Es, diemžēl, jutos spiests viņas prieku atvēsināt un stāvokļa novērtējuma aplūkot citādā skatījumā. Es uzsvēru, ka jebkurā Eiropas vai citā nacionālā valstī tādu vēlēšanu iznākumu, kad pamatnācijas pārstāvji valsts galvaspilsētā iegūst tikai trešdaļu no vēlētāju balsīm un cieš politisku sakāvi arī otrajā lielākajā valsts pilsētā, visur uzskatītu par katastrofālu. Turklāt abas šīs latviešu partijas ir vienotas koalīcijas partneres saeimā un viņu darbība nepārliecina, ka tās arī nākotnē vienoti vai atsevišķi varētu nostāties uz nemainīgiem un nesatricināmiem latviskas Latvijas pamatiem tūdaļ un nekavējoties Saeimas likumdošanā. Jo tikai tādā ceļā latvieši varētu novērst jau pašlaik pastāvošos draudus tautas un valsts izdzīvošanai un pastāvēšanai. Pretējā, bezdarbības gadījumā, mēs gandrīz divtūkstoš gadus, būdami šīs zemes pamatiedzīvotāji un šajā laikā tikai divreiz uz pārdesmit gadiem kļuvuši par brīvas Latvijas valsts pilsoņiem kādā no turpmākajām Saeimām uz mūžīgiem laikiem kļūtu par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
Neviens mūs neglābs un nevarēs glābt, jo paši brīvprātīgi stulbumā un apmātībā būsim nodevuši savas tautas likteņa vārtu atslēgu svešās rokās.
LU Āzijas studijas nodaļas profesors Leons Taivāns nupat mūs ir brīdinājis: ''Domāju, ka mūsu bērni dzīvos pavisam citādā Latvijā. Tā vairs nebūs tāda Latvija kā tagadējā. Labākā gadījumā būs tikai nosaukums Latvija. Latvieši būs tāda sena minoritāte kā tagad ir lībieši vai moni Taizemē.''
Es piekrītu šim drūmajam pareģojumam, jo visa mūsu politisko partiju darbība ar tautas piekrišanu iet bojāejas virzienā.
Pols Goubls, latviešiem draudzīgs ASV Pasaules politiskā institūta profesors Vašingtonā, arī ceļ trauksmi: ''Krievija nežēlos resursus maksimāli draudzīgas politiskā režīma nostiprināšanai. Nesen guvušas uzvaru pašvaldību līmenī, promaskaviskās politiskās partijas Latvijā var būt tādā stāvoklī, lai uzvarētu parlamenta vēlēšanās nākamgad un veidotu promaskavisku Latvijas valdību, ja viņi saņemtu pietiekamu palīdzību no Maskavas, kā arī no Krievijas biznesa interesēm šajā valstī.''
Latviešu ģeniālais komponists Raimonds Pauls, savukārt, saka: ''Mēs labi zinām visas traģēdijas, kas mūsu tautiņai bijušas, bet nevaram visu būvēt uz tā. Jāskatās uz priekšu un citādi. Jā, tā ir vēsture. Jā - traģēdija. Bet ko lai darām?''
Ja neskatīsimies vēsturē un nemācīsimies no tās, tad nonāksim pie pašas pēdējās un šoreiz neatkārtojamās traģēdijas - latviešu tautas un valsts un iznīcības. Maestro Paulam atbildi ir devis ģeniāli tālredzīgais Edvarts Virza.
Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs.
Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs.
Un visiem baušļus dot nav iespējams pat Dievam,
Nav latvim derīgs tas kas noderīgs ir krievam.
(...) Ja gribam tautu glābt no rītu dienu drāmas
Mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas.
Ko latvju tautas gars sev vilcis kādu reiz,
Lai sevi paglābtu no tā kas nepareizs.
Kas darāms, lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas.
Neviena tauta nav tik dāsni un padevīgi dāvinājusi masveidā pilsoņu tiesības savas zemes iekarotājiem kā latvieši. Starptautiskās tiesības nosaka, ka pilsonības piešķiršanas veids un kārtība ir katras valsts iekšēja lieta. Katrai valstij ir izņēmuma tiesības šajā jomā. Mums nekavējoties, vismaz uz kādu laiku, jāpārtrauc pilsonības piešķiršana austrumslāviem - krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem un citiem krievvalodīgajiem no bijušās PSRS, lai apturētu tālāku Latvijas rusifikāciju. Par paraugu mums jāņem Somija.
Somi Somijā sastāda 92% no valsts iedzīvotājiem. Otra lielākā mazākumtautība Somijā ir zviedri - 4% no iedzīvotājiem, taču viņu pēcteči Somijā ir dzīvojuši kopš 12. gadsimta un Somijas zviedri ir devuši bagātīgu ieguldījumu somu tautas kultūrā kā arī atdevuši savas dzīvības par Somijas brīvību. Pārējās minoritātes ir niecīgas. Somu tautu un valsti tās neapdraud. Tomēr par Somijas pilsonību, Somijā ar valsts oficiālu vīzu iebraucis imigrants var kļūt bez virknes citiem nosacījumiem tikai tad, ja viņš ir izturējis eksāmenu pilna vidusskolas apjomā somu vai zviedru valodā.
Pilsonības likuma attiecīgie grozījumi mums jāpieņem Saeimā. Tūdaļ ar skubu. Protams, arī latviešu valodas krietnas zināšanas tādā apjomā, kā to zina latvieši, negarantēs absolūtu lojalitāti Latvijas valstij. Taču, kā tieši vācu tautai paskaidro Vācijas valdības izdotais žurnāls politiskai izglītībai („Information Zur politischen Bildung"), sveštautiešu integrācija ir iespējama tikai tad, ja viņi pārvalda valsts valodu un tādejādi zina un saprot, ko par jebkuru jautājumu vai notikumu domā vācieši.
Pieņemot Saeimā augstāk minēto Somijas likumu, latvieši izpildītu arī ANO 1954. gada konvencijas ieteikumu par bezvalstnieku statusu. Saeima to jau ir ratificējusi 1990. gadā un to ir parakstījusi prezidenta V. Vīķe - Freiberga. Šīs konvencijas 2. pants skan tā: ''Līgumslēdzējas valstis pēc iespējas veicina bezvalstnieku asimilāciju un naturalizāciju. Tātad, vispirms asimilācija un tikai tad naturalizācija.
Kad Latvijas atjaunotai valstij kā 1918. gada 18. novembrī dibinātās valsts tiesību pārmantotājai jau tūlīt pēc 1990. gada 4. maija bija iespējams rīkoties atbilstoši starptautiskām tiesībām pilsonības jautājumā, ir norādījis arī pirmais Zviedrijas vēstnieks Latvijā Larss Pēters Fredēns. Savā grāmatā par tā laika norisēm Fredēns uzsver, ka tajā brīdī Latvija bezvalstnieku nebija, jo visiem jau iebraukušajiem mūsu zemē kabatā bija PSRS pase, kurā bija norādīta gan viņu dzimšanas, gan dzīvesvieta.
Lasītājiem jāzina, ka starptautiskās tiesībām (ST) ir līgumslēgšanas raksturs. Proti, atšķirībā no ST kā tiesībām ar obligātu valsts rīcību saistošu, imperatīvu (pavēlošu) saturu var tikai tad, ja kādas valstis ir savstarpēji noslēgušas divpusīgu līgumu, vai vairākas valstis daudzpusīgu līgumu. ANO neizdod nekādus likumus. Tomēr šai organizācijai (kurā noteikšana pieder lielvarām) Ģenerālās Asamblejas lēmumam ir ieteikuma raksturs, un to latvieši nav izmantojuši, lai gan tieši šīs ANO rekomendācijas mums jau sen vajadzēja iebāzt acīs daudzajiem pamācītājiem, kas paši neievēro ne ST ne t.s. cilvēktiesības.
Lai izšķirtu strīdīgo jautājumu, kas īsti atbilst jēdzienam - cilvēktiesības, ANO 1984. gadā nodibināja ANO cilvēktiesību komisiju. Komisijas darbā iesaistīja 31 valstu ST ekspertus. Komisija strādāja vienu gadu un izstrādāja ANO deklarāciju par cilvēktiesībām. 1985. gada decembrī Ģenerālā Asambleja pasludināja šo deklarāciju. 1. pants: ''Šīs deklarācijas izpratnes nolūkā ar vārdiem svešzemnieks vai ārzemju pavalstnieks (angliski oriģinālā - alien) jāapzīmē attiecībā uz turpmākos pantos minētiem ierobežojumiem ikviena persona (izcēlums mans), kura nav tās valsts pilsonis vai pilsone, kurā viņš vai viņa atrodas." 2. pants: ''Nekas šajā deklarācijā nedrīkst tikt izskaidrots tā, ka varētu tikt atzīta kā likumīga kāda svešzemnieka vai ārzemju pavalstnieka nelegāla iebraukšana vai klātbūtne kādā valstī, kā arī nedrīkst iztulkot nevienu nolikumu kā ierobežojumu kādai valstij izdot likumus un noteikumus par uzturēšanās nosacījumiem un uzturēšanās ilgumu šajā valstī, vai arī noteikt atšķirības starp šis valsts pilsoņiem un svešzemniekiem vai ārzemju pavalstniekiem." 4. pants: ''Svešzemniekiem jāievēro tās tautas likumi kuras vidū viņš dzīvo vai atrodas, jāizrāda cieņa pret šīs tautas paražām un tradīcijām."
Latvieši savā tūkstošgadīgajā tēvzemē patlaban ir apdraudēta nācija, un viņu neatkarīgā valsts, ja mēs nebūtu NATO, jau būtu iekļauta Krievijas impērijā vai labākajā gadījuma tā būtu Krievija vasaļvalsts. Ja kāds šādam secinājumam iebilst, lai izlasa laikrakstu ''Vesti'' un ''Čas'' tūkstošiem lappušu slejas, televīzijas pārraides krievvalodīgajiem vai Latvijas krievvalodīgo radio pārraižu ierakstus. Pierādījumi manis sacītajiem vārdiem plašziņās ir pārpilnībā. Īstenībā krievi par Latvijas valsts nevarību jau var atļauties atklāti ņirgāties - kā gan lai citādi nosauktu, piemēram, to 8. maijā demonstratīvi galvaspilsētā Rīgā braucošo automobili ar Krievijas un PSRS karogu. Viena no pēdējām sociālām aptaujām rāda ka 57% krievvalodīgo vēlas dzīvot bijušās padomju valsts iekārtā.
Vēl nav par vēlu šo apdraudējumu novērst. ANO Cilvēktiesību komisija jau 1984. gadā ir pasludinājusi: ''Pamatojot pasākumus, kas ierobežo atsevišķas tiesības, atsaukšanās uz Nacionālo drošību ir pieļaujama tikai tad ja tādi ierobežojumi ir nepieciešami nācijas pastāvēšanai vai tās teritoriālās integritātes vai politiskās neatkarības neaizstāvēšanai pret spēka vai draudu pielietošanu."
Latviešu politiskās partijas
Mūsu tautas un valsts nākotnei draudošais patreizējais stāvoklis ir radies tādēļ ka mums nav vai nu tādas nacionālas partijas vai tautas organizētas kustības, kas gribētu ātri un drosmīgi panākt likumdošanas aktiem būtiskas un svarīgas nacionālpolitiskas pārmaiņas.
''Vienotība'' nekad nav bijusi nacionālpolitiska partija. Plašziņās ir bijuši norādījumi un arī pārmetumi, ka Valdis Dombrovskis uzskata nacionālismu par kaitīgu parādību, bet Solvita Āboltiņa baidās no nacionālisma. Vārda - nacionālisms - piesaukšana partijas galotnes politiķu runās diez vai līdzēs 12. Saeimas vēlēšanās bez nacionālpoiltiskas drosmes.
Zemnieku Savienības politiku nacionālā jautājuma risināšanā dziļāk novērtējot, žurnālisti to ir izteikuši piemēram, divos trāpīgos virsrakstos: „ZZS pūš visas stabulītes uzreiz", un ar pazīstamās dziesmiņas vārdiem „Ar visiem mīļi, ar visiem mīļi runājās, nevienam pretī neturas."
„Nacionālās Apvienības" (NA) sastāvā no TB/LNNK ir palikušas ir tikai druskas. TB/LNNK vadība un aktīvākie biedri klusē par Jāņa Straumes un Imanta Kalniņa pāriešanu krievvalodīgo internacionālistu nometnē.
Vara samaitā - šo politoloģijā pazīstamo teicienu var attiecināt, diemžēl, arī uz „Visu Latvijai" (VL). Piemēru šādam apgalvojumam ir daudz.
Saeimas kārtības rullis
18. (2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Tāds nolikums par latviešu valodas zināšanām Saeimā ir spēkā arī pašlaik, kad pilsonības likuma komisijas sēdē 10. Saeimā „Saskaņas Centra" (SC) V. Kravcovs nevarēja latviski pateikt ne vārda, es par to ziņoju Drošības policijai, lai tā pārbaudītu, kā viņš ir ieguvis pilsonību, kā arī Saeimas prezidijam. Kad J. Domburs mani uzaicināja par šo gadījumu kā VL pārstāvi TV pārraidē, mani frakcijas biedri centās mani atrunāt, lai es TV pārraidē neatsauktos uz šo kārtības ruļļa pantu, kā arī neuzstātos pret ''Vienotības'' deputātiem, jo Eiropa mūs nesapratīšot un pēc šāda lēmuma pieņemšanas par mandāta atņemšanu mūs neatbalstīšot. Pārraidē es divreiz paliku pie sava viedokļa skaidrošanas un sākās mani konflikti ar VL.
VL savu nevarību nacionālā darbībā parādīja arī tad, kad pievienojās Valsts prezidenta A. Bērziņa plaši ieteiktajam un cildinātajam izlīgumam ar krieviem. Šim aicinājumam atsaucās tikai niecīga latviešu daļa, tomēr VL amatu pakāpju augšgals - partijas līdzpriekšsēdētājs I. Parādnieks, VL Saeimas frakcijas vadītājs E. Cilinskis un t.s. Saliedētības pr-js I. Latkovskis parakstīja šo ''Izlīguma'' aicinājumu. Upuri nostādīja blakus noziedzīgās agresijas tagadējiem atbalstītājiem Latvijā. Visas VL svārstības no nacionālisma pamatnostādnēm šeit neuzskaitīsim. Vēl nesen 11. Saeimā VL deputāti kopā ar Reformu partijas deputātu Liepiņu iestājās par to, ka būtu jāizveido draudzīgāka politiska attieksme pret krieviem.
Latvijas krievvalodīgie un Krievija
SC neapšaubāmi ir Latvijai un latviešiem naidīga partija. Tā ir noslēgusi līgumu ar Putina ''Vienoto Krieviju'' un kļuvusi par Kremļa filiāli. Bet Saeimas vēlēšanu rezultāti apstiprina, ka tieši tie deputāti amata kandidāti, kas visagresīvāk izsakās pret latviešiem un daudzina iekļaušanos Krievijas valstī, saņem visvairāk balsu. Kabanovs, Cilēvičs, Ušakovs, Urbanovičs, Rubiks, Kravcovs, S. Mirskis allaž ir bijuši ''Olimpiskajā'' sešiniekā ievēlēto SC, kā arī PCTVL (Ždanoka, Pliners, Buzajevs) saraksta galvgalā. Vēlēšanu analīze rāda, ka izgāzies ir arī SC viltīgais gājiens, parādīt SC it kā par kopīgu krievu latviešu partiju, pirms vēlēšanām apgabalu sarakstos izvirzot priekšplānā latviešus. Krievvalodīgie vēlētāji tos tik un tā izsvītro.
Jau 2001. gadā Kabanovs ir sludinājis: ''Bijušo padomju cilvēku restitūcijas nostalģiskās jūtas iemiesojas tagadējās Krievijas varā... Viņi tic, ka notikušais vēl nav galīgs. Jo krievus nav iespējams pārliecināt par notikušās netaisnības uzvaru.'' 2003. gadā Kabanovs mācīja krievus: ''Mums krieviem jāiefiltrējas visās valsts struktūrās, lai grautu tās no iekšienes.'' 2008. gadā viņš atgādināja, ka: ''jebkurš krievs zinot ka viņa saknes atrodas Krievijas impērijā no Varšavas līdz Vladivostokai un no Helsingforsas līdz Hindukušam.'' Neraugoties uz to, ka šādi un vēl daudzi citi naidīgi raksti un runas jau sen ir lasāmi un dzirdami plašziņās, Kabanovu 11. Saeimā ievēlēja par Latvijas delegātu NATO Parlamentārā Asamblejā. Turklāt visi ''Vienotības'' deputāti balsojot atbalstīja viņa ievēlēšanu.
N. Ušakovs ir negodīgs viltnieks. Vispirms viņš sarīko SC piekritēju gājienu ar Latvijas karogiem gar Saeimu Vecrīgā, lai pēc tam paziņotu, ka atbalsta referendumu par krievu valodu kā valsts valodu, un māca latviešus uz laiku aizmirst savas tautas vēsturi, tātad lai slēptu Krievijas noziegumus pret Latviju kopš 10. gadsimta.
J. Urbanovičs ir sarakstījis un izdevis melīgu grāmatu par Latvijas vēsturi ''Vēstures Melnraksti''.
B. Cilēvičs noorganizēja pasaules ebreju ''antifašistu'' kongresu Rīgas centrā tieši 16. martā, lai gan labi zina, ka PSRS un hitleriskā Vācija kā sabiedrotie uzsāka II Pasaules karu un ka šī kara pirmajos 22 mēnešos krievi bija uzticīgi Staļina - Hitlera noziedzīgajam paktam.
Latvijas plašziņās bieži ir lasāma informācija, ka Cilēvičs regulāri izplata ziņas - mūsu valstī tie pārkāptas cilvēktiesības. Mirskis, kuru krievvalodīgie ievēlējuši Eiropas parlamentā, ārzemēs demonstratīvi fotografējas kreklā, uz kura ar kirilicas burtiem ir iespiests uzraksts CCCP.
Tagad „Saskaņas centram" piebiedrojusies sabiedrībā labi pazīstama izglītotu cilvēku grupa. Ko viņi tur meklē? Latviešu varenākais satīriķis Egils Līcītis zīmīgi ir izteicies, ka šie ļaudis, acīmredzot, ir krīzes laikā nonākuši pie maizes un ūdens, un nevar aizmirst kādreizējo nēģa gabaliņu. Mums būtu atklāti jāizrāda dziļa necieņa šiem cilvēkiem.
Diemžēl, plašziņās parādās arī darba cilvēku paziņojumi, ka viņi balsos par SC. Viņi vilsies. Krievija joprojām ir valsts ar vislielāko teritoriju pasaulē. Krievijā ir atrodams zelts, sudrabs, dimanti, cēlmetāli un gandrīz visi Mendeļejeva tabulas elementi, kā arī milzīgas mežu platības, auglīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme un neapgūti hidroenerģētikas resursi. Tomēr dzīves līmenis un pensijas tur nav pārsniegušas veiklu privatizētāju izzagto tautsaimniecības līmeni Latvijā.
Par latviešu pašcieņu
Protams, mazskaitlīga krievvalodīgo daļa ir lojāli Latvijas valstij. Niecīga krievvalodīgo daļa, iespējams, ir īsti Latvijas patrioti, taču krievu milzīgs vairākums klusē un nerunā par Krievijas gadsimtu noziegumiem pret latviešiem un citām impērijā iekļautām tautām, kā arī PSRS satelītu valstīm pēc II pasaules kara. Ja tautai nav sevi aizsargājoša nacionālisma tā, lai arī lēnām, pakāpeniski, varbūt pat pašai nemanot, virzās pretim tautas iznīcībai. Bez nacionālisma izjūtas tauta palēnām var zaudēt ne tikai neatkarīgu valsti bet arī savu zemi un valodu. Neatkarīgas valsts zaudēšanu tauta var pat ilgākā laika posmā pārdzīvot, ja tautas nacionālisms ir tik spēcīgs ka notur savu zemi, esot tajā skaitliskā vairākumā, un savu valodu, kuru saprot un kurā runā visi ļaudis, arī sveštautieši, valsts neatkarību var atgūt. Bet, ja tautai izzūd tieksme aizsargāties, tautas bojāeja ir tikai laika jautājums. Lūk, tieši tāpēc nacionālismam jābūt tam vairogam, kas satur vai mēģina saturēt kopā mūžīgai tautas pastāvēšanai trīs nepieciešamie elementus - zemi, valodu, valsti.