Foto: Publicitātes foto
Stabilu un izdevīgu noieta tirgu atrašana arvien bijusi viena no galvenajām Latvijas ražotāju problēmām. It īpaši pārtikas produktu ražotājiem. ES tirgus apgūstam lēni, jo nākas saskarties ar milzīgu konkurenci. Bijušo NVS valstu tirgi – Krievija, Ukraina, Baltkrievija brīžiem šķiet izcili pievilcīgi un atrodas tepat blakus, taču biežo ekonomisko un politisko kolīziju dēļ darbība tajos ir ļoti riskanta. It īpaši tagad, kad ES un Krievija ir apmainījusies ar savstarpējām ekonomiskām sankcijām un nav zināms, kad attiecības varētu uzlaboties.

Ķīna? Tāls neizpētīts tirgus turklāt, kuram gan nav zināms, ka Ķīna pati ir vislielākā eksportētāja pasaulē, kas ar savām lētajām precēm ir pārpludinājusi visu kontinentu tirgus. Šāds priekšstats daudzus uzņēmējus attur no centieniem mēģināt tur kaut ko pārdot. Medaļai gan ir arī otra puse. Tā rāda, ka Ķīna ir arī otra lielākā importētāja un nozīmīgu daļu importa veido tieši pārtikas preces. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pasaules valsts ar vairāk nekā 1,3 miljardiem patērētāju nespēj un tuvākajā nākotnē arī nespēs pati pilnībā apgādāt sevi ar pārtiku.

Jūnijā apmeklējot starptautisko izstādi "China – Central and Eastern European Countries Investment and Trade EXPO" (China CEEC Expo) Ningbo pilsētā, Ķīnā, kur piedalījos Latvijas ekspozīcijas pastāvīgā paviljona atklāšanā manī nostiprinājās pārliecība, ka Ķīna ir viens no tiem tirgiem, kura iespējas līdz šim vēl neesam pietiekami adekvāti novērtējuši.

To noteikuši vairāki gan objektīvi, gan subjektīvi faktori. Piemēram, vispārpieņemts subjektīvs stereotips nosaka, ka ķīniešu tirgum nepieciešamas lētas preces, savukārt šajā parametrā konkurēt ar vietējiem ražojumiem Latvijas produkcija nespēj.

Tā gan ir tikai daļa taisnības. Jā. Ķīnā galvenokārt tiek pieprasītas lētas preces, taču pēdējos 20 - 30 gados sociālistiskā Ķīna, kurā vadošā politiskā loma, lai cik tas nebūtu neierasti, joprojām ir komunistiskajai partijai ir ļoti strauji attīstījusies. Valstī palielinājies turīgo un bagāto cilvēku skaits, kuri labprāt pērk daudz kvalitatīvākās ES preces, maksājot par tām adekvātu cenu. Līdzīgi kā jebkurā sabiedrībā turīgo cilvēku skaits procentuāli nav liels, taču, ņemot vērā valsts kopējo iedzīvotāju, skaitu mēs varam runāt par simtiem miljonu cilvēku lielu tirgu. Tirgu, kas pārsniedz visu Vācijas vai Lielbritānijas iedzīvotāju skaitu.

Pēdējā laikā Ķīnas ekonomika ir nedaudz sabremzējusies. IKP izaugsme no rādītāja, kas bija rakstāms ar divciparu skaitli, ir samazinājusies līdz 6-7 procentiem, taču arī šis rādītājs ir vairāk kā cienījams.

Latvijas eksportētājiem Ķīna paver faktiski neierobežotas attīstības iespējas. To, ka Ķīna pati nekad nespēs sevi pilnībā nodrošināt ar visu nepieciešamo pārtiku, valsts vadība jau ir sapratusi. Šī iemesla dēļ tiek atbalstītas iniciatīvas, kas ir saistītas ar plaša patēriņa preču dažādības veicināšanu un pārtikas produktu importēšanu.

Manis jau pieminētajā Ķīnas ostas pilsētā Ningbo, regulāri, reizi divos gados formātā 16 + 1 notiek Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu ministru sanāksme par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas jautājumiem. Vienlaicīgi ar šo sanāksmi īpašā sadarbības jautājumiem veltītā konferencē tiekas Ķīnas un 16 Eiropas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji, uzņēmēji.

Ķīna pārtikas un citu plaša patēriņa preču importam ir devusi zaļo gaismu un enerģiskākie Latvijas ražotāji šīs valsts tirgu jau ir sākuši apgūt. Visai pieprasītas Ķīnā ir Cido sulas. Savu saldējuma rūpnīcu, kurā izmantos Latvijā saražotās izejvielas šajā valstī būvēs Rīgas piena kombināts. Tie ir tikai daži no piemēriem. Labs noieta tirgus Ķīnā ir Latvijā ražotajiem zivju un gaļas konserviem, alkoholiskajiem dzērieniem, saldumiem, medum, mellenēm un daudziem citiem produktiem. Jāpiebilst, ka ķīnieši ir novērtējuši ne tikai Latvijas pārtiku, uzsverot tās kvalitāti, dabiskumu, ekoloģisko tīrību. Liela interese Latvijas pastāvīgajā izstāžu paviljonā Ningbo pilsētā izrādīta arī par kosmētiku un vairākām citām preču grupām. Tirgus potenciāls ir arī kokapstrādes produkcijai, taču šeit jārēķinās ar lielo transportēšanas attālumu un loģistikas specifiku, tāpēc atmaksātos vien tirdzniecība ar specifiskiem augstas kvalitātes izstrādājumiem.

To, ka Ķīna ir viens no straujāk augošajiem Latvijas eksporta tirgiem parāda arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja 2011. gadā uz šo valsti eksportējām preces 39 734 832 eiro vērtībā, tad 2015. gadā jau par 106 820 033 eiro. Četros gados eksporta apjomi ir vairāk nekā dubultojušies.

Preču eksports uz Ķīnu gan joprojām ievērojami atpaliek no importa (415 680 826 eiro 2015. gadā), kā arī eksporta uz tādām tradicionālām sadarbības partnerēm kā Krievija (833 993 894 eiro 2015. gadā), Vācija(673 636 783), Lielbritānija (544 811 915). Šie skaitļi liecina par milzīgu neizmantotu potenciālu.

Uzreiz jāsaka, ka apgūt šīs valsts tirgu nebūs viegli. Ķīnas iedzīvotāju skaits un ekonomikas mērogi mums ir grūti aptverams lielums. Šī iemesla dēļ pat nebūtu jāsteidzas uzreiz meklēt sadarbību ar vadošajiem Pekinas, Šanhajas uzņēmumiem, kuru attieksme pret Latvijas piedāvājumiem varētu būt visai pavirša. Daudz lielākas izredzes izveidot veiksmīgu sadarbību ir ar relatīvi mazākiem uzņēmumiem, reģionos strādājošām firmām, nelielām pašvaldībām. Jau pēc tam, kad tirgus būs iepazīts un tiks iegūti atbalsta punkti iespējams domāt par biznesa paplašināšanu un attīstīšanu lielajās pilsētās.

Jārēķinās, protams, arī ar savādāku biznesa un lēmumu pieņemšanas kultūru un pats galvenais – atšķirīgu gaumi un patērētāju ieradumiem.

Panākumu atslēga Ķīnas tirgū ir māksla piemērot preci viņu gaumei, garšas izjūtai, patēriņa īpatnībām. Piemēram, ķīniešiem patīk saldējums nevis ar vaniļas vai zemeņu bet ar piparu vai tomātu garšu. Ķīnā augstu tiek vērtētas Latvijas šprotes, taču tās ēd ar visām galvām un klāt vēl piedzer šampanieti. Ņemot vērā tirgus īpatnības, Latvijas uzņēmējiem nevajadzētu mēģināt to apgūt bez kvalificētiem padomdevējiem, strādājot uz savu galvu.

Nepieciešams izraudzīties biznesa specifikai atbilstošus sadarbības partnerus, kas šo tirgu labi pazīst un ir ieinteresēti realizējamo preču pielāgošanā un modificēšanā atbilstoši patērētāju prasībām. Ja uzņēmējs nav gatavs šim tirgum pielāgoties, tad strādāt ir grūti, jo neizmainītā veidā tās preces, kas ir pieprasītas Latvijā, Ķīnas tirgum nederēs. Būs nepieciešams mainīt gan garšu, gan iepakojumu, tomēr balva ir viss lielais Ķīnas tirgus.

Tas, vai izdosies to iekarot, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem, jo politiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi tam ir radīti.

Latvijai ir pārstāvniecības Pekinā un Šanhajā. Kopš jūnija arī 6 miljonus iedzīvotāju lielajā Ningbo pašvaldībā. Turpat arī Latvijas ražotājiem ir pieejams pastāvīgais Latvijas preču ekspozīcijas paviljons, kur uzņēmumi visu gadu var izstādīt savas preces, meklējot sadarbības partnerus to izplatīšanā. Ķīnas uzņēmēji, veikalu tīklu vadītāji, jebkurš interesents ar šīm precēm var iepazīties apskatot, izpētot, aptaustot un pat tās pagaršojot. Tā ir vienreizēja iespēja bez lieliem ieguldījumiem parādīt sevi Ķīnas tirgū.

Savukārt rudenī Ķīnā notiks Latvijas dienas "Taste Latvia", kuru mērķis ir sekmēt Latvijas produktu atpazīstamību un veicināt sadarbību starp abu valstu uzņēmējiem. Dalībai tajās joprojām iespējams pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā( LIAA).

Ķīna ir daudz tuvāk, nekā mēs domājam, turklāt tās tirgus mūsu ražotājiem paver faktiski neierobežotas iespējas. Galvenais ir uzdrīkstēties un sākt to mērķtiecīgi soli pa solim apgūt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!