Nodokļus, protams, jāmaksā. VID pienākums ir darīt visu iespējamo, lai tos iekasētu. Vēstuļu autori dara savu ierēdņa darbu, un viņiem neko nevar pārmest par šādu brīdinājumu sūtīšanu.
Tomēr rodas virkne jautājumu un iebildumu.
Vai tiešām nelielās lauku saimniecībiņas ir īstais adresāts, ko vajadzētu tirpināt, prasot palielināt maksājumus?
Ir taču labi redzams, kas notiek laukos, kā tie tukšojas, kā sarūk saimniecību skaits, jo daudzi nespēj nodrošināt tādus ienākumus, kas ļautu pirkt dārgo tehniku, uzturēt ģimeni. It īpaši smaga situācija veidojas tagad, kad sarežģījušās attiecības ar Krieviju, un strauji krīt piena, graudu, augļu cenas. Šādos apstākļos daudzas sīksaimniecības spēj pastāvēt tikai tāpēc, ka saņem Eiropas Savienības maksājumus.
Jā, iespējams, viens otrs zemkopis, kas tur dažus desmitus govju, audzē dažus hektārus kartupeļu, kāpostu vai ābolu, nav pavisam čakls visu nodokļu maksātājs. Iespējams, ražas novākšanas laikā paaicina palīgos kādu kaimiņu, nesamaksājot pilnu sociālo nodokli. Bet vai tāpēc bargajiem nodokļu iekasētājiem būtu sākamas represijas pret šiem "noziedzniekiem"? Vai nav tā, ka lielāku maksājumu prasīšana ir tas pats, kas apzināta nelielo saimniecību iznīcināšana?
Manuprāt, pašreizējos apstākļos valstij vajadzētu samazināt, nevis palielināt nodokļus tiem, kuri paliek laukos, strādā, uztur dzīvību šajā vidē. Vajadzētu parēķināt, cik valstij būtu jāmaksā pabalstos, ja bankrotētu tie, kuri pagaidām vēl ar neatlaidīgu darbu nodrošina sevi un vienlaikus piepalīdz kādam citam.
VID ierēdņu grābstīšanās gar sīko saimniecību kabatām vedina arī uz citām, daudz nopietnākām pārdomām.
Nupat saņēmām šokējošu informāciju par Panamas ofšoriem. Zinām, ka Panama nav vienīgā nodokļu paradīze, ir vēl desmiti citi līdzīgu ofšoru, un nav šaubu, ka arī tur tiek slēpti Latvijā iekrātie miljoni. Tas liek domāt, ka šādā veidā Latvijas budžetam tiek nozagti desmiti un simti miljonu.
Un vai tikai tas?
Pavisam nesen Latvijas televīzijā varēja skatīt raidījumu, kas atklāja, ka pat naudīgākie advokāti, supergreznu biroju īpašnieki, pamanās savus ienākumus un izdevumus saregulēt tā, lai valstij nav jāmaksā ne cents. Daži iemanījušies atdabūt PVN pat par restorānā ieturētajām pusdienām, ikdienas uzvalkiem un krekliem.
Un kur tad vēl stāsti par to, ka pat valdībai pietuvinātas personas pamanās nopirkt superdārgus autiņus, nemaksājot tūkstošos skaitāmus nodokļus?
Un cik miljonu budžets zaudē, nespējot tikt galā ar brutāliem PVN izkrāpējiem?
Jautājums jautājuma galā. Atbilžu nav, toties ir bargas vēstules lauciniekiem. Un rodas jautājums – kāpēc VID karo ar tiem, kuri, iespējams, budžetam noblēda dažus simtus eiro, bet ļauj mierīgi dzīvot tiem, kuri nozog tūkstošus un pat desmitus, simtus miljonu? Vai to centīgo ierēdņu spēkus, kuri sacer garas draudu vēstules sīkzemniekiem, nevajadzēja izmantot tā, lai aizdarītu caurumus, pa kuriem tālēs zilajās aizplūst daudz apjomīgākas summas?
Liela daļa no minētajiem jautājumiem adresējama nevis VID ierēdņiem, bet tiem, kuri pirms Saeimas vēlēšanām sludina, ka viņi visu zina, sakārtos nodokļus, palielinās ienākumus valsts budžetā, apkaros ēnu ekonomiku un paveiks visu citu, ko priekšgājēji nav spējuši. Kaut ko līdzīgu solīja arī tie, kuri tagad sēd deputātu, ministru, augstu ierēdņu krēslos. Tikai rezultātu nav. Likumi, kas varētu radikāli mainīt situāciju, sakārtot valsts finanšu plūsmu, nav redzami pat tuneļa galā. Toties ēnu ekonomika plaukst un zeļ, miljoni plūst uz ofšoriem, un tā vien šķiet, ka nodokļus maksā tikai skolotāji, mediķi un tie uzņēmēji, zemnieki, kuri ir par vāju, lai izvairītos no VID bardzības.
Sašutums par pašreizējo situāciju ir jo lielāks tāpēc, ka
Privatizācijas kampaņas laikā skanēja mierinoši vārdi – privātais īpašnieks strādās labāk nekā valsts, būs ienākumi, nodokļi valsts kasē. Tādējādi no privatizācijas labumu gūšot ne tikai jaunie īpašnieki, bet arī visi citi. Panamas paraugs liecina, ka tā gluži nav. Ienākumi, kam nodokļu veidā vajadzēja nonākt valsts budžetā, plūst pavisam citā virzienā - uz ofšoriem. Vēl šis tas atlec korumpētām partijām, deputātiem, advokātiem, nodokļu ekspertiem, kas nodrošina valsts izzadzējiem bezrūpīgu dzīvi. VID ierēdņi šos veiklos zēnus netramda, toties sīkie zemnieciņi, kas neko nav privatizējuši, saimniecību veidojuši paša spēkiem, taupot uz veselības, bērnu izglītības rēķina, saņem bargas vēstules, ka sāksies represijas, ja netiks budžetā maksāts vēl vairāk.
Vai tā ir patriotismu vairojoša situācija? Vai tādai vajadzēja būt brīvajai Latvijai? Vai Tautas frontes dibinātāju, Atmodas censoņu mērķis bija panākt, lai daži ciniķi, koruptanti varētu slēpt ienākumus ofšoros, ar privātām lidmašīnām lidot uz safari Āfrikā un pirkt privātmājas Floridā? Vai, cīnoties par neatkarību, gribējām tādu kārtību, ka nodokļus maksātu vienīgi sabiedrības trūcīgākā daļa, apdalītie, tie, kuri no privatizācijas guva vienīgi nekam nederīgas akcijas – skolotāji, mediķi, policisti, zemnieciņi, bet bijušie kompartijas dižvīri, par trekniem kapitālistiem kļuvušie miljonāri, varētu uzspļaut gan valstij, gan nodokļiem?
Situācijas pilnākai skaidrībai derētu atcerēties vēl dažus notikumus.
Pirms dažiem gadiem sprāga "Parex" burbulis. Valsts nonāca tuvu sabrukumam. Valdis Dombrovskis to izvilka no bedres. Bet uz kā rēķina? Uz pensionāru, sīko ierēdņu, skolotāju, policistu, mediķu rēķina. Visa tautai vajadzēja savilkt jostas jo cieši. Taču ne tiem, kuri izraisīja katastrofu. Tie šķīrās vienīgi no baņķieru goda, bet saglabāja miljonus, villas, autiņus...
"Parex" nebija vienīgā banka, par kuras zaudējumiem norēķinās visa sabiedrība.
Arī par "Liepājas metalurga" saimnieku biznesa kļūdām maksā tie, kuri saņem knapas aldziņas. Bet tie, kuri privatizēto milzeni noveda līdz bankrotam, varēja nozust ar visiem ietaupītajiem miljoniem.
Tātad atkal tas pats – lemj, saimnieko, miljonus pelna, kļūdās privātīpašnieki, bet par viņu zaudējumiem norēķinās visa tauta.
Kāpēc iespējama tik absurda situācija, tik klaja nekaunība un patvaļa? Vai visa pamatā ir ierēdņu nolaidība, korupcija, stulbums? Varbūt vainojamas pērkamās partijas, nolaidīgie Saeimas deputāti, kas nespēj pieņemt jēdzīgus likumus? Bet varbūt dziļākie cēloņi meklējami ideoloģiskās paradigmas kroplumā? Varbūt jābeidz ticēt tam, ka brīvais tirgus ir visvarens, ka tas visu spēj sakārtot, noregulēt, ka tas privātīpašnieku spiež pelnīt ne tikai sev, bet arī valstij, ka privātā iniciatīva ir vārti uz visas valsts labklājību?
Varbūt beidzot jāsaprot, ka privātā interese ir kā uguns, kas var sildīt, bet var arī sadedzināt? Varbūt jāsaprot, ka vajadzīgi gudri likumi, uzticami ierēdņi, atbildīgi ministri, kas spēj šo kolosālo spēku ievadīt pareizās sliedēs? Varbūt kapitālisma paradigma prasa pamatīgus papildinājumus un labojumus? Vai nav redzams, ka kapitālisms var pats sevi iznīcināt, ja netiks iegrožots sabiedrības interesēm atbilstošos rāmjos?
Diemžēl pagaidām par šiem jautājumiem netiek domāts. Toties sekas sāk iezīmēties. Ļaudis vairs negrib ilgāk ciest nejēdzības. Ir sākušies protesti pret to, kas ir klaja netaisnība, patvaļa, nekaunība. Pagaidām protestē bez skaļām akcijām. Protestē ar kurnēšanu, nikniem komentāriem internetā, izceļošanu no valsts, pagātnes – sociālisma – slavināšanu, simpātiju paušanu Putinam. Bet par visgraujošāko protesta veidu kļūst nodokļu nemaksāšana. Ir gadījies būt veikalos, kur pārdevējs atklāti prasa – ar čeku vai bez tā? Daudzi domā tā - ja reiz "treknais gals" var uzspļaut nodokļiem, tad kāpēc tos maksāt man, sīkam bodniekam, kam kaklā smaga kredītu nasta.
Kas būs turpmāk, ja nekas nemainīsies, ja baņķieri, lielkapitālisti būs atbrīvoti no atbildības par pašu kļūdām, ja nodokļu nastu vajadzēs nest vienīgi sabiedrības trūcīgākajai daļai? Vai klusais protests nepāraugs stipri skaļākā?
Ir labi, ka VID ierēdņi pilda savus pienākumus, mēģina panākt lielākus ienākumus valsts budžetā. Taču nešaubos, ka kārtības ieviešana jāsāk no "resnā gala", jāsāk ar tiem, kuri valsts kasei nozog miljonus. Un pirmām kārtām ar tiem, kuri tautu jau vienreiz apzaga – tad, kad par sviestmaizi pievāca vērtīgāko īpašumu. Tagad viņi, ienākumus slēpjot ofšoros, valsti apzog vēl vienu reizi. Saeimai ir jāpieņem likumi, kas neko tādu nepieļautu. Ir vajadzīgi vēl citi juridiskie akti, kas liktu privātajam lielkapitālam atbildēt par pašu kļūdām, ieviestu vismaz elementāru kārtību nodokļu iekasēšanas jomā.
Kamēr tas nav izdarīts, brīdinājuma vēstules nelielo lauku saimniecību īpašniekiem ir VID ierēdņu izmisuma solis, bezspēcības izpausme, lielgabala šāviens vārnu baram.