12. februārī Ministru kabinets uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par līdzekļu izlietošanu jaunu vilcienu iepirkuma projekta turpināšanai vai finansējuma pārdali citiem projektiem. Jāuzsver, ka šoreiz tā nav lēmuma pieņemšanas neizlēmīga novilcināšana, bet gan izsvērts, pamatots un, vērtējot no mūsu nozares pozīcijām, atbalstāms risinājums.
Domāju, ka pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka šie Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi būs vajadzīgi sākotnēji paredzētajam mērķim - jaunu pasažieru vilcienu iepirkumam. Acīmredzams, ka Satiksmes ministrijā un jo īpaši valdībā notiek konstruktīvi, pozitīvi procesi, kas visticamāk skaidrojami ar premjera Valda Dombrovska ciešāku iesaisti lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.
Pašlaik tuvojas noslēgumam „Pasažieru vilciena" un Spānijas uzņēmuma "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), ar kuru noslēgts līgums par vilcienu iepirkumu, mediācijas process Stokholmā. Ir arī skaidrs, ka šis process strauji tuvojas finišam un sarunu partneriem nekas cits neatliek kā vienoties par juridiski korektu risinājumu, kas apmierina visus iesaistītos.
Gribu vēlreiz uzsvērt, ka jaunu vilcienu iegāde Latvijai ir ļoti nepieciešama, jo vecie sastāvi jau ir savu laiku nokalpojuši un pēc dažiem gadiem vairs nebūs ekspluatējami. Nepieciešamību atjaunot sastāvus ir apliecinājušas gan „Pasažieru vilciena" amatpersonas, gan Satiksmes ministrija, gan nozares eksperti. Visā Eiropā tiek stimulēta dzelzceļa kā efektīva un videi par auto draudzīgāka pārvadājumu transporta attīstība, ES fondos nauda tiek piešķirta pat kravu pārvadājumu elektrifikācijai, un Latvijā nedrīkst izveidoties situācija, ka ir pietiekami moderna dzelzceļa infrastruktūra, izņemot pašu galveno - vilcienus.
Protams, ka no Latvijas valsts viedokļa ir arī daudz izdevīgāk, ja divas trešdaļas iepirkumam nepieciešamā finansējuma saņemsim no Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļiem, nevis visus simts procentus nāksies meklēt krīzes rezultātā sarukušajā Latvijas valsts budžetā. Turklāt gadījumā, ja mediācijas process beigsies ar šķīrējtiesu, kurā prognozējams atzinums, ka līgums ir spēkā un Latvijas valstij tas jāpilda, tad, palaižot garām ES finansējumu vai to izlietojot dažādiem kaut arī vajadzīgiem, taču sīkiem projektiem, nepieciešamo summu - aptuveni 100 miljonus latu - nāksies meklēt un atrast patukšajā valsts budžetā. Tomēr, ja nepazaudēsim Kohēzijas fonda līdzekļus, ņemot vērā, ka liela daļa vilcienu ražošanas un komplektēšanas paredzēta Latvijā - Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, lieki uzsvērt, cik nozīmīga šī projekta realizēšana būtu gan mašīnbūves un metālapstrādes nozarei, gan valstij, gan tās iedzīvotājiem.
Tāpēc premjera un Satiksmes ministrijas nostāja pašlaik ir tikai loģiska. Tikai jāņem vērā, ka mediācijas process Stokholmā varētu turpināties arī ilgāk par nedēļu - iespējams, pat mēnesi. Taču trīs nedēļas gan nav tik ilgs laiks, lai valdībai būtu jāpieņem sasteigts lēmums, bet pēc tam jākož pirkstos, domājot, kam atņemt naudu līguma izpildei. Mēnesis arī no Eiropas naudas apgūšanas viedokļa nav izšķirošs. Pretējā gadījumā nonāksim situācijā, ka par vilcieniem var nākties maksāt 100 miljonus latu no nodokļu maksātāju kabatām.