaužu naivi tic, ka šai partijai ir svarīgi tie dižie jēdzieni, kas likti tās nosaukumā – tēvzeme, brīvība, Latvija...un ka tāpēc viņi rūpēsies par visu valsti, par visiem tās novadiem, pilsoņiem, tautiešiem. (Vai "tēvzemieši" nebija tie, kuri klaigāja, ka nedrīkst Krievijai atdot Abreni?) Bet balsojumi par kvotām liecina, ka arī Abrenes aizstāvjiem galvenā rūpe ir vēlme pakalpot Saimniekam.

Jā, šis tas atmests čomiem, kas stāv ideoloģiski tuvās pozīcijās, kas varētu piepalīdzēt nākamajās vēlēšanās. Tomēr šīs summas nav ne salīdzināmas ar tām, kas atvēlētas Ventspilij. Ko atliek secināt? Tikai to, ka kvēlo nacionāļu izpratnē tēvzeme nav daudzo plašāka par Ventspili. Kāda te vēl Abrene var būt? Ja būtu citādi, viņi saprastu, ka Latvijā bez Ventspils interesēm vēl ir medicīna, izglītība, novadi, kur ceļi izdangāti, kur nav ne skolu, ne veikalu, kur pat Rīgas televīziju nevar redzēt. Neuztrauc tas, ka ir tautieši un tautietes kā, piemēram, Baiba Barone, kas mirst tāpēc, ka nevar sagaidīt operāciju. Acīmredzot viņiem nospļauties par tādiem tautiešiem, kas nespēj samaksāt par medicīnas pakalpojumiem. Ja viņi ir nabagi, viņi nepieder tai tēvzemei, kurai kalpo dzelžainie nacionāļi, vislatviskākie latvieši ar tēraudcietiem mugurkauliem. Viņiem svarīga tikai tā tēvzeme, kurā valda Saimnieks. Viņiem vajadzīgi tikai tie latvieši, kuri iekļaujas tā pārvaldītajā valstībā.

Vislielākais pārsteigums ir, ka Ventspils apdāvināšanā iesaistījās arī Vienotības deputāti. Atklājies, ka viņi ir ne tikai balsojuši par miljonu atdošanu "pilsētai ar rītdienu", bet arī paši rakstījuši attiecīgus iesniegumus, iztapībā sacenzdamies ar "zemsaviešiem" un "tēvzemiešiem". Tā rīkojusies partija, kas runā par liberālismu, tiesiskumu, eiropeiskām vērtībām. Partija, kas jau kopš savas dzimšanas ir sludinājusi, ka oligarhu un naudas varas ierobežošana ir tās galvenā sūtība, mērķis un aicinājums. Bet nu izrādās, taisni otrādi, arī Vienotība tāpat kā "zemsavieši" un "tēvzemieši" kalpo Saimniekam.

Līdz šim bija tikai aizdomas, ka smalkie liberāļi, eiropeisko vērtību sargātāji varētu būt nonākuši svešā kalpībā. Nelabas aizdomas raisīja tas, cik viegli samierinājās ar visām tām nejēdzībām, kas notika KNAB vadībā. Vēl dīvaināks bija atsevišķu Vienotības vadoņu mēģinājums sašķelt un iznīcināt savu partiju. Pēc tam bija labprātīga varas nodošana "zemsaviešiem", tātad faktiski oligarhiem. Visas šīs absurdās, dīvainās darbības tika īstenotas paklusām, un grūti bija saprast, kam kalpo, ko grib panākt "dižie eiropieši, korupcijas apkarotāji". Bet nu, dalot kvotas, maksas kritušas, un ieraugām patieso Vienotību, kas ir tāds pats oligarhu pakalpiņš kā abas pārējās Saeimas valdošās partijas. Smaga vilšanās visiem tiem, kuri bija ticējuši Vienotības vadoņu paustajai retorikai par tiesiskumu, taisnību, oligarhu un naudas varas ierobežošanu.

Vilšanās, kas izraisa nicinājumu. Daudzas iepriekš paustās domas par šo partiju, izrādās, bijušas pavisam aplamas. Nupat notika Vienotības kongress. Skanēja runas par atgriešanos pie saknēm, par to, ka vajadzētu cīnīties pret oligarhiem un vēl kaut ko tikpat dižu, spožu. Bet vai tiešām runu teicēji, Vienotības vadoņi cer, ka ļaudis atkal uzķersies uz vecajiem grabuļiem? Ticēs, ka labākais veids, kā cīnīties pret oligarhiem, ir to finansiāla atbalstīšana? Vai tiešām ar to naudu, ko Vienotībai atmetīs Saimnieks par pazemīgu kalpošanu, izdosies vēl reizi apmuļķot vēlētājus?

Vai viņi paši tic tam, ko runā? Ja tic, lai V.Dombrovskis, S.Kalniete un citi Eiropas parlamentā ievēlētie Vienotības deputāti pamāca savus kolēģus, ka oligarhu sodīšanai vislabākais veids ir miljonu došana viņu pārvaldītām pilsētām. Vai citu zemju politiķi gribēs pārņemt šo "spožo pieredzi"? Vai uzskatīs, ka tā ir eiropeiska prakse?

Kvotu naudas dalīšana vēlreiz pierādīja, cik mazsvarīgas ir partiju vadoņu runas, lozungi, deklarācijas, programmas. Vieni šiem nolūkiem izmanto zemnieku intereses, otri – tēvzemi, trešie – eiropeiskas vērtības, tiesiskumu. Patiesībā tas viss ir tikai trokšņi, pupu mizas, smiņķis uz grumbuļaina vaiga. Patiesās intereses ir pavisam citas. Tās tiek slēptas un atklājas tikai retos atklātības brīžos.

Tas, ka deputāti izdomāja kvotas, ir gandrīz lieliski. Beidzot mēs varējām ieraudzīt patiesību. Patiesību par to, kam kalpo Saeima. Tas bija lielisks apskaidrības mirklis, kas kā gaismas zibsnis skaidri atklāja, kāda ir mūsu valsts valdošo partiju patiesā orientācija. Kāda jēga pēc visa tā vēl sapņot par Igaunijas panākšanu vai apdzīšanu?

Ko darīt? Tas būs cita raksta temats.